Atlabšana • IR.lv

Atlabšana

3
Nellija Ločmele

 

Nedaudz aizsmacis un noguris, taču pozitīvi noskaņots un cilvēku atbalsta aizkustināts – tāds pēc ilgāka pārtraukuma sabiedrības acīm parādījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram aizvadītās divas nedēļas droši vien bijušas vienas no grūtākajām dzīvē.

Prezidenta uzruna tautai šonedēļ nāca tikpat negaidīti, kā pirms divām nedēļām pārsteidza pēkšņā vēsts, ka valsts galva ir hospitalizēts un viņa dzīvība ārstiem jāglābj ar neatliekamu sirds operāciju. Pa vidu starp šīm divām ziņām – vispirms biedējošo, tad nomierinošo, bija divas nedēļas, kad informācija par prezidenta veselību radīja vairāk minējumu un jautājumu nekā pārliecību, ka sabiedrība zina patiesību.

Valsts prezidents ir populārs, atklāts un optimistisks cilvēks, kas savu pilnvaru laikā nav vairījies no sabiedrības uzmanības. Nopietna saslimšana, smaga operācija, cīņa par dzīvību un veselību ir personiska drāma, kurā neatkarīgi no amata jebkurš cilvēks ir ievainojams un saudzējams. Tomēr valsts galva arī šādā ārkārtējas krīzes situācijā ir valsts galva – demokrātiskā valstī sabiedrībai, kas ir apveltījusi prezidentu ar varu, ir tiesības zināt, vai prezidenta veselības stāvoklis nav šķērslis šīs varas īstenošanai. Šis princips nostiprināts arī likumā, kas aizliedz padarīt slepenas ziņas par valsts vadītāju veselības stāvokli. Tāpēc jautājumi par prezidenta veselības stāvokli nav nepamatota interese, ko atvairīt ar noklusēšanu vai tukšām frāzēm. It kā saudzējošas puspatiesības, kuru caurumi atklājas jau drīz pēc to izteikšanas, nevar radīt uzticēšanos – to spēj tikai patiesība, lai cik arī skarba.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu