Zinātne atvērusi jaunu logu uz Visumu
Pirms nedēļas, 11. februārī, fiziķi no LIGO (Laser Interferometer Gravitational-Wave Observatory) paziņoja pasaulei, ka pirmo reizi tiešā veidā ir novēroti gravitācijas viļņi, kuru eksistenci 1916. gadā paredzēja Alberts Einšteins, balstoties uz vispārīgo relativitātes teoriju. To klausoties, atcerējos grāmatas The Hitchhiker’s Guide to the Galaxy varoni Artūru Dentu, kuru kādā brīdī pārņēma sajūta, it kā viņš piecus gadus būtu bijis akls, bet tad pēkšņi atklājis, ka patiesībā viņa cepure vienkārši bija noslīdējusi uz acīm.
Gravitācijas viļņu atklāšana ir kā šādas noslīdējušas cepures atbīdīšana no fiziķu acīm, jo atklāj mums jaunu logu, pa kuru skatīties uz Visumu. Tiesa, atšķirībā no Artūra Denta fiziķi par šīs cepures eksistenci nojautuši jau 100 gadu, bet tā bijusi par smagu, lai izkustinātu. Ir ļoti iedvesmojoši piedzīvot brīdi, kad tas beidzot ir izdevies.
Jaunu logu atklāšana fizikas vēsturē notikusi ne reizi vien un vienmēr ir vainagojusies ar pilnīgāku izpratni par pasaules uzbūvi. 19. gadsimta vidū filozofs Ogists Konts rakstīja, ka zvaigžņu sastāvs cilvēcei paliks mūžīgs noslēpums. Taču jau Konta laikabiedri, pētot Saules izstarotās gaismas spektru, lika pamatus zvaigžņu spektroskopijai – vienai no centrālajām astronomijas metodēm, kas tagad ļoti detalizēti ļauj pateikt, no kā zvaigznes sastāv.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.