Nedrīkst atstāt iniciatīvu Putina rokās

Bijušais Polijas premjerministrs, ilggadējs kreisā spārna politiķis Vlodzimiežs Cimoševičs par Ukrainu, Eiropu un bēgļiem

Lēnām Latvijā aust apziņa par Polijas svaru un nozīmi mūsu reģionā. Iedzīvotāju skaits, militārais un ekonomiskais potenciāls nozīmē, ka nevaram to ignorēt, un poļu ģeopolitiskās nostādnes no visām Eiropas valstīm mums ir vistuvākās. Atšķirībā no mums kaimiņos esošās Zviedrijas un Somijas Polija ir NATO dalībvalsts, savukārt tā neizjūt kārdinājumu koķetēt ar Krieviju, kā nereti dara tās Višegradas grupas partneri Ungārija, Čehija un Slovākija.

Tomēr par Poliju un tās iekšpolitiku Latvijā zinām visai maz. Tāpēc ar interesi uztvēru piedāvājumu tikties ar Vlodzimiežu Cimoševiču (Wlodzimierz Cimoszewicz), kurš pēdējos 25 gadus ir bijis viens no redzamākajiem spēlētājiem uz Varšavas politiskās skatuves. Pašreizējais Polijas Senāta – parlamenta augšpalātas – Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ir bijis gan premjerministrs, gan ārlietu ministrs, gan tieslietu ministrs, gan prezidenta amata kandidāts, turklāt viņš pārstāv kreiso politisko spārnu, kurš savulaik Polijā bija ļoti spēcīgs, bet kura balss pēdējos gados tikpat kā nav dzirdama. Arī personiskā vēsture viņam ir interesanta. Lai gan Cimoševičs nav bijis nekāds opozicionārs, pēc neatkarīgās Solidaritātes kustības apspiešanas 80.gadu sākumā viņš devies iekšējā emigrācijā – pametis profesora darbu Varšavas Universitātē un kļuvis par zemnieku. Savā individuālajā saimniecībā Polijas ziemeļaustrumos pie Baltkrievijas robežas viņš vairākus gadus audzējis cūkas un iesaistījies politikā tikai pēc komunisma krišanas.

Cimoševičs uz Latviju atbrauca, lai piedalītos Jāņa Urbanoviča (Saskaņa) rīkotajā Baltijas forumā, kas radīja papildu jautājumus par to, kā Polijas kreisie vērtē drošības situāciju mūsu reģionā. Sarunas gaitā gan ātri noskaidrojas, ka Polijas kreisajiem nav raksturīga Urbanoviča izvairīšanās kritizēt Krieviju.