ooo Roķīgā mamma / Ricki an The Flash. Lieki bilst, ka Merila Strīpa (šoreiz viegli novecojušas un no ģimenes atsvešinātas rokmūziķes lomā) kā allaž ir lieliska. Džonatana Demmes (Jēru klusēšana) režija gan ar saturisko vērienu un oriģinalitāti nepārsteidz – dažbrīd pat kaitinoši paredzama. Taču Strīpas emocionālā daudzslāņainība šai «ģimenes attiecību labošanas» drāmai piešķir pavisam citu – bagātīgāku, arī sirsnīgāku noskaņu. No 4.septembra.
oo Tuk-tuk / Knock Knock. Filmas režisors, Kventina Tarantīno protežē Īlajs Rots šajā šausmenē ir prasmīgi ievijis alegoriju par sociālajiem medijiem un lētticību pret svešiniekiem. Tiesa, Kianu Rīvsa mērenais sniegums kontrastē ar histērisko sižetu, kurš psiholoģiskās un fiziskās vardarbības ziņā atgādina Mihaela Hānekes Dīvaino spēļu spriedzi. Rezultāts – brīžam neveikls, nevis baiss, kā šausmenei piedienētos. No 4.septembra.
Ultraamerikāņi / American Ultra. Jaunā paaudze – Kristena Stjuarte un Džese Eizenbergs action žanra parodijā par apātisku jauniešu pāri un jancīgu konfrontāciju ar līdz zobiem bruņotiem specdienestiem. Iecerēta kā žanra parodija, tā nav spējusi pārliecināt ārvalstu kritiķus – filmai tiek pārmests daudz, sākot ar Eizenberga tēlojumu un beidzot ar haotisko stāstniecību. No 4.septembra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.