Valdība atbalsta pastāvīgu NATO militāro spēku klātbūtni Latvijā • IR.lv

Valdība atbalsta pastāvīgu NATO militāro spēku klātbūtni Latvijā

14
Laimdota Straujuma. Foto: Ieva Lūka, LETA

 

Ministru kabinets otrdien slēgtajā sēdes daļā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību NATO un piekrita, ka tiks lūgta pastāvīga NATO militāro spēku klātbūtne Latvijā, preses konferencē pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Pēc Straujumas sniegtās informācijas, ministri izvērtējuši, kā tiek pildīti NATO Velsas samita lēmumi, un secināts, ka tos pilda pēc plāna. Valdība piekritusi, ka Latvija grib pastāvīgo NATO militāro spēku klātbūtni.

Baltijas valstu bruņoto spēki komandieri maija vidū vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, kurā lūgts nodrošināt brigādes līmeņa vienības pastāvīgu klātbūtni Baltijā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Komandieri, tiekoties Baltijas Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā, vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu Brīdlovam, kurā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, tiks lūgts nodrošināt lielākas – brigādes līmeņa – sabiedroto vienības pastāvīgu klātbūtni, kas būtu aptuveni bataljona līmeņa vienības izvietošana katrā Baltijas valstī. Līdz šim katrā no tām ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis martā atzina, ka ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru Latvija varot pastāvīgi uzņemt bataljona līmeņa vienību – 500 līdz 600 NATO valstu karavīrus. Latvija varot uzņemt arī vairāk, taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan Latvijā var izveidot arī telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos.

Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000 līdz 3000 karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma apakšvienības.

NATO samitā Velsā dalībvalstis apstiprināja alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.

 

Komentāri (14)

Bet 27.05.2015. 14.25

Labs darbs, Laimdota, jo cik noprotu, tad valdība šo atbalstu stiprinās arī ar finansēm aizsardzībai!

+1
0
Atbildēt

1

    Neticis > Bet 27.05.2015. 16.18

    Manuprāt priecāties par lielākiem tēriņiem valsts aizsardzībai ir tas pats, kā cilvēkam jūsmot, ka viņš izdod vairāk, lai cīnītos ar utīm vai kāju sēnītēm.

    (Ja līdz tādai vajadzībai nonāk, tas ir jādara, bet par to nav jāsajūsminās.)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

lno 27.05.2015. 08.49

Nepagāja ne gads, kad valdība saprata to, par ko rakstīja L. Lange un citi radošie savā vēstulē Merķelei…Tagad īstais brīdis zanēm slavēt V tālredzību:):):)

+1
-1
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu