Tiesneši plēnumā AT priekšsēdētāja amatam tālāk virza Bičkoviču (papild.)

Galavārds būs jāsaka Saeimai

Augstākās tiesas (AT) plēnums piektdien balsojumam uz Saeimu par AT priekšsēdētāja kandidātu izvirzīja pašreizējo tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 23 tiesneši, par otru kandidātu – Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Andri Guļānu – 15 tiesneši. Balsošanā piedalījās 40 AT tiesneši. 

Divi tiesneši atturējās no balsojuma – nebalsoje ne par vienu no kandidātiem.

Galavārds par kandidātu būs jāsaka Saeimai.

Pēc balsojuma Bičkovičs, saņemot nelielu balsu pārsvaru, izteica cerību, ka Saeimā to respektēs. “Es ceru, ka likumdevējs respektīs Augsākās tiesas plēnuma viedokli,” žurnālistiem sacīja Bičkovičs. Viņš arī aicināja neskaitīt, ar cik lielu balsu pārsvaru izvirzīts, jo “lēmums ir pieņemts ar balsu vairākumu, tas mani gandarī”.

“Plēnums parādīja, ka lielākā daļa Augstākajā tiesā ir apmierināti ar to, kas ir,” sacīja Guļāns, kuru AT vadītāja amatā vēlējās redzēt 15 tiesneši. Guļāns sacīja, ka nevēlas apgalvot – atstājot amatā Bičkoviču, iestāsies tiesu sistēmas stagnācija, “iespējams, Bičkovičs var censties un grib šo sistēmu sakārtot”. Tomēr, ja arī Saeima atbalstīs šo kandidatūru, Bičkovičam būs jāpacīnās par to tiesnešu balsīm, kuras netika atdotas par viņu.

Plēnums, kurā uzstājās gan paši no tiesnešu vidus izvirzītie kandidāti, gan jautājumus un viedokļus izteica pārējie tiesneši, ilga vairākas stundas. Spriešanā neiztika arī bez emocionālām runām. Piemēram, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, kuru Bičkovičs bija pilnvarojis vadīt plēnumu, Guļānam jautāja, vai kolēģis zina, ko nozīmē jēdziens pašattīrīšanās. Atbildot uz šo jautājumu, Guļāns sacīja, ka tā ir tiesnešu pašreguācija, negodīgas rīcības izskaušana.

Dzalbe, kuram žurnāls “Ir” pašam reiz jautāja par pašattīrīšanos, pēc Guļāna atbildes sacīja – viņš šādu jādzienu ir lasījis saistībā ar nacismu, saistībā ar nāciju pašatīrīšanos, kā arī saistībā ar asinīm. “Manā skatījumā šis jēdziens [pašattīrīšanās] īpaši atbilstošs mūsdienām nav. Es vismaz vēsturē citādu nozīmi šim jēdzienam saskatu,” sacīja Dzalbe, kurš ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs. Viņa jautājumu atsevišķi tiesneši pavadīja ar smiekliem.

Iespēju izteikties plēnumā izmantoja arī bijušais tiesnesis, tagad AT Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, kuram plēnumā nav balsstiesību. Viņš aicināja kolēģus: “Neizdariet izvēli masu mediju ietekmē.” Gruziņš mudināja AT tiesnešus aizdomāties par kritērijiem un īpašībām, kuras nepieciešamas AT priekšsēdētājam. Vadītājam ir jābūt inteliģentam cilvēkam ar sirdsapziņu, jo “tieši sirdsapziņa šodien ir lielākais deficīts”.

Bijušais AT tiesnesis aicināja pirms balsošanas aizdomāties, kurš no kandidātiem ir gatavs ziedot sevi, iestāties par aizstāvi citiem tiesnešiem, kurš ir gatavs glābt sevi, nododot citu tiesnesi, kurš ir par stabilitāti tiesu sistēmā un kurš ir par nenoformulētām reformām, kuram ir stingrāks mugurkauls un kuram ir lunkanāks mugurkauls, kā arī kurš nekad neko neiebildīs masu medijiem, kurus Gruziņš pielīdzināja sargsuņiem.

“Savulaik jau es izteicos, ka katram sargsunim ir savs saimnieks, un saimnieks, sponsors, investors, naudas devējs ir jāklausa,” tiesnešiem sacīja Gruziņš, bilstot, ja suns saimnieku neklausa, viņš nevar būt sargsuns, un sunim patīk, ja viņu glāsta pa spalvai. “Arī mūsu medijiem patīk, ka viņus slavē un piekrīt viņu teiktajam. Nedod Dievs, ja jūs iebildīsiet,” sacīja bijušais tiesnesis.

Arī Krimināllietu departamenta tiesnese Aija Branta pauda neapmierinātību ar pēdējā laikā, viņasprāt, nievājošo attieksmi pret tiesnešiem, arī no mediju puses. “No lasītā sabiedrība varēja saņemt skaidru un nepārprotamu ziņu, ka tie tiesneši, kuri ir izvirzījuši Bičkoviča kandidatūru, maigi izsakoties, ir samērā aprobežoti ļautiņi, kuri ir pret tiesu sistēmas attīstību,” sacīja Branta.

Viņas ieskatā, tā ir necieņas izrādīšana daļai no AT tiesnešiem, kuriem ir iespēja izvirzīt savu kandidātu. “Man gan jāsaka tā, ka arī mūsu izvēle nenāca viegli,” plēnumā norādīja Branta, uzsverot, ka ir par tiesas attīstību.

Guļāna kandidatūtu izvirījušā Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita kolēģiem atgādināja, ka AT vadītājs nevar būt tikai vienas tiesas galva, viņam jābūt visas tiesu sistēmas vadītājam.

Jāatgādina, ka Bičkoviču atkārtotam, piecu gadu termiņam izvirzīja Krimināllietu departaments un daļa Civillietu departamenta tiesneši, bet Guļānu – Administratīvo lietu departamenta tiesneši. Pozitīvu vērtējumu abiem kandidātiem deva Tieslietu padome, kura izveidota Bičkoviča laikā, bet AT plēnumam bija viens kandidāts jāvirza galīgajam balsojumam Saeimā.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilnvaru termiņš beidzas 16.jūnijā.

Bičkovičs AT vada kopš 2008.gada, savukārt Guļāns bija AT priekšsēdētājs no 1994.gada līdz 2008.gadam. Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” turpmāk AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Ja pašreizējais Bičkovičs atkārtoti tiks ievēlēts amatā, turpināsies tiesu sistēmas stagnācija, uzskata sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Gundars Jankovs.

Viņš teic, ka tiesu sistēmai ir nepieciešams jauns un progresīvs vadītājs, bet Bičkoviča atkārtota ievēlēšana amatā būs virziens uz stagnāciju. Bičkovičs līdz šim neesot sevi pierādījis kā spējīgu un uz attīstību virzošu dzinējspēku. 

“Bet mūsu sabiedrībai ir nepieciešama strauja tiesu varas stiprināšana un ir jārada pārliecība, ka tiesu vara ir neatkarīga,” pauda Jankovs. Vērtējot Bičkoviča līdz šim paveikto, Jankovs norādīja, ka AT priekšsēdētājs savā pilnvaru termiņā nav radījis šādu pārliecību, par ko liecinot arī pēdējā laika publiskās uzstāšanās.

Salīdzinoši nelielais balsu pārsvars par labu Bičkovičam kā AT priekšsēdētāja amata kandidātam liecina, ka tiesnešiem domas dalās. Taču tas, ka tomēr ir balsu pārsvars, liecinot, ka paši tiesneši baidās no krasām pārmaiņām un no tā, ka sabiedrība ielūkojas tiesu varas sistēmā. Iespējams, ka paši tiesneši nevēlas, lai tiesu sistēma būtu atklāta, un pie jebkura mazākā satricinājuma aizrāda, ka notiek iejaukšanās tiesu varā.

Prognozējot Bičkoviča izredzes Saeimas balsojumā iegūt sev labvēlīgu balsu skaitu, Jankovs pauda pārliecību, ka AT priekšsēdētāja amata kandidātam vēl nāksies pacīnīties par deputātu atbalstu un pierādīt, ka ir spējīgs mainīties un strādāt labāk.

(papildināta ar viedokļiem no AT plēnuma)