Tiesiskās paļāvības princips* nestrādā tiesu izpildītāju praksē • IR.lv

Tiesiskās paļāvības princips* nestrādā tiesu izpildītāju praksē

28
Tiesas sēde. Foto: Nora Krevneva, F64
Jānis Mellups

Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nespēj tikt galā ar saviem biedriem 

Pavisam nesen ar tiesu izpildītāju negodprātīgu saskārās mūsu klients. Uzņēmumam, kuram pēc parādnieka mantas izsolīšanas zvērināta tiesu izpildītāja (TI) depozīta kontā tika rezervēta piedzītā parāda summa, vēloties to saņemt, bija jāsaskaras ar nepatīkamu situāciju. Nauda no tiesu izpildītāja konta bija pazudusi, tāpēc patiesajam naudas īpašniekam nācās samierināties tikai ar nelielu daļu finanšu līdzekļu, par pārējo jau cīnoties tiesas ceļā.

Mainoties tiesu izpildītājiem, pazūd liela naudas summa

Pirms teju pieciem gadiem uzņēmums nostiprināja hipotēku uz nekustamajiem īpašumiem, kas vēlāk, izsoles kārtībā, tika pārdoti. Uzņēmumam, diemžēl nebija iespēja ietekmēt izsoles faktu, tāpēc tiesu izpildītājs Jānis Ilzēns īpašumus pārdeva un naudu noguldīja depozītu kontā, lai to vēlāk sadalītu starp hipotēkas turētājiem un debitoriem.

Gadu vēlāk tiesu izpildītājs atstāja amatu un lietas pārņēma tiesu izpildītāja Baiba Ozoliņa, kas uzņēmumu informēja, ka depozītu kontā tiem rezervēta parāda summa. Nepagāja gads, kad arī Baiba Ozoliņa konkrētajā iecirknī amatu atstāja un lietas pārņēma trešā tiesu izpildītāja Agrita Kaņepe.

Kad uzņēmums beidzot bija saņēmis tiesas izpildrakstu par to, ka hipotēka bijusi likumīga un uzņēmumam pienākas pilna parāda summa, tiesu izpildītāja Agrita Kaņepe uzņēmumu informējusi, ka depozītu kontā ir radies iztrūkums, tāpēc pilnu piedzīto parāda summu uzņēmums nevarēs saņemt. Tiesu izpildītāja aicināja cietušo uzņēmumu vērsties kriminālprocesa kārtībā pret pirmo tiesu izpildītāju Jāni Ilzēnu, kurš šo naudu esot pretlikumīgi izsaimniekojis.

Kā lietas materiālos ir redzams, no Ilzēna pārvaldītā depozītu konta kopsummā pazuduši teju pusmiljonu eiro. Tas nozīmē, ka ne vien mūsu klients ir tukšām rokām, bet arī citi kreditori ir palikuši bez piedzītā parāda.

Latvijā līdz šim esošā tiesību norma paredz, ka, mainoties viena iecirkņa tiesu izpildītāja amata ieņēmējam, nemainīgā stāvoklī tiek saglabātas un nodotas izpildlietas un depozīta konts. Līdz ar to tiesu izpildītājiem bija jāpieņem un arī turpmāk jānodrošina uzņēmuma rezervētās naudas summas saglabāšana depozīta kontā līdz tās izmaksāšanas brīdim.

Sveša nauda tiesu izpildītājus kārdina ne pirmo reizi

Diemžēl šis nav pirmais gadījums, kad tiesu izpildītāji pakļaujas kārdinājumam un ar depozītu kontiem rīkojās patvaļīgi pēc saviem ieskaties, neveicot stingru uzskaiti. Pēdējā gada laikā publiskoti jau četri šādi gadījumi, kur amatus atstājuši tiesu izpildītāji par līdzīgiem nodarījumiem. Viens no tiem beidzies ar tiesu izpildītāja nonākšanu “aiz restēm” par naudas piesavināšanos no depozītu kontiem vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Pašreizējā prakse nosaka, ka pēc izsoles visi iegūtie finanšu līdzekļi ir jānogulda depozītu kontā, kas atrodas Valsts kasē. Taču likuma normas neparedz mehānismu, kā naudas plūsmu no šī konta kontrolēt. Pašlaik darījumu veikšanai tiesu izpildītājam nepieciešams maksājumā tikai norādīt lietas numuru un saņēmēju, savukārt vai saņēmējs ir pats tiesu izpildītājs vai fiktīvs uzņēmums, neviens nekontrolē.

Efektīva tiesu izpildītāju kontrole nav ieviesta; riski jāapdrošina

Līdz šim Latvijas normatīvie akti vērsti uz tiesu izpildītāju kvalifikācijas celšanu un darba atvieglojumiem, nosakot, ka šīs profesijas pārstāvjiem var būt vairāki palīgi, taču nav izstrādāts modelis, kā nodrošināt efektīvu tiesu izpildītāju kontroli, lai nenotiktu vēl līdzīgi svešas naudas izsaimniekošanas gadījumi.

Kā pirmajam solim sistēmas uzlabošanas virzienā vajadzētu būt pilnai tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanai, kas nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar tiesu izpildītāju darbību vai bezdarbību. Patlaban Tiesu izpildītāju likumā 37.pantā minēts izņēmums, ka apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.

Taču Tiesu izpildītāju likuma 39.panta pirmā daļa nosaka “ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata”. 

Saskaņā ar šo pantu ir pamats uzskatīt, ka arī iepriekš aprakstītajā gadījumā ir iestājies apdrošināšanas gadījums un iztrūkstošā naudas summa būtu saņemama no apdrošinātāja, kas apdrošinājis zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Ņemot vērā, tiesu izpildītāja valstiski noteiktajam statusam (pielīdzināms valsts amatpersonu statusam) un ievērojot tiesiskās paļāvības principu, jebkura zvērinātu tiesu izpildītāju darbība vai bezdarbība, pildot amata pienākumus vai rīkojoties ar līdzekļiem, kas saņemti pildot amata pienākumus, būtu atzīstama par profesionālo darbību, lai maksimāli ievērotu piedzinēja tiesības, vēršoties pie tiesu izpildītāja kā pie valsts pārstāvja.

Tāpēc apdrošināšanai sevī jāparedz pilns risks, ja, šai gadījumā, valsts amatpersona nolēmusi izsaimniekot lietā esošos finanšu līdzekļus. Būtu arī svarīgi, lai Tieslietu ministrija veiktu stingrāku kontroli un uzskaiti, jo, kā prakse rāda, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nespēj tikt galā ar saviem biedriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Pēc pirmās tiesu instances lēmuma ir skaidrs, ka tiesu izpildītājiem būs jāatrod līdzekļi šā iztrūkuma segšanai un skumji būs tad, ja līdzekļus nāksies pieprasīt TM no budžetā neparedzētajiem līdzekļiem, valsts sistēmiskas kontroles mehānisma un uzticēšanas dēļ.

*Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. (Administratīvā procesa likuma 10.pants); Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības principu.

Autors ir juridiskā biroja “REM LEGAL” jurists, specializējies maksātnespējas lietās, uzņēmumu restrukturizācijā

 

Komentāri (28)

Aleksandrs 27.04.2015. 10.49

2012.g. iesniedzu izpildrakstu tiesu izpildītājam, bet līdz šodienai darba algu par 2008.g. maiju, un slimības naudu par 2008.g. maiju, kompensācijas par neizmantotajiem atvaļinājumiem sieva nav saņēmusi ,tāpat kā Latvijas valsts nav saņēmusi tiesas uzlikto Ls.200,- soda naudu ( par kafejnīcas /kokteiļbāra Chocolate&Pepper dokumentu neiesniegšanu un neierašanos uz tiesas sēdēm) , Tāpat kā nav saņēmusi valsts no kafejnīcas nodevu un tiesāšanās izdevumus. Jau vairākkārt rakstīju par kafejnīcas /kokteiļbāra Chocolate&Pepper nelikumībām 2007.g. – 2008.g. (civillietā Nr. C28235708 ) , jo privātuzņēmējs veic noklausīšanos , nemaksā par virsstundu, nakts darbu ( jo jāstrādā līdz plkst.2:00 naktī ), 3 gadus netiek piešķirts atvaļinājums, ārsti darbiniekiem izpauž citu darbinieku diagnozes u.t.t. Ne Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldē ( inspektors A. Freibergs ) , ne Zemgales reģionālajā Valsts darba inspekcijā, ne Jelgavas prokuratūra , ne Zemgales tiesas apgabala prokuratūra, ne Valsts darba inspekcijas priekšniece R. Elce neaizstāvēja . Vēl vairāk , 2008.g. 10.06. algu saraksta nav sievas paraksta un ne Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvalde , ne Jelgavas prokuratūra , ne Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ,ne Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija , ne Valsts darba inspekcijas priekšniece R. Elce sievu neaizstāvēja . 2008.g. sieva griežas tiesā un ir jānotiek 24 tiesām , lai tiesneši ieraudzītu, ka nav sievas paraksta uz 2008.g. 10.06. algu saraksta , vai civillietā Nr. C28235708 notiek tiesas sēdes 2008.g. 5.11., 2008.g. 15.12., 2008.g. 16.12. 2008.g. 17.12., 2008.g. 29.12., 2009.g. 6.01, 2009.g. 13.01. 2009.g. 21.01. , 2009.g. 29.01., 2009.g. 27.04., 2009.g. 27.05., 2009.g. 4.06 ., 2009.g. 31.08. , 2009.g. 9.09, 2010.g. 10.02. ,2010.g. 24.02. , 2010.g. 2.06., 2010.g. 6.09.,2010.g. 20.09., 2011.g. 9.03., 2011.g. 23.03., 2011.g. 21.09. , 2012.g. 23.01. , 2012.g. 6.02. ,no tām 2010.g. 24.02. un 2011.g. 23.03. Augstākās tiesas Senāta tiesas sēdes, nelaiž mani uz AT Senāta 2011.g. 9.03. tiesas sēdi. Lai nepieļautu algas par 2008.g. maiju samaksu , slimības pabalsta par 2008.g. maiju samaksu un samaksas kompensāciju par neizmantotajiem atvaļinājumiem apelācijas tiesā tiek piesaistīta Zemgales apgabaltiesas tiesnese M.T. , lai tiesas sēdē ņirgātos par safabricēto lietu un nepalīdz noraidījums ne tiesai ,ne tiesnesei, tiesas sēdē ierodas Tieslietu ministrijas pārstāve. Un kā atbildētājs ņirgājas tiesas sēdē- 2008.g. 15.12. tiesas sēdē tiesnese uzdeva jautājumu atbildētājai, vai viņa pieņemtu A. Strodi darbā un atbildētāja K. Balabka izaicinoši atbildēja – pēc tā, ka A. Strode griezās darba inspekcijā un policijā ? , 2008.g. 15.12. pēc rakstveida paskaidrojuma nolasīšanas K. Balabka pateica, ka ar audioierakstu palīdzību esot atbrīvojusi vairākus darbiniekus un nekādu problēmu. sk. piezīmes pie tiesas sēdes protokola (civillietas 1. sēj. l.l.- 244 ) , 2009.g. 16.12. lieciniece Sarmīte Kraģes liecības par sievas diagnozēm… (civillietas 1. sēj. L.l.- 233-243 ) u.t.t. 2008.g. 20.06. tiek safabricēta krimināllieta.2011.g. 16.05. konstatēju, ka dārza mājā 2011.g. no 4.01. līdz 16.05. ir nodedzināta elektrība 100 kw. , nodedzināta malka ( vismaz 6 kubikmetri) , izsisti pirtij no sienas 4 baļķi ,līdz ar to ir pilnīgi jāpārkrauj pirts, izmaksas ap Ls. 2000, izsists logs uzlauztas durvis un vēl citai saimniecības ēkai izsists logs, salauztas mēbeles .2015.g. 15.01. pēc plkst. 21:00 tiek nodedzinātas saimniecības ēkas ar mēbelēm, dārza inventāru, kokmateriāliem. 2015.g. 28.01. ap plkst. 18:00 tiek nodedzināta pirts. Lūk kā izreķinās!!!

0
0
Atbildēt

0

v_rostins 23.04.2015. 10.06

Ja Latvijā darbotos pētnieciskā žurnālistika, tai būtu plašs darba lauks tiesas izpildītāju mafijas darbības atmaskošanā. Būtu kaut viens tiesas izpildītājs saistīts ar NA, čekas paskvilu skribenti: Ozoliņš un Sprance būtu sacepuši veselus romānus, bet Kļaviņš apķēpājis ar krāsām veselu hektāru

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu