Par Latvijas valsts karogu • IR.lv

Par Latvijas valsts karogu

55
Latvijas valsts simboli - valsts karogs un ģerbonis. Foto: Evija Trifanova, LETA
Rihards Kols

Atklātā vēstule Valsts prezidentam, Saeimas Juridiskajai komisijai un Satversmes tiesai

Šā gada janvāra sākumā Satversmes tiesas tiesnešu kolēģija pieņēma sūdzību, ko bija iesniegusi juriste Solvita Olsena, kurā tiek apstrīdētas likuma prasības par Latvijas karoga obligātu pacelšanu. Tika ierosināta lieta, ko pašlaik gatavo izskatīšanai. Mēs, biedrība „Latvijas karogs”, vēlamies vērst Jūsu uzmanību šai absurdajai lietai un vēlamies lūgt lietas izskatīšanā ņemt vērā šajā vēstulē paustos argumentus, lai kādas individuālas un personiskas neērtības dēļ netiktu aizskarta cieņa pret mūsu valsti, ko simbolizē karoga izkāršana.

Uzskatām, ka ar personīgajām neērtībām motivēta vēršanās pret Latvijas nacionālajiem simboliem ir vēršanās pret Latvijas valsti un tās konstitucionālo iekārtu.

Lieta sākās, kad 2013. gada 14. jūnijā juriste Solvita Olsena saviem radiem un draugiem rīkoja dzimšanas dienas ballīti un pie savas mājas apzināti neizkāra sēru karogu, jo tas piespiežot obligāti sērot, presē min pati Olsena. Par pārkāpumu pašvaldības policija piemēroja administratīvo sodu – brīdinājumu, taču iedzīvotāja nebija mierā ar to un sodu pārsūdzēja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un pēc tam apelācijas kārtībā arī Rīgas apgabaltiesā. Taču abas instances sodu atstāja nemainīgu, tāpēc juriste vērsās Satversmes tiesā, lai skatītu Karoga likuma prasības pēc būtības.

Olsena uzskata, ka tiek pārkāptas viņas pamattiesības uz brīvību un likums par karoga izkāršanu ir pretrunā ar Satversmes 100.pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Piespiedu karoga izkāršanu Olsena sauc par līdzekli, kas raksturīgs autoritārām un totalitārām valstīm.

Biedrība “Latvijas karogs” atgādina, ka Latvijas karogs ir viens no Latvijas kā nacionālas valsts simboliem, un tā statuss ir nostiprināts Satversmes 4.pantā, kuru iespējams grozīt tikai tautas nobalsošanā. Ņemot to vērā, Latvijas valsts karogam ir noteikta īpaša aizsardzība, un sabiedrība ir apņēmusies pildīt noteiktus pienākumus attiecībā pret to. Latvijas karogs Satversmē un Latvijas valsts karoga likumā tiek, aizsargāts gluži, tāpat kā Latvijas valsts demokrātiskā iekārta un teritoriālā vienotība. Šīs ir mūsu valsts pamatvērtības, bez kuru pastāvēšanas nav iespējama demokrātiska, tiesiska un nacionāla Latvijas valsts, tādēļ šo pamatvērtību aizsardzība ir sabiedrības interesēs. 

Vārda brīvība nav absolūta, tādēļ gadījumos, kad tā ir vērsta pret mūsu valsts pamatvērtību, demokrātiskās iekārtas vai teritoriālās vienotības graušanu, tā var tikt ierobežota.

Pienākums novietot karogu svētku dienās ir uzskatāms par loģisku un samērīgu demokrātiskas un nacionālas valsts pilsoņa pienākumu cienīt mūsu pamatvērtības un aizsargāt tās. Šāds pienākums neierobežo pilsoņu tiesības paust savu viedokli jebkurā jautājumā un nevar tikt uzskatīts par vārda brīvības ierobežojumu. Līdzīgi kā pienākums dienēt savas valsts obligātajā militārajā dienestā netiek uzskatīts par personas brīvības ierobežojumu, bet gan par pienākumu kalpot savas valsts drošībai. Uz citu pienākumu fona karoga novietošana valsts svētku un atceres dienās uzskatāma par ļoti viegli izpildāmu un samērīgu pienākumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nekādi nav saistāma ar cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanu.

Cieņa pret valsts karogu un tā aizsardzība ir saistāma ar lojalitāti valstij un tās konstitucionālajai iekārtai. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos, nošķirot lojalitāti pret valsti un konstitūciju no lojalitātes pret valdību un politiķiem, ir secinājusi, ka valstij ir tiesības prasīt lojalitāti no saviem pilsoņiem, un tas nav uzskatāms par vārda brīvības ierobežojumu. Tā lietā “Petropavlovskis pret Latviju” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 13.janvāra spriedums) tiesa atzina, ka lojalitātes prasība pret valsti nevar tikt uzskatāma par personas sodīšanas līdzekli, kas ierobežotu personas brīvību. Tā ir prasība, kuru jāizpilda un jāapliecina personām, kuras vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Saprotams, ka lojalitātes pienākums pret valsti un konstitūciju attiecināms ne tikai uz personām, kuras vēlas kļūt par pilsoņiem, bet arī uz personām, kuras jau ir Latvijas pilsoņi.

Tāpēc vēlamies lūgt Jums izmantot savas pilnvaras un tiesvedības gaitā aizstāvēt Latvijas valsts pamatvērtības un simbolus, netērējot resursus un nenoniecinot Latvijas karoga vārdu.

Biedrības „Latvijas karogs” vārdā – biedrības valdes loceklis Rihards Kols

 

Komentāri (55)

ciniits 04.03.2015. 16.23

Sākšu ar sadzīvisko.

25. marts, kā zināms, ir genocīda (49. gada deportācijas) upuru piemiņas diena. Un arī vārdadiena visām Latvijas Mārām. Viena no viņām – mana kolēģe. Pie mājas, protams, – karogs sēru noformējumā. Iekšā? Svētku galds. Taču pirmā glāzīte allaž tiek pacelta, pieminot tos, kuriem šai dienā pirms daudzām desmitgadēm dunēja dzelzceļa sliedes. Un klusībā pateicamies gadījumam?, liktenim?, ka tās izkapts šņāciens mūsu senčiem gājis secen vai arī – ka viņiem laimīgā kārtā bija lemts atgriezties, lai mēs dzīvotu. Nākamā glāzīte – jau par šodienu, par jubilāri.

Nevienu nevar piespiest izjust vēsturi kā organisku, uz nākotni vērstu esības sastāvdaļu, taču minimālu cieņu pret valsts vēsturi Latvija ir tiesīga prasīt.

+17
-6
Atbildēt

7

    v_rostins > ciniits 04.03.2015. 16.56

    nomale

    Nebūtu Ulmanis atlaidis Saeimu, tā laika prokremliskie izdzimteņi: zatļeri, pabriki, rinkēviči, kozlovski un dombrovski būtu Latviju pievienojuši psrs krietni ātrāk un tad līdz vācu atnākšanai visi latvieši jau būtu nobeigti. Labi, ka nenotika kā Spānijā, kur vietējām kremļjaģām vēl Staļins aizsūtīja interventus palīgā. Spāņiem palaimējās, jo Krievija bija tālu.

    +8
    -14
    Atbildēt

    0

    v_rostins > ciniits 05.03.2015. 07.12

    andrejs

    Normāls prokrievisks mēsls, kuram tāpat kā Putina smegmas feinšmekeram, Zatļeram, Latvija ir “mazā fašistu valstele”.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    aivarsk > ciniits 04.03.2015. 21.32

    nomale 25. marta traģiskie notikumi aizsākās 1934. gada 15. maijā, kad Ulmanis

    __________________

    Nemelo, smerdeli! Ko tu zini par Ulmani un vēsturi?! Ak, Dievs! Latvieši! Pie okupācijas, izvešanām sākuši vainot Ulmani!!!!

    +6
    -11
    Atbildēt

    0

    andrejs > ciniits 04.03.2015. 22.34

    Nemelo, smerdeli!

    ————————-

    vai tad jau sen neesi ievērojis, ka Nomale nav riktīgs? Bet šie teksti jau pārsniedz visas robežas…

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > ciniits 04.03.2015. 19.15

    nomale – zināma mēra var piekrist, bet par to Ulmaņa vienpersonisko lēmumu 1939. gada Tu kļūdies – nebija tik vienkārši.

    Pirmkārt – problēma bija Baltijas valstu autokrātu nespēja vienoties par aizsardzibas aliansi – mēģinajumi bija, bet … Leiši ar Poļiem uz nažiem, Latvija tā kā Polijai tuvāka nekā Lietuvai … rezultātā nekā.

    Nakamā problēma- Latvija nokavēja gatavosanās sākumu – rezultātā uz kara sākumu trūka moderna bruņojuma.

    Latvija PSRS vispār neuzskatija par draudu – 1939. gada spēkā esošais mobilizācijas plans paredzēja aizsardzību pret Vāciju, mobilizāciju 3 nedēļu laikā un tad došanos iekšā Lietuvas teritorijā, lai tur apturētu Vācijas iebrukumu … To, ka šis plāns ir galīgi garām, Latvija saprata tad, ka PSRS sadarbojoties ar Vāciju iebruka Polijā un Latvija beidzot redzēja moderna kara straujo virzību … kādas 3 nedēļas … stundas

    Kad Baltijas valstis saņēma ultimātu, tad Igaunija padevās pirmā … kas Latvijai vispār atlika? Militāri pretoties nebija iespējams, jo mobilizācijas plans bija absolūti nederīgs šai situācijai. Viss, ko taja brīdī būtu bijis iespējams darīt … ceremoniāli 1x izšaut, lai paziņotu, ka PSRS Ultimatam nepiekrītam un tad kapitulēt – tad 1939. gada būtu saņēmuši tādas pat represijas ka Poļi – Litene būtu 1939. gadā. Toties šodien būtu vieglāk pamatot okupāciju.

    Nu un 1940. gadā Latvija bija izmainījusi mobilizācijas plānu, nedaudz uzlabojusi bruņojumu un sagatavojusies aizsargaties no PSRS … Mobilizācijas plans paredzēja aizsardzības līniju gar Aivieksti, bāzu bloķēšanu gar Ventu, 2 nedēļu mobilizācijas plānu …

    Kad Latvija saņēma notu, tad PSRS tanki jau brauca no Šauļiem (jo Lietuvu paņema pirmo) un Rīga bija … nevis pēc 2 nedēļām, bet pēc dažām stundām – nu tur atkal nebija ne mazāko iespēju reāli pretoties – varēja vien izdarīt 1x ceremonialu šāvienu protestam un saņemt represijas pusgadu ātrāk nekā tika saņemtas.

    Vai Demokrātiska Saeima pirmsUlmaņa stilā būtu tikusi gala labāk? Dziļi šaubos.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    edge_indran > ciniits 04.03.2015. 16.53

    ———

    Retais vēlas atcerēties, jo neba visu čeka un ceka Maskavā izlēma:

    “…..diemžēl jāatzīst, ka pēckara Latvijā bija cilvēki, kas rīkojās nelietīgi pret saviem tautiešiem. 1949. gads to pierādīja: izsūtāmo sarakstus veidoja tie, kas mitinājās blakus, kuri zināja, ka tur un tur dzīvo cilvēki, kuriem pieder vairāk mantas vai kuri vienkārši ir gudrāki. Man bija iespēja papētīt izsūtāmo sarakstus un pavēles, un es atklāju, ka tie cilvēki, kuri ievācās mūsu Nītaures mājā, bija šos sarakstus veidojuši.”

    Intervija ar Andri Bērziņu – Latvija grimst. Jārīkojas! (NRA, 27.5. 2011.)

    http://bnn-news.com/wp-content/uploads/2013/11/LET_11450950.jpg

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    nomale > ciniits 04.03.2015. 16.43

    25. marta traģiskie notikumi aizsākās 1934. gada 15. maijā, kad Ulmanis sarīkoja apvērsumu un sāka vienpersoniski vadīt valsti. Tas noveda pie pilsoniskās apziņas degradācija. Tā savukārt ļāva Ulmanim vienpersoniski noslēgt 1939. gada līgumus ar PSRS. Šis līgums savukārt noveda pie Ulmaņa (lasi Latvijas) kapitulācijas 1940. gadā, kas arī bija galvenais pamats deportācijām, migrantu pūļiem un latviešu šīsdienas mazvērtības kompleksiem!

    Es negribu katru gadu atcerēties šo KAUNA TRAIPU!

    +12
    -11
    Atbildēt

    0

traductrice 04.03.2015. 15.39

Svētki ir izpausme uz āru. Man patīk, ka svētkos plīvo karogi, ka karodziņi ir piesprausti pie apģērba, ka cilvēki ir priecīgi. Un ikvienam (piemeram, tūristam), kas nezina, kāpēc ir izkārts karogs, es AR PRIEKU pastāstīšu, kāpēc šī diena ir tik svinīga un priecīga.

Sēras ir izpausme uz iekšu. Un demonstratīvi rādīt visai pasaulei “ziniet, es šodien sēroju” manā ieskatā ir nedabiski. Manas sēras ir mans dziļi personisks akts, un es nevēlos to demonstratīvi apliecināt ar karogu. Man šāda ārēja izpausme nesader ar manu iekšējo. Turklāt, ar varu nevienu nepiespiedīsi sērot, ja nav šādas iekšējas vajadzības.

Tāpēc es esmu pret 5x(!) sērošanas imitāciju ar karoga karināšanu sēru noformējumā. Šajā(s) dienās mēs pieminam upurus, un vislabāk to darīt ar atbilstīgiem pasākumiem, nevis karoga karināšanu. Un, Dievs, nedod, ka karoga neizkarināšanu kāds pašvaldības policists izmantos kā ieganstu sodu iekasēšanai. Man tas ir nepieņemami, ka man ar likumu tiek norādīts, kā es drīkstu un kā es nedrīkstu sērot vai pieminēt Latvijai traģiskās dienas.

+21
-12
Atbildēt

1

mūsu alus 04.03.2015. 15.14

Jāaizrāda autoram, ka 14.jūnijs nav svētku diena, bet gan upuru piemiņas diena, kad karogs paceļams sēru noformējumā. Taj pat laikā tā paša likuma tajā pašā pantā ir iespēja karogu pacelt bez sēru noformējuma ģimenes svētkos.

————————-

7.pants. Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās

(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī.

(2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.

(3) Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.

(4) Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

————————————

Tad nu izceļas pamatots jautājums – ja sakrīt svētki un atceres diena, vai nebūtu prātīgāk aiz cieņas kā pret upuriem, tā pret gaviļniekiem, ja karogs nebūtu lietots vispār?

Runas par cieņu pret karogu šajā gadījumā ir tikai pastarpinātas, jo karogs šeit ir kā signāls, kas norāda sēras vai svētkus. Ja signāls ar likumu jālieto nepareizi, pie kam ar represīvām metodēm, vai cieņa pret signālu pieaug vai mazinās?

+16
-8
Atbildēt

4

    aivarsk > mūsu alus 04.03.2015. 21.20

    Nu mums dzerstiņš, tāpēc aiz cieņas…, tīri aiz cieņas mēs nahren nekādu jūsu sūdaino karogu nekārsim, vai ne?

    +6
    -14
    Atbildēt

    0

    aivarsk > mūsu alus 04.03.2015. 23.06

    Kākā mērā tas, ka mans bērns zinātu, kur palika viņa veccectēvs un tāpēc mēs viņu pieminot izkaram karogu varētu kaitēt man vai viņam?

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    klusais > mūsu alus 04.03.2015. 21.59

    mūsu alus – aivarsk noteikti būs priecīgs par šādu likteņa dāvanu :)

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    mūsu alus > mūsu alus 04.03.2015. 21.40

    aivarsK, ja nu pēkšņi liktens Tevi tomēr piesmies un Tev piedzims bērns 14.jūnijā, tad arī, tīri aiz cieņas, apskatīsimies, kā smaidot sēru lenti siesi…

    Un karogu tomēr nevajag zākāt.

    +13
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu