Ilvess: Neatvēlot aizsardzībai 2% no IKP, Latvija ir ievainojamāka • IR.lv

Ilvess: Neatvēlot aizsardzībai 2% no IKP, Latvija ir ievainojamāka

42
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Foto: EPA/LETA

Lielākais fašisms, ko redzu, nāk no austrumiem

Neatvēlot aizsardzībai finansējumu, kas veido vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija ir ievainojamāka, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1” pauda Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Viņš norādīja, ka Igaunija aizsardzībai velta vairāk nekā 2% no IKP, ko prasa NATO. Igaunijas prezidents gan neapgalvoja, ka Latvija un Lietuva, kuras savai aizsardzībai atvēl mazāk, ir uzskatāmas par draudu Baltijai. Tomēr šādi abas valstis esot ievainojamākas.

“Un tas mazina morālo autoritāti apgalvojumiem, ka jums nepieciešama palīdzība. Saprotat?” sacīja Igaunijas prezidents. Viņš atgādināja amerikāņu cilvēktiesību cīnītāja Martina Lutera teikto, ka Dievs palīdz tiem, kuri paši par sevi gādā. Pēc Ilvesa domām, ir jābūt apziņai par savas artavas došanu kopējai drošībai, un, iestājoties NATO, viņš apsolījis, ka darīs visu, ko vien varēs, lai sniegtu savu ieguldījumu.

Jautāts, vai Baltijas valstis no ārpuses tiek uztvertas kā vienotas, Ilvess atzina, ka viņu kaitina, ka kāds izsakās visu trīs Baltijas valstu vārdā. Igaunijas prezidents uzskata, ka katram ir jārunā par savu valsti, nevis jāpiedēvē savs personiskais viedoklis visām trim. Ilvess arī domā, ka ne vienmēr viedoklim jābūt vienotam, turklāt Baltijas valstīm nav kopīgas pozīcijas un diezin vai tāda arī būšot, vēsta LETA.

Tāpat Ilvess norādīja, ka Baltijas valstis no NATO gaida mazliet par daudz, proti, nedaudz vairāk, nekā pašas iegulda. “Lai saņemtu reālus karavīrus, ir jānodrošina šo ārvalstu karavīru izmitināšana. Šī iemesla dēļ šogad pārsniedzām 2% izdevumu līmeni – mēs būvējam mājokļus karavīru izmitināšanai, jo līdz šim esam uzcēluši modernas mītnes tikai paši saviem bruņotajiem spēkiem. Taču tagad, strādājot šajā uzņemošo valstu atbalsta programmā, mums jāspēj izmitināt NATO karavīrus,” raidījumam “1:1” skaidroja Ilvess.

Intervijas noslēgumā, jautāts par Baltijas valstu sadarbību, Ilvess atzina, ka sadarbība nav tikai emocijas un kopīgu deklarāciju parakstīšana, bet reāls ieguldījums. “Bet, ja nevēlaties par to maksāt, tad tas reducējas tikai līdz dziedāšanai par Igauniju, Latviju un Lietuvu. Taču tā nav sadarbība, bet gan labas kopā jušanās lieta. Sadarbība prasa naudu, laiku un enerģiju. Tas nozīmē cilvēkus, kas pie tā strādā,” izteicās Ilvess.

Lielākais fašisms, ko redzu, nāk no austrumiem

Igaunijas prezidents arī uzskata, ka lielākais fašisms nāk no austrumiem, proti, Krievijas, kas pati nodarbojas ar kūdīšanu nogalināt cilvēkus. Šādu viedokli Ilvess pauda intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1”.

Komentējot leģionāru dēvēšanu par fašistiem un notikumus Ukrainā, Ilvess norādīja, ka ir skaidri saskatāma kūdīšana nogalināt ukraiņus. “Tas ir fašisms. Būsim reālisti. Tā ir daļa no tās muļķīgās propagandas, ko viņi dara,” intervijā raidījumam sacīja Igaunijas prezidents.

Viņš arī pauda izbrīnu par to, ka Latvija pieļauj finansējuma saņemšanu no ārvalstīm nevalstiskajām organizācijām, kas sevi dēvē par antifašistiem. Vienlaikus Igaunijas prezidents atzina, ka arī Igaunijā var manīt fašisma kultivēšanu. Tomēr, uzsverot, ka Igaunija ir viena no brīvākajām un liberālākajām sabiedrībām pasaulē, Ilvess prognozēja, ka viņa valstī nevajadzētu būt problēmām ar fašismu.

Igaunijas prezidents arī atgādināja, ka otra valsts, kas visvairāk cietusi no Vācijas darbībām, bija Ukraina, tāpēc ir ļoti aizvainojoši tagad apgalvot, ka ukraiņi ir fašisti.

Komentējot Krievijas pēdējā laika militārās aktivitātes Ukrainā, Ilvess pauda pārliecību, ka ir nepieciešams pastiprināt sankcijas pret austrumu kaimiņu. Tām ir jābūt nopietnām sektorālām sankcijām pret plašu privātpersonu loku, piemērojot tās pat veselām ģimenēm.

Kā nopietnu noziegumu, pret kuru vērsties, Ilvess minēja naudas atmazgāšanu, kas ir plaši vērojama, bet neviens par to nerunā. “Nevienam īsti nepatīk pievērsties naudas atmazgāšanai, jo gan bankas, gan veselas valstis gūst labu peļņu no nelegālās naudas. Un tad, ja sākat izvirzīt apsūdzības paši saviem ļaudīm par darījumiem ar nelegālo naudu vai dažkārt pat asins naudu, tad viss kļūst daudz sarežģītāk,” intervijā raidījumam “1:1” norādīja Ilvess.

 

Komentāri (42)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu