Ilvess: Igaunija – mūsu pēdējais cietoksnis • IR.lv

Ilvess: Igaunija – mūsu pēdējais cietoksnis

34
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pieņem armijas parādi valsts svētku svinībās Narvā. Foto: AFP/LETA

Kaimiņvalsts prezidents valsts svētku runā aicina domāt par patiesību, pretstāvēt meliem

Mums ir ko aizstāvēt, ko sargāt un par ko lepoties. Tā ir mūsu patiesība un mūsu tiesības, šonedēļ svinot Igaunijas Republikas dibināšanas 97.gadadienu, teica Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Tieši patiesību un tiesiskumu ir jāciena un jāgodā visvairāk, uzsvēra Ilvess, jo tiesiska valsts bez tiesībām nav iedomājama, bet tiesības bez patiesības – tāpat.

Igaunijas valsts svētkos šogad Latvijas kaimiņi demonstrēja savus militāros spēkus kopā ar NATO valstu kareivjiem tieši pie Krievijas robežas Narvā – Igaunijas tradicionāli krievvalodīgo pilsētā. Šai demonstrācijai uzmanību pievērsa daudzi pasaules mediji, jo tā simbolizēja NATO spēkus pie Krievijas robežas.

Savā uzrunā Ilvess arī uz to norādīja: „Igaunija ir aizsargāta. Kā mēs redzējām šodienas parādē, NATO sabiedrotie atrodas šeit. Igaunijas drošība un NATO – tas ir vienots veselums. NATO Igaunijā sevi aizsargā. Eiropa un NATO sabiedrotie drošības jautājumos ir vienotāki nekā jebkad agrāk pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā. Sabiedroto karaspēka atrašanās alianses robežvalstīs ir atbilde jaunajai realitātei.”

Ilvess arī pastāstīja, ka pirms dažām dienām viņš dzirdējis, kā viens no Ukrainas tautas priekšstāvjiem teicis – Igaunijai vienkārši esot paveicies, ka „mēs kļuvām brīvi un iestājāmies NATO”. Uz to Igaunijas prezidents atgādināja, ka šie sasniegumi nav nokrituši no gaisa, jo arī „mums nebija ar mirgojošām ugunīm iezīmēts patiesais ceļš uz Arkādiju. Atrodoties krustcelēs, mēs gudri izvēlējāmies to ceļu, kurš atveda mūs šeit”.

Kā teica Ilvess, „tāpēc mēs apzināmies: Igaunija – mūsu pēdējais cietoksnis”. Taču nekas nav iepriekš noteikts, teica prezidents, norādot uz notikumiem Ukrainā patlaban. Iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, tāpat kā armijas izvešana no Igaunijas bija daudzu cilvēku mērķtiecīga darba rezultāts.

Ilvess savā runā neapgāja arī Ukrainas kara jautājumu, norādot, ka „tieši pirms gada tūkstoš kilometru uz dienvidiem no mums sākās notikumi, kas tagad ir sagrāvuši pīšļos visu Eiropas drošības arhitektūru pēc Aukstā kara gadiem. Nekā citādi nav iespējams traktēt Krimas okupāciju un tās aneksiju”.

Kaimiņvalsts prezidents savā runā atklāti atzina, ka Ukrainā notiek karš un katru dienu mirst cilvēki. „Šis ir jauna veida karš, kura viens no dalībniekiem neslēpjoties pielieto jaunākos ieročus, bet to, ka viņš to dara, noliedz”.

Prezidents uzsver, ka viens no šā kara galvenajiem dalībniekiem ir meli. Eiropa, par spīti visiem pierādījumiem, gandrīz gadu atkārtoja, ka runa ir par „separātistiem”. Citiem vārdiem sakot, atceroties nenovecojošo rakstnieka Džordža Orvela gaišredzību – miers – tas ir atkal karš, un pamiers – tā patiesībā ir nāvējoša artilērijas uguns, teica Ilvess, atgādinot neseno Minskas vienošanos par pamieru Ukrainā, kas tā arī nevienu dienu nav iestājies.

Igaunijas valsts augstākais vadītājs savā runā teica, ka viņš cer – Eiropas morālo mugurkaulu tik viegli nesalauzīs, Eiropa neatcels sankcijas Krievijai. „Jo Eiropa var nevēlēties karu, bet karš Ukrainā – tā ir realitāte. Vēlamies mēs to vai ne,” teica Ilvess. „Ja pagātne vispār Eiropai ir kaut ko iemācījusi, tad tā ir mācība, ka piekāpšanās agresoram tikai atmodina viņa vēlēšanos izvirzīt jaunas prasības. Čemberleni nes vēsti par mieru, nevis mieru.”

Savā runā Ilvess arī teica, ka ir jāapzinās – Igaunija un Baltijas valstis nebūs nākamā „Ukraina”, lai gan pēc daudzu domām tieši tas patlaban tiek apgalvots. Par laimi, teica prezidents, šie cilvēki kļūdās tāpat kā pirms pāris gadiem, kad „mums pārmeta par mūsu it kā nepamatotajām fobijām”, teica Ilvess, atgādinot Baltijas valstu un citu austrumeiropiešu jau iepriekš pausto trauksmi par Krievijas agresiju.

Daļu savas runa prezidents veltīja arī medijiem. Viņš atgādināja, ka 1988.gadā Igaunijā iznāca pirmā brīvā avīze „Virulane”, kurai bija zilmelnbaltas krāsas kā Igaunijas karogā un tās lozungs bija „Patiesība pacelsies, bet meli kritīs”.

Ilvess norāda, ka jaunajā situācijā meli atkal ir „pacēluši galvu” un grauj demokrātijas un brīvības pamatus. „Mēs esam saskārušies ar situāciju, kad sekmīgi tiek apšaubītas patiesības, fakti. Mums liek saprast, ka Patiesības vispār nav. Ka viss ir nosacīts.”

„Mūsdienu pieeja paplašinājusi Patiesības jēdzienu, apgalvojot, ka ir vairākas patiesības, un neviena no tām nav labāka par citām. Intelektuāli interesanta, bet ļoti viltīga ideja, ja to iejūdz autoritāras ideoloģijas naida ratos, tā kļūst bīstama. Īpaši tad, ja tā balstās uz spēku. Ja mēs netieksimies pēc Patiesības, tad atkal nonāksim viduslaikos, kur patiesību tautai deva karalis, izmantojot spēku. Nonāksim tur, kur tikai Spēkam ir taisnība. Tieši to mēs arī šodien redzam Ukrainā,” teica Ilvess.

Uzsverot masu mediju nozīmi šādā situācijā, Ilvess atgādināja filozofa Karla Popera vārdus, ka mūsu spēkos nav pierādīt patiesību, bet mēs varam pierādīt, ka kaut kas ir meli. „Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, ka masu informācijas līdzekļi nepārtrauc meklē patiesību, balstoties uz faktiem. Un te es gribu uzslavēt Igaunijas žurnālistus,” teica Ilvess.

Jāatgādina, ka Latvijas prezidents Andris Bērziņš nesen atteicās doties uz radio interviju netīkamu žurnālistu dēļ.

Komentāri (34)

LoveLove 26.02.2015. 18.34

Igaunijas prezidenta Ilvesa teiktais par patiesību un tiesiskumu kā visvairāk cienījamām un godājamām vērtībam, kas nav iedomājamas viena bez otras vēlreiz apliecina izcilu tiesiskuma principu un ētikas izpratni. Bet izvēle rīkot valsts svētku svinības Narvā apliecina viņa drosmi paust skaidru nostāju. Igaunija tiešām var lepoties ar savu prezidentu. Domāju, ka Latvija arī varētu lepoties ar tik augstas raudzes prezidentu, ja šajā amatā tiktu ievēlēts Egils Levits un ticu, ka tas ir iespējams.

+24
0
Atbildēt

0

west 26.02.2015. 18.09

Tas ir tas, ko nekad nebūtu pateicis bērziņš.

Un vēl- Ilvesa doma, ka valsts svētku svinības un parādes ir jārīko arī citās pilsētās, ne tikai ūdensgalvā, ir ļoti, ļoti apsveicama.

Militārā parāde Daudavpilī varbūt tomēr atgādinatu šai PutinTV auditorijai, kurā valstī viņi tomēr dzīvo. Varbūt pat liktu padomāt par savu nākotni šajā zemē.

+18
-3
Atbildēt

13

    zanE. > west 26.02.2015. 20.19

    …West….pēc cik gadiem esi ieplānojis sagaidīt “galveno” militāro parādi savā pilsētā?… :)

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    lno > west 26.02.2015. 19.15

    Rinkēvičs jau kopš Mogerīni ievēlēšanas pieteicies par viņas somu nesēju:)

    +6
    -9
    Atbildēt

    0

    andrejs > west 26.02.2015. 19.10

    Kur palicis mūsu ārlietu ministrs?

    ————————-

    saskaņo viedokļus. Precīzāk – pieskaņojas viedoklim.

    +6
    -8
    Atbildēt

    0

    west > west 26.02.2015. 20.13

    zanE

    Tu tiešām tēlo (?) muļķi un negribi saprast, ka galveno valsts svētku parādi var rīkot ne tikai Rīgā, bet katru gadu citā Latvijas pilsētā ?

    Ir runa par iesīkstējušu un augstprātīgu politikaņu ieviestu tradīciju laušanu. Vēl nepieleca ?

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    edge_indran > west 26.02.2015. 18.35

    ———

    Ražošanas paplašināšana vismaz Daugavpilī uzskatāmi apliecinātu, kādā valstī mēs visi varam dzīvot un strādāt – nevis sekot ziepju operai ap pasažieru vilcienu iepirkumiem.

    https://www.youtube.com/watch?v=YfZ8yhwoEeA

    Dažādu tipi lokomotīvju remonta servisa centri atrodas vairākās Latvijas vietās, tomēr lielākais ir SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” Daugavpils lokomotīvju remota centrs.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    west > west 26.02.2015. 20.32

    zanE

    Kaut vai pēc 100. Ir runa par principu. Par to, lai “politiķi” paceļ savas pakaļas un aizbrauc kaut kur arī ārpus Rīgas savas valsts svētkos. Citādi tie parazīti ir iedomājušies, ka tautai ir jābrauc no visas valsts viņus sveikt, nevis otrādi.

    +5
    -6
    Atbildēt

    0

    zanE. > west 26.02.2015. 19.45

    …West….Tu nonāc pretrunās – galvenā ir tā, kuru rāda pa TV un kuru skatās visi?…

    …diez, vai Tev piekristu Kuldīgā, Talsos, Ventspils novada Ugālē, Ventspilī, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī, Cēsīs, Alūksnē un citviet Latvijā dzīvojošie, kuriem ir iespēja svinīgo parādi vērot klātienē, nevis ķīķerēt TV ekrānā garām slīdošus kadrus…it īpaši – klātienē redzēt tēvus, brāļus un vīrus – soļojot ierindā vai vadot militāro tehniku…

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    west > west 26.02.2015. 18.56

    zanE

    Tu laikam nesaprati pamattdomu. Runa nav par lokāla mēroga svētku pasākumiem, bet par to pašu, galveno militāro parādi. Par to, kuru rāda pa valsts pirmo kanālu un kuru skatās visi.

    Un nav svarīgi, kurā Latvijas pilsētā parāde notiek, jo mums visas ir dārgas un svarīgas, jo visur dzīvo mūsu tauta un pilsoņi. Ne tikai ūdensgalvā.

    +10
    -7
    Atbildēt

    0

    Edgars Avotiņš > west 26.02.2015. 20.41

    west – Palīdzi Kremlim nomelnot Latviju? Neko nevaram, neko nedaram, neko nemākām, Failed state?

    Reāli Latvijā sen jau notiek militārās parādes Daugavpilī, Rēzeknē, Alūksnē un daudzās citās pilsētās.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    zanE. > west 26.02.2015. 18.33

    2012.g. 9.novembris:

    Godinot neatkarīgās Latvijas armijas karavīru uzvaru pār Bermonta karaspēku Brīvības cīņu laikā 1919. gadā, visā valstī Lāčplēša dienā, 11. novembrī, notiek atceres pasākumi, kas kļuvuši par tradīciju.

    Arī šogad svētdien daudzās pilsētās būs militārās parādes, kuras gaida ne tikai bērni, bet ko patīk vērot arī pieaugušajiem. Rīgā parāde, kas sāksies pulksten 13 pie Brīvības pieminekļa, būs visiespaidīgākā, tajā piedalīsies vairāk nekā 370 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju.

    Aizsardzības ministrijā informē, ka regulāro spēku un Zemessardzes vienības rīkos militārās parāde un piedalīsies lā pu gājienos arī Kuldīgā, Talsos, Ventspils novada Ugālē, Ventspilī, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī, Cēsīs, Alūksnē un citviet Latvijā.

    http://nra.lv/latvija/83185-lacplesa-diena-daudzviet-bus-militaras-parades.htm

    2008.g. 7.novembris:

    NBS vienību militārā parāde notiks arī 8.novembrī Cēsīs, 9.novembrī plkst.12 Liepājā, 15.novembrī plkst.13 Jelgavā, 16.novembrī plkst.12:30 Rēzeknē un 18.novembrī plkst.14 Rīgā.

    +13
    -6
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > west 26.02.2015. 19.06

    zanE. Kur palicis mūsu ārlietu ministrs? :) Kur ir pazudusi mūsu ” pamanāmā ārpolitika”, ja to salīdzina ar igauņiem un lietuviešiem? Es cerēju, ka Latvija izmantos savu prezidentūras laiku, lai aktualizētu tās politiskās šķautnes, kuras tradicionālās Rietumvalstis cenšas apiet, ja runa ir par attiecībām starp Kremli un ES, bet cerības neattaisnojās. Latvijai vajadzēja atteikties no prezidējošās valsts pienākumu veikšanas un palūgt šo goda pienākumu veikt Igaunijai, vai Lietuvai. Lietuvai jau iestrādes ir, varēja rullēt tik tālāk. Nav mums ko bāzties iekšā tur, kur nav mūsu vieta.

    +15
    -7
    Atbildēt

    0

    zanE. > west 26.02.2015. 18.31

    …bet…

    Valsts svētkos jauna tradīcija: militārā parāde reģionos

    2012.g. 4.maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, karavīri, zemessargi un jaunsargi aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju apmeklēt valsts Neatkarības atjaunošanas dienai veltītos pasākumus bruņoto spēku dienā Rēzeknē.

    Par godu Latvijas dzimšanas dienai Rēzeknē notika militārā parāde. Turpmāk katru gadu šajā datumā parādes notiks citā Latvijas reģionā un ar tām Aizsardzības ministrija iecerējusi stiprināt iedzīvotājos patriotismu.

    Plkst.12, pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”, notika militārā parāde, kurā piedalījās ne tikai 2.Zemessardzes novada, bet arī Valsts robežsardzes vienības. Parādi komandēja 2.Zemessardzes novada komandieris pulkvežleitnants Aivars Valeniks. To noslēdza bruņoto spēku un Valsts robežsardzes tehnikas un transporta demonstrējums. Pasākumā bija vērojami Gaisa spēku aviācijas bāzes un Valsts robežsardzes helikopteri.

    “Līdz šim militārās parādes pārsvarā notikušas tikai Rīgā, tomēr ne visiem ir iespēja apmeklēt galvaspilsētu 11.novembrī vai 18.novembrī, tāpēc Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki pieņēma lēmumu 4.maijā radīt svētku sajūtu reģionu iedzīvotājiem, katru gadu organizējot militāro parādi citā Latvijas novadā, tādējādi sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem iepazīties ar karavīru un zemessargu dienestu,” norāda aizsardzības ministrs, uzsverot: “ceru, ka šie pasākumi vairos cieņu pret Latvijas armiju un raisīs patriotiskas jūtas pret mūsu zemi.”

    Plkst.13, pilsētas stadionā notika bruņoto spēku organizēta izstāde. Ikviens tās apmeklētājs varēja vērot NBS orķestra priekšnesumu un jaunsargu defilē. Izstādē varēja apskatīt bruņoto spēku regulāro vienību – Sauszemes spēku kājnieku brigādes, Mācību vadības pavēlniecības, Zemessardzes, Militārās policijas, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Jūras spēku flotiles ieročus, ekipējumu un militāro tehniku, kā arī varēja apmeklēt Valsts robežsardzes koledžas informatīvo stendu.

    Atsaucoties uzaicinājumam 4.maijā uz Rēzekni vērot parādi un iepazīties ar Nacionālo bruņoto spēku ieročiem, ekipējumu un militāro tehniku devās 32 Gulbenes novada jaunsargi. Gūstot pozitīvas emocijas, papildinot zināšanas un spēku smeļoties no karavīru putras, jaunsargi gandarīti par pavadīto dienu atgriezās vakarā mājās.

    http://www.lizumavidusskola.lv/?p=763

    +15
    -7
    Atbildēt

    0

    zanE. > west 26.02.2015. 18.29

    …viss ir slikti, jo…pie mums viss ir slikti!…slikti tāpēc, ka esam neinformēti un nezinoši – tāpēc – pie mums viss ir slikti!…. :)

    ….2014.gada 7.novembrī, atzīmējot Valsts robežsardzes dibināšanas 95.gadadienu, Daugavpilī notika Iekšlietu ministrijas iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vienību parāde un robežsardzes rīkotais interaktīvais pasākums „Robežsargs – drošība vakar, šodien, rīt!”

    Svinīgos pasākumos Valsts robežsardzi atbalstīja arī sadarbības partneri – kaimiņvalstu robežsardzes iestādes no Lietuvas un Igaunijas, Valsts policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 34.artilērijas bataljons.

    Parādes laikā demonstrēja militāro tehniku, pēc tam bija interaktīvais pasākums „Robežsargs – drošība vakar, šodien, rīt!” ar kinologu paraugdemonstrējumiem, robežsardzes speclīdzekļu, ieroču un tehnikas apskati.

    +15
    -7
    Atbildēt

    0

dzeris49 26.02.2015. 18.22

Bērziņš un ILvess ir Igaunijas politiskās elites un Latvijas politiskās elites, valsts pārvaldes, tiesiskuma, utt., kvalitātes, un arī politiskās korupcijas līmeņa, diemžēl, adekvāts, kaut, protams, vispārināts atspoguļojums.

Kaut, neskatoties uz visu, mums arī ir ar ko lepoties.

+9
0
Atbildēt

1

    v_rostins > dzeris49 27.02.2015. 00.48

    dzeris49

    Kaut, neskatoties uz visu, mums arī ir ar ko lepoties.

    _______________

    Lepojāmies ar Šķēles veiksmes stāstu, tagad jādomā Dombrovska, īpaši pēc LM un Citadeles afērām, tas nebūs mazāks un Latvija ar ārlietu ministru – pederastu, “впереди планеты всей”.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu