Stradiņa slimnīca - rosības imitācija. Sāgas otrā daļa* • IR.lv

Stradiņa slimnīca – rosības imitācija. Sāgas otrā daļa*

22
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa makets.
Pēteris Apinis

“Draudzības” saņēmēji ar savām darbībām visai drīz parādīs savu interesi

Lai saprastu, kas notiek Stradiņa slimnīcā, sākotnēji vajadzētu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Pirmais un būtiskais ir – kas saņem “otkatu” no celtniecības? Uzrakstīju šo teikumu un nokaunināju sevi – “otkati” ir Rīgas domē, valdībā tādu nav. Sauksim šo nelielo darījumu par “draudzību”. Bet celtnieki šo “draudzību” uzskata par “apdrošināšanu pret neparedzētiem gadījumiem”.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs publiski norādīja, ka celtniecībā 1800 eiro par kvadrātmetru ir nepārprotams sadārdzinājums, ka slimnīcas būvniecības kvadrātmetrs ir daudz lētāks – aptuveni 1300 eiro par kvadrātmetru. Pieņemsim, ka šādu atšķirību ministrs nosauca savā jūtu maksimālismā, bet, vērojot notiekošo, rodas iespaids, ka “draudzība” ir lielāka par 10% un to kāds jau ir saņēmis avansā.

Patiesībā man šķiet, ka “draudzības” saņēmēji ar savām darbībām visai drīz parādīs savu interesi, īpaši tāpēc, ka viņi esot dzirdējuši, ka celtnieki netīšām pazaudējuši kādu papīrīti, kur “draudzības” saņēmēju vārdi un kaut kādi skaitļi esot minēti. Šo papīrīti esot atradis kāds nelabvēlis un grasoties publicēt.

Kaut kur Ziemassvētku-Jaungada laikā, kad neviens sevi cienošs strādnieks būvē nav atrodams, Latviju pārsteidza nebijusi dabas katastrofa – sākotnēji lietus, kas salija Stradiņa slimnīcas celtniecības metāla veidnēs, bet tad atnāca sals un tas viss sasala. Šīs veidnes bija paredzētas kā nesošās sijas, un ledus tās nedaudz salieca. Par šo noliekumu apjomu ir atšķirīgi viedokļi, daži šajās nesošajās konstrukcijās skatījuši Pizas torni, citi – nelielu noliecienu, kas pilnībā neiespaido ēkas tālāko būvniecību. Kolēģu vidū esmu saklausījis bažas ar Zolitūdes „Maxima” motīviem, bet, izlasot pietiek.com Gunta Rāvja un Aināra Pauliņa bargo kritiku būvuzraugam, šķiet – turpinām būvēt, un Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss būs visu laiku drošākā celtne Latvijā.

Vērojot dažādu ieinteresēto pušu rosības imitāciju – celt vai pārtraukt celtniecību, šķiet, ka valdība, Rīgas dome, finansisti, slimnīcas vadība, celtnieki sadalījušies divās komandās – populistos un sabotieros, kas, vienādos kreklos tērpti, spēlē futbolu, un ne mirkli nav saprotams, kurš kuros vārtos bumbu sit.

Šķiet, ka vienīgā ļaužu grupa, kam patiesi rūp jaunās slimnīcas celtniecība ir slimnīcas ārsti un medicīnas māsas. Vienkārši personālam rūp pacienti, kurus pamestās ēkas sastatnēs nudien ārstēt nevarēs.

Katrā ziņā jautājums, vai, kā, kad un kādā apmērā celt Stradiņa slimnīcu, ir gan profesionāls (vai ēkas drošums atbilst slimnīcas standartam), gan politisks. Uz otro jautājumu man atbilde ir vienkārša – slimnīcas vadībai vispār nekas nav jāceļ, slimnīcas vadībai ir jārūpējas par pacientiem un ārstniecības procesu, celtniecība būtu jāatdod VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Celtnieki – pilnsabiedrība SBRE – protams, ir ieinteresēti būvniecību turpināt, izmisīgi meklē tos, kas saņēmuši “draudzību” vai celtniecību politiski apdrošinājuši, un pārliecina, ka jaunbūvējamajā Stradiņa slimnīcas korpusā varēs labi ārstēt pacientus, ja vien kādam neienāks prātā tajā uzstādīt 30 tonnas smago magnētiskās rezonanses aparatūru. Pēc šā uzstādījuma jau kļūst skaidrs, ka jaunajā korpusā neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļas ar visu iespējamo diagnostiku nebūs.

Par pirmo jautājumu mans viedoklis nav tik kategorisks. Mēs katrs uzticamies citiem ekspertiem. Es uzticos lielākajai Skandināvijas celtniecības ekspertīzes un inspekcijas kompānijai „Inspecta”, kam Latvijā ir meitas uzņēmums. Sagadīšanās pēc es pazīstu šīs kompānijas somu vadību un esmu iepazīstināts ar tās nevainojamo darbību Ziemeļeiropā. Un šo kompāniju sagadīšanās pēc inspicēt Stradiņa slimnīcas celtniecību bija uzaicinājis ministrs Guntis Belēvičs. Secinājums bija – tagad turpināt celtniecību nevar, daļu no uzceltā nāksies pārbūvēt. Kaut iespējams, ka slimnīcas vadība ignorēs šos ieteikumus, ka celtniecību turpinās, agri vai vēlu mēs nonāksim pie nepieciešamības atdot iztērēto ERAF naudu (ja slimnīcas pirmā kārta netiks pabeigta līdz decembrim) un pie tiesvedības ar celtniekiem (jo ar ļauno klimatu, lietu un salu, kas ir patiesie vainīgie slimnīcas celtniecības apturēšanā, tiesāties nav pieņemts). Man ir pilnīga pārliecība, ka tiesāšanās ar celtniekiem ir tikpat nozīmīga slimnīcas funkcija kā celtniecība.

Mēģināšu pamatot, kāpēc Latvijā nepieciešams būvniecību nodalīt no valsts iestādēm un nodot VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

Realizējot un vadot liela mēroga attīstības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (t.sk. Stradiņa slimnīca) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas:

(1) projekti netiek īstenoti saskaņā ar noteikto laika grafiku;

(2) būtiskas kļūdas tiek pieļautas publisko iepirkumu procesu organizēšanā;

(3) būtiskas kļūdas tiek pieļautas būvniecības procesa plānošanā;

(4) neattiecināmās izmaksas tiek segtas no valsts iestādes budžeta līdzekļiem, kā rezultātā finanšu līdzekļi tiek “atņemti” tiešo funkciju veikšanai, piemēram, Stradiņa slimnīcā tiek daudzkārt pieaudzēts administratīvais aparāts, kas saņem algas un tērē resursus, ko varētu tērēt medicīnai. Papildus šī projektu administratīvās vadības organizācija ir pilnīgi neefektīva.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” ir ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. VAS „Valsts nekustamie īpašumi” nodrošina:

(1) attīstības projektu vadību, tostarp ES un citu ārvalstu finansētu projektu vadību;

(2) projektu būvniecības procesu vadību, un struktūras rīcībā ir dažādi šīs jomas speciālisti, kā būvniecības projektu vadītāji, arhitekti, tāmētāji, energoefektivitātes speciālisti u.c.;

(3) publisko iepirkumu organizēšanu, ko veic iepirkumu vadītāji, kuri specializējušies projektēšanas, būvniecības, būvuzraudzības un citu ar būvniecības organizēšanu saistītu pakalpojumu iepirkšanā;

(4) spēcīgu juridisko atbalstu;

(5) projektu administratīvo un finanšu vadību;

(6) lielu apsaimniekošanas speciālistu komandu, kas tiek iesaistīti kā projektu attīstības stadijā, tā arī ēkas ekspluatācijas nodrošināšanā.

Man iznāca noklausīties ministra Gunta Belēviča prezentāciju par Stradiņa slimnīcas celtniecību, kur uzsvars tika likts uz diviem vaļiem – šogad labojam kļūdas, celtniecību pārtraucam, ERAF līdzekļus tērējam racionālāk, citā jomā. Nākamgad sākam un būvējam par Eiropas līdzekļiem Stradiņa slimnīcas visas kārtas, pabeidzam slimnīcu līdz Latvijas neatkarības 100 gadadienai (2018.gadā), veicam šo darbu izmaksu efektīvi un taupīgi. Patiesībā es varēju parakstīties zem katra Gunta Belēviča vārda. Ministra vilkme ir pietiekama, lai viņš varētu vadīt ne vien ministriju, bet arī visu valdību, un šajā jomā es pilnīgi skaidri redzu, ka viņam nāksies celtniecību nodot tam, kas prot celt, izglītību tam, kuri prot mācīt, bet slimnīcas – Veselības ministrijai. Universitātes slimnīcas, kas tagad ir kapitālsabiedrības, pārvērst par īstiem izglītības, zinātnes un ārstniecības centriem, kas nebūvē, nemēģina pārvērst visu ārstniecību par maksas pakalpojumiem un patirgoties ar slimnīcas telpām.

Stradiņa slimnīcas valde celtniekiem patlaban uzbur ainiņu, ka pamatā nodarbojas ar ārstniecību, bet ārstiem – ka ar celtniecību. Reanimācijas nodaļā māsa, kas ierodas darbā pirmā, savāc perfuzoru, lai viņas slimniekiem zāles tiktu ievadītas dozēti, bet otra māsa citiem slimniekiem lietu ar sistēmu. Domāju, ka drīz dažas operāciju zāles nestrādās, jo nevarēs nodrošināt anestezioloģisko palīdzību. Uzņemšanas nodaļā sirmmāmiņa dirn uz krēsla sešas stundas, jo slimnīcas darba organizācija to paģēr. Nodaļā apgaitā slimnīcas vadību pārstāv valdes priekšsēdētāja palīgs (nemediķis) un galvenais ugunsdzēsējs.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits ir cilvēks ar labāko Holivudas smaidu, labāko sasuku, labāko angļu uzvalku un labāko partiju (“Vienotība”). Pēc šiem kritērijiem viņš neapšaubāmi ir labākais iespējamais Stradiņa slimnīcas vadītājs.

* Kaut autors ir saņēmis nepārprotamus mājienus neinteresēties par Stradiņa slimnīcas finansiālo darbību, trešā daļa sekos. Ja šīs sāgas trešā daļa nebūs lasāma, lasītājs ar garantiju var būt pārliecināts, ka autors saņēmis nopietnākus brīdinājumus.

Autors ir ārsts, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs

 

Komentāri (22)

dzeris49 24.02.2015. 11.59

Str. slimnīca ir Latvijas valsts modelis – korupcija, otkati, “nelietderīga valsts līdzekļu izlietošana”, ko tautā sauc par zagšanu, kāpēc gan lai tur notiktu kaut kas savādāks, nekā valstī kopumā?

+2
0
Atbildēt

0

v_rostins 26.02.2015. 08.40

dzēris49

Šeit kleptokrātu un pederastu parķijas smaka daudz jūtamāka, kā tā, kas nāk no čekas skribentes, Sprances paskvilām.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu