Dekabristu dzejnieka rinda «…no dzirksteles aizdegsies liesma» pagājušajā gadsimtā kļuva par ļeņiniešu pagrīdes avīzes devīzi, kas vēlāk izrādījās pravietiska – revolūcijas sārts tiešām iekūrās, un gruzduma smaka vēl joprojām nav visur izvējojusi.
Tagad Latvijā sācis svilt tikumības sārts, kuram par dzirksteli kalpo dzejnieces Agneses Krivades rindas – moderna lūgsna par likteņa pabērniem un lamuvārds, ko tie lieto. Diemžēl ikdienā «bļ…» kā mantra skan ielās, trolejbusos un telefonsarunās, taču dzejolī izrādījies tik sprādzienbīstams, ka sadrebinājis visu skolu sistēmas stalto ēku, kuras pamatus Saeima tikai nupat vasarā paraka vaļā un pasvētīja ar šķīsto ūdeni – ieviesa «tikumiskās audzināšanas» pantu Izglītības likumā.
Nu tikumības misionāri atrota piedurknes un ķeras pie mācību satura rūnīšanas, kamēr cenzūras pretinieki atgādina – skola ir vieta, kur jātrenē bērnu spriestspēja, un talantīgi, profesionāli pedagogi noteikti tiks ar šo uzdevumu galā bez gaismas, ko met aizliegto grāmatu sārti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.