Astronomijas pētnieku Ilgoni Vilku nepārsteidza ziņa par to, ka uz Marsa atklāts ūdens. Tas bijis nojaušams jau pāris gadus iepriekš, taču kā «notikums tas ir gan svarīgs. Jo – kur ūdens, tur dzīvība»
Ar Latvijas Universitātes pasniedzēju un Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku var parunāt gan par «nokritušā» meteorīta krāteri Mazsalacā, «kurš bija baigi neprofesionāli izrakts», gan par Fēliksa Baumgartnera brīvo kritienu no 39 km augstuma, kas ir «superīgs sasniegums cilvēka spēju demonstrēšanā, vēroju tiešsaistē datorā». Atbildēt gan uz piektklasnieka jautājumiem, gan smalki diskutēt par tumšo matēriju un Visumu.
Ilgonis Vilks ir LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja direktors un pērn izdotās astronomijas vārdnīcas autors, tajā iekļauti astronomijas un kosmonautikas termini sešās valodās. Vilkam zvaigžņu likumi (astro – zvaigzne; nomos – likums) pazīstami, tāpēc saruna ar viņu uz planētas Zeme ir par aktuālo planētu Marss – 28.septembrī ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) paziņoja, ka uz Marsa atrasts ūdens.
Kā jūs uzzinājāt, ka uz Marsa atklāts ūdens?
Es tviterī sekoju dažādiem kontiem, kas saistīti ar astronomiju. Kādā no tiem parādījās ziņa, ka NASA pēc pāris dienām paziņos kaut ko svarīgu. Tātad man bija iespēja sagatavoties, apdomāties. Man ļoti gribējās, lai NASA būtu atklājusi dzīvību, jo pētījumi ir tādā stāvoklī, ka tas nebūtu neiespējami. Kad parādījās ziņas, ka jaunumi attiecas uz instrumentu HIRISE – teleskopu, kas riņķo pavadonī ap Marsu -, kļuva skaidrs, ka būs kaut kas saistībā ar attēliem no Marsa virsmas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.