Parlaments vērtēs likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju • IR.lv

Parlaments vērtēs likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju

20
Ebreju zvaigzne. Foto: Edijs Pālens, LETA

Ierosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei

Saeima nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, ziņo LETA.

Debatēs parlamentārietis Atis Lejiņš (V) atsaucās uz senu latviešu tautas gudrību, ka “sveša manta laimi nenes”, un norādīja, ka ebreju īpašumu restitūcija ir saistīta ar ļoti neordināro situāciju, kad kopiena līdz šim nevarēja pieprasīt savus īpašumus atpakaļ tāpēc, ka tās vairs nebija. Tādējādi viņš netieši atsaucās uz nacistiskās Vācijas īstenoto holokaustu un PSRS okupācijas laikā izsūtītajiem ebrejiem. Politiķis uzsvēra nepieciešamību veikt valstsvīra vai valstssievas cienīgu rīcību, par spīti tam, ka to neatbalsta sabiedriskā doma.

Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atgādina, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir atdevusi ebreju kopienai vairākus īpašumus un sniegusi arī cita veida atbalstu. Tas tika darīts, veicot sarunas ar Latvijas ebreju kopienu, savukārt tagad ir izveidota cita ebreju kopiena, kuras biedru vairākums ir ieradušies no citām bijušajām padomju republikām, un viņi “nekādi nevar pārmantot Latvijas pilsoņu īpašumus”.

Deputāts Gunārs Kūtris (NSL) norādīja, ka partija “No sirds Latvijai” (NSL) atbalsta vēsturisko taisnīgumu, taču “mēs nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Izskatot sabiedrībai tik jūtīgu jautājumu kā īpašumu jautājumi, ir svarīgi, ka tie tiek nopietni apspriesti un sabiedrībai izskaidroti. Ja reiz risinām šo lietu, tad nevis atmetot dažus īpašumus, bet izvērtējot visus iespējamos rīcības veidus”. Tādā veidā viņš pamatoja, kāpēc NSL deputāti atturējās balsojumā par likumprojektiem.

Likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei – par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.

Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

Tāpat komisijām būs jāvērtē likumprojekts, kurā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.

Piecus no minētajiem likumprojektiem Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

 

 

Komentāri (20)

lno 29.01.2015. 18.20

Es nu šoreiz šķēpus nelauztu, lai gan loģiski būtu, ja ir kolektīvas tiesības, tad arī kolektīva atbildība…Par kulta celtnēm vispār nav ko strīdēties un domāju, ka arī par citiem objektiem var atrast kopsaucēju. Man nelāga sajūta saistīta ar to, ka īpašumus atgūs to pēcnācēji, kuriem 1940. gadā bija boļševiku “vērtību” sistēma. Tik daudz “noprihvatizēts” ar tautas klusu piekrišanu, ka tagad celt brēku par kādu sinagogu, būtu lielākā muļķība.

+7
-1
Atbildēt

0

Absints 29.01.2015. 17.11

Vakar skatījos Satrēgumstundu. Krupņikovs bija vienkārši izcils. Viņš fakstiski visiem iebildumiem piekrita, taču tas nebūr nenozīmēja, ka viņs mainīja savu pozīciju. Prieks bija skatīties, kā viņš argumentēja..

Es personīgu domāju, ka židiem īpšaumi ir jāatdod. (jā, lietoju šo vārdu, jo tas latviešu valodā nav lamuvārds, lietoju to tāpat kā to darīja mana vecmāmiņa-zemniece vai Blaumanis Skroderdienās). Tikai ar vienu piebald – te nevar būt izņēmumu likumā, kas, kā šobrīd saprotu, diemžēl tā ir. Ir jālikvidē netaisnības židiem ir jāadod viņu biedrības ēkas, Sarkanajam Krustam viņu ēka, aizsargiem viņu nami, pretalkahola biedrībai Ziemeļblāzma- ja vien tiesā var pierādīt savu pēctecību, un Latvija par jaunu atver privatizāciijas procesu. Brīnos par Lejiņu, kuram tak ir izpratne par juridiskajiem principiem, kuram būtu jāsaprot, ka likuma priešā visi ir vienlīdzīgi. Tā vietā viņš atsaucas uz to, ka židiem ir visvairāk nodarīts pāri. Vairāk, visvairāk nav juridisks termins, tā kā ir relatvs. Ir, jā, tik to neizdarīja Latvijas Valsts, bet krievi un vācieši, vieni nacionalizēja, otri šāva. Tāpat kā pčekisti izsūtīja visus biedrību funkcionārus un apšāva latviešu iteliģentus. Ja jau tā, tad būtu jāizvertē visu ciešanas, jo vairāk cietis, jo vairāk dodam… Bet vai “taisnīgums” nebūtu jāprasa no pari darītājiem?

Žīdi ir gudra tauta, vienmēr ir mācējuši no visa izspiest labumu. Arī holokaustu viņi ir mācējuši pārvērst par tirgus preci. Tas notiek apmēram tā – ja esi pret šito, tad Tu atbalsti holokaustu, esi pret žīdiem. Un kurš tad grib būt holokausta atbalstītājs? Man negribētos, ka tagad židi nonāktu priviligētā stāvoklī, un sabojātu labās attiecības ar latviešiem. To, ka šāds izņēmyuma stāvoklis nepatīk vairākumam, parādīja vakardienas aptauja, kur ~80% bija pret žīdu īpašumu atgūšanu.’

+8
-3
Atbildēt

2

    v_rostins > 29.01.2015. 19.57

    Ķīps

    Es personīgu domāju, ka židiem īpšaumi ir jāatdod.

    _______________

    Labi, žīdiem īpašumi jāatdod, bet no Krievijas sabraukušos jebrejus jāsūta pie Staļina.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Krix > 29.01.2015. 20.41

    lejiņš diemžēl jau vairākus gadus liek vilties un nu ir palicis pavisam glumjš ! Būtībā štrunts par tām 5 ai cik tur mājām, ļoti nelāgi ir citi aspekti :

    1) pretlikumīgi vienai grupai tiek veikta ekskluzīva privatizācijas turpināšana….un, lai LV politiķi pēcāk nemuld, ka kaut ko nevar – var visu ja grib vai kāds spiež(kā šajā gadījumā)

    2) īpašumi tiks atdoti tiem, kam nav nekādā sakara ar LV pirmskara žīdu biedrībām t.i. kārtējiem iebraucējiem no padomijas !

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

j_zalitis 29.01.2015. 17.16

Pagājšreiz, kad tika šis jautājums “cilāts”, tas bija “dūmu aizsegs” kāda cita jautājuma “airēšanai”.

Lūgums IR.lv redakcijai pavērot, kas aiz ebrejiem tiks slēpts šoreiz.

Varbūt tas ir tāpēc, lai novērstu uzmanību no tā paša Ekspo skandāla?

+6
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu