FOTO: Pasaule piemin 70.gadskārtu kopš Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas

Piemiņas pasākumos piedalīsies arī 300 bijušie nāves nometnes ieslodzītie

Apritot 70.gadskārtai kopš Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzīto atbrīvošanas, pasaule piemin nacistu masu genocīda upurus.

Aptuveni 300 bijušo nāves nometnes ieslodzīto un 42 valstu pārstāvji piedalīsies Aušvicas (poliskais nosaukums – Osvencima) nāves nometnes memoriālā, pieminot upurus.

Iespējams, šis būs pēdējais apaļais piemiņas gadskaitlis, kurā piedalīsies tik daudz bijušo ieslodzīto, medijiem teicis Aušvicas-Birkenavas muzeja direktors Petrs Civiņskis. Viņš teica, ka “bijušo ieslodzīto balss vienmēr bijusi kā brīdinājums cilvēcei”.

Aušvica kļuvusi par simbolu nacistiskā režīma noziegumiem un Otrā pasaules kara šausmām. Koncentrācijas nometne pie Polijas pilsētas Osvencimas (vācu nosaukums – Aušvica) Otrā pasaules kara laikā atradās no 1940. līdz 1945.gadam. Šajā nometnē tika nogalināti aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, lielākā daļa no viņiem bija ebreji. Osvencimu 1945.gada 27.janvārī atbrīvoja 1.Ukrainas frontes 60.armija, ko komandēja ģenerālis Pāvels Kuročkins. 1947.gadā nometnes vietā tika izveidots muzejs, kas tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Otrdien dienas pirmajā pusē piemiņas ceremoniju Bundestāgā noturēs Vācijas prezidents Joahims Gauks, bet pēc tam dosies uz Poliju, lai pievienotos citu valstu līderiem, kas būs pulcējušies kādreizējās koncentrācijas nometnes memoriālā.

Tikmēr Berlīnē piemiņas ceremoniju rīkos arī Lesbiešu un geju apvienība (LSVD), atgādinot, ka līdz ar ebrejiem, čigāniem un nacistu politiskajiem pretiniekiem par Trešā Reiha upuriem kļuva arī homoseksuāļi.

Vācijas Čigānu centrālās padomes priekšsēdētājs Romani Roze sarunā ar Katoļu preses aģentūru uzsvēris, ka 70.gadadienai kopš Aušvicas ieslodzīto atbrīvošanas jākļūst par aicinājumu cīnīties pret rasismu un ksenofobiju. “Tāpēc, ka holokausts ir un paliks Vācijas un Eiropas vēstures sastāvdaļa, šodien tāpat kā vienmēr pieaugusi atbildība aizsargāt demokrātiju un likuma varu,” norādīja Roze. Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā strauju popularitāti ieguvusī antiislamizācijas kustība PEGIDA esot rasisti, kas “cenšas sašķelt sabiedrību, uzspiežot musulmaņiem un nevāciešiem ienaidnieka tēlu”.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele gadadienas priekšvakarā norādīja, ka Aušvica ir “civilizācijas sabrukuma” simbols. “Mēs nedrīkstam aizmirst. Mēs to esam parādā miljoniem upuru,” uzsvēra Merkele.

Viņa norādīja – ir “brīnišķīgi”, ka tagad Vācijā dzīvo vairāk nekā 100 000 ebreju. Taču vienlaikus kanclere atzina: “Ir apkaunojoši, ka cilvēkus Vācijā apvaino, apdraud un pakļauj uzbrukumiem, ja viņi kādā mērā identificējas ar ebrejiem vai nostājas Izraēlas valsts pusē.”

Polijas prezidents Briņislavs Komorovskis nedēļas nogalē intervijā teica, ka “Aušvica ir liecība tam, uz ko spējīga cilvēka daba”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nepiedalīsies ceremonijā Polijā, jo Polija viņu uz to neielūdza Krievijas agresijas dēļ Ukrainā.

Tikmēr tīmekļa tehnoloģiju gigants “Google” par godu šai gadadienai izveidojis “tiešsaistes muzeju”, lai dotu cilvēkiem iespēju kļūt par Aušvicā pastrādāto noziegumu aculieciniekiem. Digitālais muzejs ļauj arī izsekot vairāku Polijas ebreju ģimeņu likteņiem. Materiālus šim projektam sagatavojis Polijas Nacionālais Aušvicas-Birkenavas muzejs un Polijas vēstures muzejs, kā arī citi muzeji visā pasaulē.