Ukrainas parlaments pieņem likumus par Luganskas un Doņeckas īpašo statusu (papild.) • IR.lv

Ukrainas parlaments pieņem likumus par Luganskas un Doņeckas īpašo statusu (papild.)

28
Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Foto: AFP/LETA

Parlaments pieņēmis arī likumu par amnestiju, kas paredz separātistu atbrīvošanu no kriminālatbildības

Ukrainas parlaments otrdien pieņēma prezidenta Petro Porošenko iesniegtos likumprojektus, kas paredz Austrumukrainas Luganskas un Doņeckas apgabaliem īpašu statusu ar savu pārvaldi un krievu valodas lietošanu, kā arī likumu par amnestiju, kas attiecas uz separātistu kaujiniekiem, ziņo “Ukrainskaja pravda”.

Par Austrumukrainas apgabalu īpašo statusu nobalsoja 277 deputāti, par amnestijas likumu – 287 tautas kalpi.

Partijas “Batkivščina” līdere un bijusī Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko uzskata, ka Porošenko iesniegtie likumi par Luganskas un Doņeckas apgabalu īpašo statusu legalizēs terorismu un Ukrainas okupāciju.

Savukārt “The Washington Post” raksta, ka Ukrainas prezidents izgājis uz milzīgu kompromisu, lai darītu galu Austrumukrainas separātistu kaujas darbībām, ierosinot tik plašu amnestiju un īpašu pašpārvaldi teritorijās, kurās tie atrodas.

Saskaņā ar pieņemto likumu Doņeckas un Luganskas atsevišķos rajonos vietējās pašpārvaldes vēlēšanas notiks šogad 7.decembrī. Iepriekš bija paredzēts, ka vēlēšanas varētu notikt 9.novembrī.

Likums paredz uz trim gadiem Doņeckā un Luganskā ieviest īpašu vietējo pašpārvaldi. Likums arī paredz “stiprināt labas kaimiņattiecības” vietējo varasiestāžu un Krievijas struktūru starpā. Likums paredz brīvu krievu valodas un citu valodu lietošanu šajās teritorijās.

Īpašā statusa reģioni tiks finansēti no valsts budžeta. “Valsts sniegs atbalstu Doņeckas un Luganskas atsevišķu rajonu sociāli ekonomiskajai attšitībai,” teikts dokumentā.

Savukārt amnestijas likumā valsts garantē, ka tās personas, kas bijušas līdzdalīgas notikumos Luganskas un Doņeckas apgabalos, netiks sauktas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības.

Amnestija attiecas uz “bruņoto formējumu kaujiniekiem”, Doņeckas un Luganskas apgabalu pašpasludināto pašpārvalžu institūciju darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kuri pretojās antiteroristiskajām operācijām, ko veica Ukrainas armija.

Separātisti tiks atbrīvoti no kriminālatbildības, ja viņi mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās atbrīvos gūstekņus, brīvprātīgi nodos ieročus un spridzekļus, neieņems administratīvās vai citas ēkas, kā arī nebloķēs valsts varas iestāžu un organizāciju darbību.

Ja tā notiks, likums paredz, ka tiks slēgtas par šo cilvēku darbībām ierosinātās krimināllietas vai atcelti administratīvie sodi. Vienlaikus likuma darbība netiks attiecināta uz tiem, kuri veikuši smagus noziegumus, kuri ir vainojami Malaizijas civilās lidmašīnas notriekšanā šogad jūlijā vai izrādīja pretestību šīs traģēdijas izmeklēšanai. Jautājumu par šā amnestijas likuma piemērošanu izlems tiesa.

Porošenko atbilstoši miera līgumam, kas 5.septembrī tika panākts ar Krieviju un tās atbalstītajiem kaujiniekiem, iepriekš solīja plašākas autonomijas tiesības atsevišķiem Donbasa rajoniem.

Viņš pirmdien mudināja parlamenta frakciju līderus bez kavēšanās atbalstīt viņa pūliņus, lai panāktu atrisinājumu Austrumukrainas konfliktam. Porošenko sacīja, ka viņa ierosinājumi garantē “mūsu valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību”.

Trīs ierobežotas pašpārvaldes gadi ļaus Porošenko valdībai iespēju veikt “dziļu decentralizāciju, kas būs atbilstošu konstitūcijas izmaiņu temats”, teikts paziņojumā mājas lapā.

Tomēr parlamenta deputāti, kas piedalījās sēdē, nav apmierināti ar to, ka sēde bija slēgta, turklāt balsojuma laikā ticis atslēgts elektroniskais tablo, kurā var redzēt, kā kurš no tautas kalpiem balso. “Tas ir sliktāk kā Janukoviča laikā,” “Ukrainskaja pravda” izteicies “Batkivšķinas” deputāts Andrejs Ševčenko.

Tikmēr tā saucamās Doņeckas tautas republikas kaujinieki paziņojuši, ka netaisās ievērot Ukrainas parlamenta pieņemto likumu par reģiona rajonu īpašo statusu. Kā izteicies DTR vicepremjers Andrejs Purgins, “tas ir Ukrainas likums. Doņeckas tautas republikai likumus pieņem mūsu pašu parlaments”.

Viņš arī teicis, ka, iespējams, šis Porošenko solis būs “turpmāko sarunu atbalsta punkts, bet ne vairāk”. Jāteic, ka Purgins piedalījās arī Minskas pamiera sarunās.

Purgins, pret kuru vērstas arī ASV un ES sankcijas, “Radio Brīvā Eiropa” teicis, ka patlaban Porošenko piedāvātais esot optimālais modelis pārejas variantā. Tas ļaus saglabāt ekonomiskos sakarus ar Ukrainu, bet pārvietošanās brīvību Krievijas virzienā.

Purgins arī apgalvoja, ka abiem separātiskajiem reģioniem neesot nekādu ambīciju to robežas paplašināt. Turklāt Doņecka un Luganska, visticamāk, nebūs pilnībā apvienotas vienā struktūrā, piemēram, tādā kā tā saucamā Novorossija.

Tikmēr otrdien Ukrainas Nacionālās drošības padomes runasvīrs Andrejs Lisenko nācis klajā ar paziņojumu, ka Doņeckā teroristi un Krievijas karavīri turpina ieņemt administratīvās ēkas.

Pēc viņa teiktā, pirmdien ieņemts Olimpiskais sporta komplekss, Doņeckas apgabala saimnieciskās tiesas ēka, kā arī Čehijas un Polijas konsulāti. Kā zināms, augustā Luganskā teroristi nolaupīja un nogalināja Lietuvas goda konsulu Nikolaju Zeļencu.

Kaujinieki arī Luganskas mācību iestādēs aizlieguši mācīt Ukrainas vēsturi, valodu un literatūru.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.

5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (28)

ilmisimo 16.09.2014. 13.21

sarunāties ar doveikiem=”‘bakstīt čupiņu ar kociņu”

+11
0
Atbildēt

2

    Andris Jautriņš > ilmisimo 16.09.2014. 18.48

    Profils/809, es ļoti atvainojos, ka nebiju tevi iekļavis domubiedru pulciņā. Tagad esi. Apsveicu :)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    dzintarz > ilmisimo 16.09.2014. 14.30

    Vecmamma man mācīja tā: “Jo mēslus mazāk ārda, jo mēsli mazāk smird.”

    +4
    0
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 16.09.2014. 11.14

Lai arī par kādām ierobežotām pašpārvaldēm runātu, kamēr raša tur jauc gaisu, nekāda miera un stabilitātes tur nebūs. Tas nu ir skaidrs. rašai galvenais mērķis ir dabūt koridoru uz Krimu. pofig par visām autonomijām un krievu tiesībām. Ukrainas galvenais mērķis – lai raša savu mērķi nesasniedz. Laiks šobrīd ir ukraiņu pusē.

+7
0
Atbildēt

1

    Andris Jautriņš > silvija_vitina 16.09.2014. 11.34

    It’s not Russia that’s pushed Ukraine to the brink of war

    The attempt to lever Kiev into the western camp by ousting an elected leader made conflict certain. It could be a threat to us all

    http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/apr/30/russia-ukraine-war-kiev-conflict

    The threat of war in Ukraine is growing. As the unelected government in Kiev declares itself unable to control the rebellion in the country’s east, John Kerry brands Russia a rogue state. The US and the European Union step up sanctions against the Kremlin, accusing it of destabilising Ukraine. The White House is reported to be set on a new cold war policy with the aim of turning Russia into a “pariah state”.

    That might be more explicable if what is going on in eastern Ukraine now were not the mirror image of what took place in Kiev a couple of months ago. Then, it was armed protesters in Maidan Square seizing government buildings and demanding a change of government and constitution. US and European leaders championed the “masked militants” and denounced the elected government for its crackdown, just as they now back the unelected government’s use of force against rebels occupying police stations and town halls in cities such as Slavyansk and Donetsk.

    “America is with you,” Senator John McCain told demonstrators then, standing shoulder to shoulder with the leader of the far-right Svoboda party as the US ambassador haggled with the state department over who would make up the new Ukrainian government.

    When the Ukrainian president was replaced by a US-selected administration, in an entirely unconstitutional takeover, politicians such as William Hague brazenly misled parliament about the legality of what had taken place: the imposition of a pro-western government on Russia’s most neuralgic and politically divided neighbour.

    Putin bit back, taking a leaf out of the US street-protest playbook – even though, as in Kiev, the protests that spread from Crimea to eastern Ukraine evidently have mass support. But what had been a glorious cry for freedom in Kiev became infiltration and insatiable aggression in Sevastopol and Luhansk.

    After Crimeans voted overwhelmingly to join Russia, the bulk of the western media abandoned any hint of even-handed coverage. So Putin is now routinely compared to Hitler, while the role of the fascistic right on the streets and in the new Ukrainian regime has been airbrushed out of most reporting as Putinist propaganda.

    So you don’t hear much about the Ukrainian government’s veneration of wartime Nazi collaborators and pogromists, or the arson attacks on the homes and offices of elected communist leaders, or the integration of the extreme Right Sector into the national guard, while the anti-semitism and white supremacism of the government’s ultra-nationalists is assiduously played down, and false identifications of Russian special forces are relayed as fact.

    The reality is that, after two decades of eastward Nato expansion, this crisis was triggered by the west’s attempt to pull Ukraine decisively into its orbit and defence structure, via an explicitly anti-Moscow EU association agreement. Its rejection led to the Maidan protests and the installation of an anti-Russian administration – rejected by half the country – that went on to sign the EU and International Monetary Fund agreements regardless.

    No Russian government could have acquiesced in such a threat from territory that was at the heart of both Russia and the Soviet Union. Putin’s absorption of Crimea and support for the rebellion in eastern Ukraine is clearly defensive, and the red line now drawn: the east of Ukraine, at least, is not going to be swallowed up by Nato or the EU…..

    0
    -4
    Atbildēt

    0

buchamona 16.09.2014. 09.45

Noskatījos interviju ar Makareviču, kurš koncertēja bēgļiem Slavjanskā. Pēc viņa sacītā tur vietējie krievi ir lieli Ukrainas patrioti, neieredz Krieviju, karo ar seperātistiem, bet tik pat arī neieredz rietumukraiņus, piemēram, Porošenko utt

Tā kā, droši vien, Porošenko priekšlikums ir pareizs. Galvenais, lai Donbasā, Slavjanskā utt notiktu normālas vēlēšanas. Pēc tam jau – ES, ASV uzstutēs Ukrainā ekonomiku, Slavjanskā sāks dzīvot labāk, kā kādā pierobežas pilsētā Krievijas pusē, un problēma šādi būs atrisināta. Acīm redzot, Krievija pārreiķinājās, liekot uz ” russkij mir” Ukrainā.

Pats galvenais, kas notiks ar Krievijas algotņiem, vai viņi tiks tiesāt? Tas ir ļoti būtisks jautājums.

+4
0
Atbildēt

7

    Andris Jautriņš > buchamona 16.09.2014. 11.05

    nulle, piekrītu, agresoram un teroristam ir pienākums samaksāt.

    Es iesaktu sākt ar pabeigtiem kariņiem. Jāsāk maksāt par Dienvidslāviju, Afganistānu, Irāku, Lībiju. Skat, tad jau arī Ukrainā “ustakaņitsja” un būs skaidrs, kam, par ko un cik jāmaksā.

    Krievija Čečeniju ir atjaunojusi, cik var saprast no Kadirova pils skatiem TV…

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Andris Jautriņš > buchamona 16.09.2014. 13.09

    nu, nu

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Andris Jautriņš > buchamona 16.09.2014. 10.37

    Par gāzi nemaksā :)

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    austrisv > buchamona 16.09.2014. 10.12

    vakar dzirdēju TV, ka Ukrainā nebūt nav tik slikti ar ekonomiku, kā varētu domāt sakarā ar karu, jo eksporta apjoms pār importu esot vismaz 880 miljonu vairāk, neatceros vai EUR vai dolāru.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ILZE > buchamona 16.09.2014. 14.50

    Andris Doveiks

    Jāsāk maksāt par Dienvidslāviju, Afganistānu, Irāku, Lībiju.

    ____________

    Arī par Miloševiča režīmu, 1,3 miljonu Afganistānas civiliedzīvotāju zvēriskām slepkavībām, Irākas un Lībijas asinskāriem diktatoriem, Huseinu un Kadafi, bez visa pārējā krieviem būs jāsamaksā. Visu jūsu iekšējo orgānu nepietiks, lai kompensētu kaut niecīgu daļu no pasaules sabiedrībai nodarītā ļaunuma, tā kā nāksies arī ogles rakt.

    Taupi veselību un, varbūt, tava akna vai niere turpinās dzīvot kāda krietna cilvēka ķermenī.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > buchamona 16.09.2014. 13.01

    Un kad krievi samaksās par nozagtajām naftas platformām Melnajā jūrā un nozagtajiem kuģiem un ieročiem, tad varbūt arī ukraiņi maksās par gāzi!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Ansis Reinhards > buchamona 16.09.2014. 14.54

    > Doveiks

    Par gāzi nemaksā :)

    ———

    Nemaksā, jo nepatērē.

    Par citām summām jautājums jau ir šķīrējtiesā. Un lēmums, visticamāk nebūs par labu putleram.

    http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/514535-sarunas_par_gazi_kijeva_beigusas_bez_rezultatiem

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu