Lietuva pievienojas eiro klubam • IR.lv

Lietuva pievienojas eiro klubam

24
Lietuvas eiro paraugmonētas. Publicitātes foto.
Edmunds Rudzītis

Integrācija Eiropā ir svarīga ģeopolitiskajā kontekstā

Lietuva ar otro piegājienu ir izdevies sasniegt mērķi par eiro ieviešanu. 2006.gadā tai nedaudz pietrūka līdz visu nepieciešamo kritēriju izpildei, bet ar 2015.gada 1.janvāri Lietuva kā pēdējā no Baltijas valstīm pievienosies eirozonai. Abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir būtisks iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlējās pēc iespējas ātrāk tai pievienoties, turklāt tālāka integrēšanās Eiropā īpaši ir svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga savulaik Latvijai – pēc dzīves līmeņa abas valstis atrodas tuvāk Eiropas Savienības (ES) lejasgalam, pietiekami daudz atpaliekot no bagātākajām valstīm.

Tajā pašā laikā pēdējos gados ekonomikas izaugsme Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ir viena no straujākajām starp ES valstīm, uzlabojas fiskālā situācija un palielinās iedzīvotāju pirktspēja.

Līdzības redzamas arī sabiedrības attieksmē pret eiro. Arī Lietuvā ir salīdzinoši liels eiroskeptiķu īpatsvars, daudzi nevēlas zaudēt vienu no savas nacionālās identitātes raksturlielumiem – nacionālo valūtu litu, daudziem ir bažas par cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Atbalsts eiro varētu palielināties nākamajos gados pēc eiro ieviešanas, jo sākotnēji ieguvumi daļai iedzīvotāju, proti, tiem, kuriem nav kredītu eiro valūtām, tiem, kuri neceļo utt., ies secen. Viņi gan noteikti pamanīs cenu palielināšanos, tomēr pakāpeniski arvien vairāk sabiedrībā radīsies izpratne, ka pozitīvā ietekme un ieguvumi visai sabiedrībai no eiro ieviešanas ir redzami ilgākā laika posmā. Trīs – piecu gadu periodā pozitīvos efektus izjutīs lielāks skaits iedzīvotāju.

Baltijas reģionam kopumā Lietuvas pievienošanās eirozonai ir pozitīvs signāls, jo Baltijas valstis saista cieša ekonomiskā sadarbība, daudzi uzņēmumi darbojas visas trijās Baltijas valstīs. Līdz ar valūtas maiņas nepieciešamību un šo izdevumu izzušanu sadarbība varētu kļūt vēl ciešāka.

Baltijas valstis daudzi investori uzskata par vienotu reģionu, un arī eiro kā vienota valūta varētu būt pluss investoru vēlmei investēt Baltijas valstīs.

Bažas par eirozonas stabilitāti ir mazinājušās, un šobrīd vienotās valūtas ieviešana tiek uzlūkota pozitīvāk nekā pirms pāris gadiem, tāpēc Lietuvas iestāšanās eirozonā diezin vai tiks raksturota kā pēdējās biļetes uz Titāniku iegādi, kā tas bija pirms Igaunijas iestāšanās eirozonā. Tomēr eiro nav brīnumlīdzeklis ekonomikas attīstības nodrošināšanai, tāpēc dzīves līmeņa paaugstināšanās Lietuvā un pārējās Baltijas valstī būs atkarīga no pašu realizētās ekonomikas politikas, lai spētu gūt maksimālu labumu no vienotās valūtas.

Edmunds Rudzītis ir ”SEB bankas” sociālekonomikas eksperts.

Komentāri (24)

Ieva Leinerte 28.07.2014. 06.47

Apsveicu lietuviešus.

+8
0
Atbildēt

0

Ivars Ozols 28.07.2014. 09.34

Vai tiešām bildē attēlotais LT eiro monētas dizains ir galējais? Zirga kājas iziet no iekšējā apļa rāmjiem – tāda pašā iemesla dēļ izbrāķēja sākotnējo LV 2 eiro monētas dizainu ar brīvības pieminekli:

http://www.eye-print.de/img/lv-201.jpg

+3
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu