Trešdaļai bērnu - risks nonākt nabadzībā • IR.lv

Trešdaļai bērnu – risks nonākt nabadzībā

26
Foto: Kaspars Krafts, F64
Tija Zīriņa

Bērnudārzu pieejamība var uzlabot demogrāfiskos rādītājus

Jaunais Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla ”Eurydice” ziņojums ”Pamatdati par pirmsskolas izglītību un aprūpi Eiropā” ( Key Data on Early Childhood Education and Care in Europe) vispusīgi parāda Latvijas pirmsskolas izglītības un bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanas pašreizējo situāciju.

Bezdarbs un ģimene
Ziņojumā minēts, ka laika periodā no 2000. līdz 2012.gadam Latvijā dzimstība ir nedaudz pieaugusi no 1.25 līdz 1.44 bērniem uz katru sievieti reproduktīvajā vecumā. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums par kvalitatīvu pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumu, jo tā nodrošinājums un pieejamība ietekmē demogrāfiskos rādītājus, kas ir svarīgs atbalsts ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem.

Diemžēl Eurostat dati par 2012.gadu ziņojumā atspoguļo situāciju, ka 34.4% Latvijas bērnu pastāv risks dzīvot nabadzībā vai nonākt sociālā izolācijā.

Šī ir draudoša tendence, kas norāda uz to, ka apmēram 1/3 Latvijā dzīvojošo bērnu dzīvo ģimenēs ar ļoti zemiem ienākumiem. Līdzīga situācija ir Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā un Lielbritānijā. Tas nozīmē, ka rūpīgi ir jāizvērtē pirmsskolas izglītības piedāvājums un pieejamība šīs grupas bērniem, lai nodrošinātu atbalstu vecākiem bērnu audzināšanā un izglītošanā.

Galvenais cēlonis ģimenes nabadzības riskam ir vecāku bezdarbs, kas var ietekmēt pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību. Arī ģimenes struktūra ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē bērnu audzināšanu un izglītošanu. Ziņojumā minēts, ka bērniem, kuri dzīvo ģimenē ar abiem vecākiem, ir lielākas priekšrocības saņemt labāku izglītību salīdzinājumā ar bērniem, kuri dzīvo ģimenē tikai ar vienu no vecākiem, jo šīs iespējas nereti ir ierobežotas finansiālā stāvokļa dēļ.

Eurostat dati par 2014.gadu atspoguļo Latvijas ģimeņu struktūru, kurās dzīvo pirmsskolas vecuma bērni – 60.1% ir ģimenes ar abiem vecākiem, 11% ir ģimenes tikai ar vienu no vecākiem, bet 28.8% pirmsskolas vecuma bērnu dzīvo tā sauktajās paplašinātajās ģimenēs kopā ar citiem pieaugušajiem, piemēram, vecvecākiem.

Tikai četrās valstīs
Aktuāls jautājums Eiropā ir par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Pirmsskolas izglītības iestāžu piedāvājums pilnībā nodrošina pieprasījumu tikai četrās Eiropas valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Tāpēc ir nepieciešami alternatīvie pakalpojumi. Eiropā daudzās valstīs pirmsskolas izglītību nodrošina ne tikai pirmsskolas izglītības iestādes, bet arī profesionāli izglītoti pakalpojuma sniedzēji mājās.

Kopš 2013.gada arī Latvijā ir iespēja saņemt pakalpojumus, kurus var sniegt profesionālās pilnveides izglītības programmu bērnu aprūpes jomā apguvusi persona jeb aukle. Šī ir ļoti pozitīva tendence, jo nodrošina bērnu uzraudzību mājās. Tas ir noderīgs atbalsts vecākiem tajos gadījumos, ja bērnam nav pieejama vieta pirmsskolas izglītības iestādē it īpaši agrīnā vecumā no 1.5 līdz 3 gadiem, kad pieprasījums lielajās Latvijas pilsētās un Pierīgā krietni pārsniedz piedāvājumu. Šeit ir daudz jauno ģimeņu ar bērniem pirmsskolas vecumā, bet vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs palielinās lēnām.

Reģistrēto aukļu pakalpojums ir nepieciešams vēl vienā situācijā – ja vecāki izvēlas bērnu aprūpēt ierastajā mājas vidē.

Šī pakalpojuma ieviešana piedāvā vecākiem lielākas izvēles iespējas bērnu audzināšanā. Atzinīgi vērtējama ir privāto pirmsskolas iestāžu veidošanās un attīstība, kā arī valsts finansiālais atbalsts ģimenēm, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes.

Iekļaus teju visus
Lielākajā daļā Eiropas valstu pirmsskolas izglītība bērniem ir obligāta vienu vai divus gadus pirms mācību uzsākšanas skolā. Arī Latvijā bērnu obligātā sagatavošana skolai ir no 5 gadu vecuma, kad visiem bērniem ir garantēta vieta pirmsskolas izglītības iestādē, kur tiek nodrošināta sagatavošana pamatprasmju apguvei mācībām skolā, kā arī tiek sniegta iespēja socializēties vienaudžu sabiedrībā, kas daudziem bērniem nereti ir pirmā attiecību veidošanas pieredze.

Līdz 2020.gadam Eiropas plānotais rādītājs bērnu iekļaušanai pirmsskolas izglītības iestādēs no 4 gadu vecuma līdz skolas gaitu uzsākšanai ir 95%. Vidējais rādītājs Eiropā šobrīd ir 93%. Latvija ir ļoti tuvu šim rādītājam – 92.7%. 2001.gadā minētais rādītājs bija 67.2%, līdz ar to redzam, ka pēdējo desmit gadu laikā ir vērojama pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējuma palielināšanās, kas ir saistāma ar bērnu obligāto sagatavošanu skolai pirmsskolas vecumā.

Tomēr pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējums Latvijā bērniem līdz 3 gadu vecumam ir tikai 15%.

Liels skaits bērnu līdz 3 gadu vecumam atrodas mājās ar vecākiem – 69%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Arī te ir skaidri redzams, ka šo situāciju ietekmē ierobežotā pieeja vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā bērni pavada ļoti daudz stundu pirmsskolas izglītības iestādē. Vidēji Latvijā, tāpat kā Polijā un Portugālē, bērni pirmsskolā pavada 40 stundas nedēļā, kas ir saistīts ar vecāku nodarbinātību un pakalpojuma pieejamību 12 stundas dienā. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas valstu vidū.

Vismazāk Eiropā
Pozitīvi ir vērtējams tas, ka Latvijā pirmsskolas izglītība finansiāli pieejama ir lielākajai daļai vecāku, jo šis pakalpojums valsts iestādēs ir bezmaksas. Vecākiem ir jāsedz tikai maksa par ēdināšanu, kura arī ir viena no viszemākajām Eiropā. Jāpiezīmē, ka Latvijas pirmsskolās ir ļoti labi attīstīti ēdināšanas pakalpojumi un bērniem tiek nodrošinātas 3 veselīgas ēdienreizes, kur ēdiens ir gatavots uz vietas iestādes virtuvē.

No pedagoģiskā viedokļa noteikti ir minams fakts, ka Latvijā ir izstrādātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas visām bērnu vecuma grupām, kuras nosaka sasniedzamos mērķus un rezultātus bērnu emocionālajā, kognitīvajā, fiziskajā un sociālajā atttīstībā. Tas liecina, ka pirmsskolas izglītības process Latvijā ir profesionāli izstrādāts un labi strukturēts, līdz ar to sniedzot augstu pakalpojuma kvalitāti visām vecuma grupām, arī pašiem jaunākajiem bērniem.

Kopumā jāsecina, ka pirmsskolas izglītība Latvijā tiek veiksmīgi realizēta, jo bērniem tiek piedāvāta kvalitatīva aprūpe gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan mājās ar reģistrētas aukles atbalstu.

Lielākā problēma vēl joprojām ir ierobežotā vietu pieejamība pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 5 gadu vecuma sasniegšanai lielākajās Latvijas pilsētās un Pierīgā.

Šīs problēmas risināšana varētu paaugstināt dzimstību un uzlabot Latvijas demogrāfiskos rādītājus, līdz ar to palielinot vecāku drošības izjūtu, ka viņu bērniem būs pieejama kvalitatīva valsts nodrošināta pirmsskolas izglītība neatkarīgi no dzīvesvietas un bērnu vecuma.

Dr. psych. Tija Zīriņa ir asociētā profesore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pirmsskolas pedagoģijas katedrā.

Komentāri (26)

liga_dz 23.07.2014. 19.32

Paldies par siem datiem. Berniem no nabadzigam gimenem jasniedz prieksroka valsts bernudarzos, lai kaut nedaudz samazinatu starpibu starp izglitibu ko spej nodrosinat partikusie un nabadzigie vecaki. Partikusiem vecakiem par nernudarzu jamaksa vairak, jo savadak valstij vienkarsi nepietiek naudas visiem berniem bernudarza. Mums, vecakiem kuri ir partikusi tas ir tiesam jasaprot, ja visiem Latvijas berniem netiks nodrosinata lidziga iespeja klut izglitotiem, nakotne cietisim mes visi!

ugis gruntmanis

+4
0
Atbildēt

0

simpsons 23.07.2014. 21.54

Nāks vēlēšanas un atkal no visām partijām tiks prasīts solījums palielināt pensijas.

Un nevienam politiķim nebūs drosmes pateikt, piedodiet 33% bērnu dzīvo nabadzībā, tāpēc pensijas pieaugs tad, kad ‘tikai’ 25% bērnu būs nabagi.

Bērniem nav balsošanas tiesības, bet pensionāriem ir. Latvija ar īpaši spiedīgu demogrāfiju, varētu kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur bērniem piešķirs balsstiesības. Līdz 16 gadiem tās izmantotu vecāki.

Tad politiķiem būs jādod solījumi par bērnudārzu vietu skaitu un citiem jaunas ģimenes interesējošiem jautājumiem.

+4
-1
Atbildēt

1

    Ojārs > simpsons 25.07.2014. 10.46

    Latvija ar īpaši spiedīgu demogrāfiju,

    Labi, ka NA panāca pabalstu palielināšanu. Vienotības tik nīstais “demogrāfiskais ultimāts” sāk nest augļus – dzimstība lēni, bet tomēr pieaug

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Kaspars 23.07.2014. 17.49

5/9 nedraud, jo jau piedzimuši nabadzībā un 1/9 vienkārši nedraud?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu