Kvalifikācija - sieviete, sociāliste, Kremlim draudzīga? • IR.lv

Kvalifikācija – sieviete, sociāliste, Kremlim draudzīga?

50
Federika Mogerīni. Foto: eunews.it
Aivars Ozoliņš

Nespēja vienoties par ES ārlietu pārstāvi šoreiz ir sasniegums

Eiropas Savienības valstu vadītāji trešdienas naktī nevienojās par jauno ES augsto pārstāvi ārlietās. ES vadītājiem bieži vien pārmet nespēju panākt vienprātību par Eiropai svarīgām lietām, taču šī ir reize, kad lēmuma atlikšanu var uzskatīt par sasniegumu.

Par reālāko pretendenti uzskatītās Itālijas ārlietu ministres Federikas Mogerīni apstiprināšanai amatā varēja būt katastrofālas sekas ES spējai piedāvāt nopietnu vienotu atbildi Krievijas agresīvajiem mēģinājumiem mainīt Eiropas pēckara izkārtojumu un arī ES kā ietekmīgas ārpolitikas spēlētājas reputācijai. Par laimi, atbilstībai amatam šoreiz nepietika ar formālo pazīmju komplektu un politiskā tirgus kalkulācijām un vismaz daļai ES valstu līderu bija svarīga arī kandidāta profesionālā piemērotība amatam.

Šāds Eiropadomes sanāksmes iznākums ir arī Baltijas valstu panākums, kas iedragā vēl vienu stereotipu par ES – ka ”jaunās” un ”mazās” valstis nespējot ietekmēt patiešām svarīgus savienības lēmumus, kurus savstarpēja tirgus rezultātā galu galā vienmēr pieņemot ”lielās” un ”vecās” valstis.

Mogerīni kandidatūras noraidīšana liecina par ”jauno” valstu ietekmes pieaugumu ES lēmumu pieņemšanā.

Eiropadome trešdien nevienojās arī par jaunu prezidentu, kā sākotnēji bija plānots. Taču jau pirms sanāksmes bija paredzams, ka vienošanās par šo ES kopējās politikas koordinētāja amatu, kuru rudenī atstās pašreizējais prezidents Hermans van Rompejs, tiks atlikta, bet galvenie pūliņi tiks veltīti, lai panāktu vienošanos par jaunu ES ārlietu pārstāvi. Tagad paredzēts par šiem amatiem turpināt spriest vēl vienā Eiropadomes sēdē 30.augustā.

Toties ES valstu vadītāji vienojās pastiprināt sankcijas pret Krieviju – apturēt jaunus Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas projektus Krievijā un līdz mēneša beigām sagatavot paplašinātu sankcijām pakļautu personu, uzņēmumu un organizāciju sarakstu. Arī tas ir ES panākums. Tajā pašā dienā ASV būtiski paplašināja sankcijas pret Krieviju, attiecinot tās nu jau arī uz Krievijas galveno naftas kompāniju ”Rosņeftj”, ”Gazprom” banku un virkni militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu, kā arī vairākām Putinam pietuvinātām personām.

Putina advokāte
Pašreizējai bloka ārpolitikas koordinētājai Ketrinai Eštonei uzreiz pēc kļūšanas par pirmo ES augsto ārlietu pārstāvi 2009.gadā daudzi pārmeta ārpolitiskās un vispār politiskās pieredzes trūkumu, un arī vēlāk viņa izpelnījusies kritiku par nespēju uzņemties līderes lomu ES kopējās ārpolitikas veidošanā. Arī viņas negaidīto nonākšanu šajā amatā mēdz piesaukt kā paraugu nelāgajai ES praksei svarīgiem amatiem atrast vāju kompromisa figūru, kas nekonkurētu ar lielo ES valstu interesēm.

Visi pārmetumi Eštonei šķistu nebūtiski, ja viņas vietā amatā būtu tikusi Itālijas ārlietu ministre Mogerīni.

Kad Itālija jūnijā pārņēma ES prezidentūras vadību, ministres Mogerīni pirmās vizītes galapunkts bija Maskava, kur viņa Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apliecināja, ka Itālija savas prezidentūras laikā darīšot visu iespējamo, lai ”palīdzētu atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu” Ukrainas krīzei, bet Ukrainas eirointegrācijas jautājums esot jārisina, ”ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses”.

Mogerīni atbalsta Maskavas plānoto ”South Stream” gāzes vada projektu, kas apietu Ukrainu un vēl vairāk palielinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Tas esot ”ļoti svarīgs mūsu valsts, kā arī visas Eiropas enerģētiskajai drošībai”, viņa apgalvo pretēji veselajam saprātam.

Uzrunā Eiropas Ārlietu padomei (ECFR) jūnijā Mogerīni taisnojās, ka neesot ”Putina advokāte”, un uzreiz aicināja tiklab ES, kā arī NATO neļauties ”aukstā kara domāšanai”, bet izmantot Kremļa izraisīto krīzi kā ”iespēju domāt ilgtermiņā” un ”mazliet stratēģiski” par attiecībām ar Krieviju. Krimas aneksiju viņa pat nepieminēja.

Varbūt visdaiļrunīgāk savu izpratni par politikas veidošanu un konkrēti par Rietumu attiecībām ar Krieviju Mogerīni izpauda Vācijas Maršala fonda ”Briseles forumā” martā, kad Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa teikto par ES miegaino reakciju uz Krievijas agresiju pārtrauca ar muļķīgu piezīmi: ”Tātad – sabumbosim Krieviju? Kāds tad ir risinājums?” Un vēlāk rezumēja, ka, redz, Krievija varot iztikt bez Itālijas, bet Itālija bez Krievijas gāzes gan nevarot.

Politiķei, kuras izpratnē attiecības ar Krieviju ir izvēle starp sabumbošanu un padošanos, tik tiešām var pārmest nekompetenci un aprobežotību.

Kā viņas veidotajā mikroblogā paustās atziņas raksturojis kāds kritiķis – tās atgādinot ”pašpārliecināta tīņa” rakstītu dienasgrāmatu. Viņas nonākšana amata kandidātu saraksta galvgalī bija ar pašas profesionalitāti, spējām un pieredzi nesaistītu blakus faktoru sakritība.

”Itālijas ārlietu ministres kandidatūra netiks atbalstīta,” otrdien bez aplinkiem paziņoja Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite izteicās mazliet diplomātiskāk – ka personai, kura tiks nozīmēta šim amatam, būtu ”vismaz jācenšas būt neitrālai”, nevis ”jāsniedz ļoti šaura un pretrunīga nostāja, īpaši par Ukrainu”.

Publiski mazāk asi, taču kuluāros ne mazāk stingri pret Mogerīni kandidatūru iebilda arī Latvija, Igaunija, Polija, Zviedrija un vairākas citas, kopā vismaz 10 valstis. Arī jaunais Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers bija izteicies, ka vēloties amatā redzēt ”spēcīgu un pieredzējušu” personību. Īsi pirms Eiropadomes sēdes Vācijas kanclere Angela Merkele secināja, ka vienošanos var arī neizdoties panākt.

Vismaz ne prokremlisks
Pēc trešdienas sanāksmes Eiropadomes pašreizējais prezidents van Rompejs uzsvēra, ka nespēju vienoties par ES ārlietu pārstāvi nekādā gadījumā nevarot uzskatīt par ”dramatisku” un par neveiksmi. Var viņam piekrist, ka tā nebija neveiksme Eiropas Savienības nākotnes ārpolitikai. Tomēr šāds rezultāts ir gana dramatisks.

Sociālistei Mogerīni būtu bijis jāiegūst kārotais amats, ja būtu noticis amatu dalīšanas ”parastais bizness”, kurā ārēji un pēc būtības otršķirīgi faktori mēdz būt svarīgāki par pretendentu profesionālo piemērotību. Viņas kandidatūra tika uzskatīta par visnopietnāko tāpēc, ka iederējās pārdalāmo amatu ”paketes darījumā”, kurā mēģināts līdzsvarot partejiskās piederības, ”lielo” un ”mazo” valstu pārstāvniecības un dzimuma apsvērumus. Turklāt viņu atbalstīja ne tikai Itālija, bet arī Francija, kuras prezidents Fransuā Olands arī pēc sanāksmes mēģināja aizstāvēt Mogerīni kandidatūru ar dīvainu argumentu, ka tas esot tikai ”tāds kā viedokļa paudējas” amats, kurā viņas pašas uzskati par Krieviju neesot svarīgi.

Izrādījās, ka vairākumam citu valstu ir citāds viedoklis par ES ārpolitikas pārstāvim nepieciešamo kvalifikāciju. Un Itālijas premjerministrs Mateo Renci, kas bija uzstājīgi lobējis savu ministri, pēc sanāksmes bija spiests atzīt sakāvi – ”ja tas būs pieredzējis vīrietis, tad nedomāju, ka tā būs Mogerīni”.

Taču gan Vācijas kanclere Merkele, gan citu valstu vadītāji atkārtoti apliecināja, ka šis amats pienākoties sociālistu pārstāvim.

Tātad izredzes to iegūt acīmredzot zaudējis gan Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (viņš gan arī pirms tam dažām valstīm šķita esam pārāk pret Krieviju noskaņots), gan Bulgārijas pārstāve, pašreizējā starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva (viņu neatbalsta pat Bulgārijas premjerministrs, jo viņa nav premjera sociālistu partijas pārstāve), kuru kandidatūras tika piedāvātas kā alternatīva Itālijas virzītajai.

Diskusijas par amatiem turpināsies. Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma ceturtdienas rītā pauda cerību, ka 30.augustā uzzināsim gan Eiropadomes prezidenta, gan ES augstā ārlietu pārstāvja vārdu. Pāragri prognozēt, kuri tad izrādīsies visām 28 valstīm gana labi, taču Mogerīni noraidīšana nepārprotami parāda, ka ES kopējās ārpolitikas pārstāvim būs jāatbilst vēl vienam, pašlaik īpaši aktuālam kritērijam. Viņam vajadzēs „”ismaz nebūt prokremliskam”, kā trešdien Briselē pateica Lietuvas prezidente Grībauskaite.

Komentāri (50)

buchamona 19.07.2014. 10.15

Slimi cilvēki ir šie visa veida kreisie un tas nav svarīgi, kurā valstī, kuros platuma grādos tādi ļauži mitinās. Kārtējās šausmenes personāža prototipi – kremlini ar rubīna zvaigzni smadzeņu vietā.

+21
-2
Atbildēt

14

    ILZE > buchamona 19.07.2014. 14.13

    nulle

    Angliski runājošajiem vnk kolonizācija padodas daudz labāk nekā krieviem

    _________________

    Bet loģiski, Lielbritānija visur ir nesusi uzplaukumu un Britu sadraudzības valstīs vienmēr laipni uzņem bijušos kolonistus. Pavisam cita lieta, tev sociāli, ideoloģiski un intelektuāli tuvie krievu fašistiskie izdzimteņi, civiliedzīvotāju masu slepkavas, marodieri, vecenīšu izvarotāji un kapu un pieminekļu apgānītāji. Tos jebkur var pakārt pašu zarnās, sašķaidīt galvas un dzīvus izbarot suņiem. Pacieties smirdīgais staļinist, globālā atkrievošana ir pašas tuvākās nākotnes perspektīve un arī krievmīļus negaida gaiša nākotne.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    anna_audere > buchamona 21.07.2014. 00.01

    rinķī apkārt “Slimi cilvēki ir šie visa veida kreisie un tas nav svarīgi, kurā valstī, kuros platuma grādos tādi ļauži mitinās. Kārtējās šausmenes personāža prototipi – kremlini ar rubīna zvaigzni smadzeņu vietā”

    Pilnībā piekrītu

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > buchamona 19.07.2014. 11.00

    fretka,tas būtu mājiens,ka visi kreisie ir pērkami?Tad jau smadzeņu vietā nebūs vis rubīna zvaigzne,bet kas vērtīgāks.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > buchamona 19.07.2014. 19.35

    Pie reizes – vai pirms kāda laika te nebija milzu slavinošie raksti par to, cik viss demokrātiski, ka Junkers ievēlēts, jo, redz, ES Pilsoņi Parlamentā tā savēlējuši. Tas, protams, nav patiesība, jo viena Vācijas pilsoņa balsij bija daudz mazāks svars, nekā viena Maltas, faktiski šajās vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātu partijas ar Šulcu priekšgalā. Šis tikai nākamais posms demokrātijas tēlošanai – augstajos amatos attēlo iedomātu ES pilsoņu gribu, nevis spējīgos.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > buchamona 19.07.2014. 10.32

    Kaut kā dīvaini,Krievija tak vairs pie sevis neceļ sociālismu…

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > buchamona 19.07.2014. 11.38

    Muļķības, tās ir itāļu un franču problēmas, kreis vai labējs, bet visi mīl Parašu, pie tam labējie šobrīd, pat dievina.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > buchamona 19.07.2014. 11.40

    Savukārt, angļu leiboristiem, nekāda pastirpināta parašas mīlestība, nav novērota.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    ILZE > buchamona 19.07.2014. 16.08

    Lielbritānija

    Savukārt kko prasot Dublinā īriski pārdevēji vnk blisinās acis un skatīsies uz tevi kā uz jukušu…

    _________________

    Varētu teikt, mums “palaimējās”. Ja okupanti runātu civilizētā angļu valodā, iespējams, mēs arī savējo būtu pazaudējuši, tā kā mūsu okupanti bija netīri sub-human, dabīga bija pretestība tiem izdzimteņiem un viņu mākslīgi radītam vergu saziņas līdzeklim, feņai.

    Cita lieta nesalīdzināmi mazāk cilvēku būtu nonāvēts un liela sabiedrības daļa nebūtu tā degradēta.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 19.07.2014. 10.43

    rinķī apkārt. Tēlaini:)

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Ansis > buchamona 20.07.2014. 17.00

    r.a. – galīgi nepiekrītu.

    Piedevam – pašreizējais Putina režīms nu ar nekādi nav uzskatāms par kreisu. Labejāks par lielako daļu Eiropas jau nu noteikti.

    Kreisie Zviedri, britu leiboristi …

    Tas dalījums neiet pa šādu līniju.

    Drīzāk jau – tie kas dzīvo Krievijai tuvumā – tie Krieviju nemīl un neuzticas. Bet Eiropas DienvidRietumiem … Krievija ir tāla zeme, kas sūta gāzi (ja ceļā Ukraiņi vai Baltkrievi netraucē) un kas palīdzēja sagraut nacismu 1945. gadā … ko tādam francūzim vai itālim vairāk vajag?

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > buchamona 19.07.2014. 12.41

    > Ēriks

    Tas ir mājiens, ka visi Rietumu “kreisie”, kuri atbalsta Krieviju, dara to par naudu un nav nekādi kreisie.

    Izņēmums, protams, ir krievu “kreisie”, kas gatavi atbalstīt Putinu pat no mājas aresta. Piemēram, Kreisās frontes līderis Sergejs Udaļcovs, kurš pašlaik gaida tiesu

    Как на Майдане бандеровцы по людям стреляли, так и с «Боингом» отработали. А обвинять будут, конечно, ополченцев и Россию. Уроды!

    https://twitter.com/s_udaltsov/status/489836280503861248

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > buchamona 19.07.2014. 10.57

    > Ēriks

    Toties Krievijai joprojām netrūkst naudas, ko tā dabū, pārdodot savās kolonijās iegūto naftu un gāzi.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    kreëstliv > buchamona 19.07.2014. 19.29

    Nejauciet sociālistisko pieeju ar sociālismu, tās ir divas dažādas lietas. Rietumeiropā pašreiz tieši tā sauktās uzņēmēju partijas visvairāk ir pret nopietnām sankcijām Putinam, tajā skaitā Merkeles pārstāvētā, CDU dažāda ranga vadītāji vairakas reizes izteikušies, ka pret Krieviju sankcijas nevajagot. Par augsto pārstāvi ir jākļūst Polijas pašreizējam ārlietu ministram, jo pārstāvim jābūt redzamam un ar savu viedokli. Krievijā ir mežonīgā kapitālisma nākamā fāze – kleptokrātija un varas absolūta koncentrācija, ne miņas no sociālisma.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > buchamona 19.07.2014. 13.01

    > nulle

    Kamēr Krievija apdraudēs Latviju, tavs antiamerikānisms te nedarbosies.

    Tādēļ vispirms tiec galā ar Krieviju :)

    +13
    0
    Atbildēt

    0

dro 19.07.2014. 10.49

Kā viņas veidotajā mikroblogā paustās atziņas raksturojis kāds kritiķis – tās atgādinot ”pašpārliecināta tīņa” rakstītu dienasgrāmatu.

_________________

Cik tādu “politiķu” nav ES, pasaulē un mūsu valstī, lai gan loģika prasītu sabiedrības vadīšanai izvirzīt visgudrākos un krietnākos cilvēkus…

+17
0
Atbildēt

0

andris902 19.07.2014. 12.48

    Signija Aizpuriete > andris902 20.07.2014. 00.22

    ———

    “Конкурировать, например, в отношении вооружений с США сейчас вряд ли способна какая-то страна в мире, включая Россию и Китай. Но иметь оружие, делающее обладателя им опасным для потенциальных агрессоров, могут многие страны. Опасным до такой степени, что такие страны способны причинить в ответ на нападение такой ущерб агрессору, что нападение теряет смысл, С этой точки зрения разница между тем, обладает страна тысячью ядерных бомб или всего лишь десятком (при том условии, что из этих десяти она может сбросить на агрессора хотя бы одну), теряет смысл. Не случайно потому США так боятся того, что ядерное оружие попадет в руки антиамерикански настроенных стран, народов, террористических организаций. Они опасаются не за некое человечество, которое они готовы при случае уполовинить, а за свое положение в мире и свое благополучие,..”

    Как иголкой убить слона

    http://www.mysteriouscountry.ru/wiki/index.php/%D0%97%D0%B8%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8C%D0%B5%D0%B2_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87/%D0%9A%D0%B0%D0%BA_%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D1%83%D0%B1%D0%B8%D1%82%D1%8C_%D1%81%D0%BB%D0%BE%D0%BD%D0%B0

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu