Kremļa kontrolēta valdība Latvijā būtu efektīvāka nekā Pleskavas divīzija
Krievijas agresija Ukrainā liek vaicāt, vai līdzīgu scenāriju Kremlis negatavo arī Baltijas valstīm. Latvijai labākā garantija pret militāru iebrukumu ir dalība NATO, un alianses politiķi un plānotāji pašlaik vērtē iespējas palielināt sabiedroto karaspēka klātbūtni reģionā. Taču scenārijs Latvijai var būt citāds nekā Ukrainai.
Sabiedrības noskaņojums ir par labu papildu militāriem drošības pasākumiem, un vairākums politiķu, lai kādai partijai piederētu, uzskata tos par nepieciešamiem vai vismaz atklāti pret tiem neiebilst. Izņēmums ir Zaļo un Zemnieku savienības «premjerministra kandidāts» Aivars Lembergs.
Smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Ventspils saimnieks vispirms 3.aprīlī paziņoja: «Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija.» 16.aprīlī viņam bija iespēja līdzīgi izpausties Krievijas Pirmā kanāla galvenajā ziņu raidījumā Vremja. Tur gan NATO viņam bija jau globāls okupants, bet Latvija – placdarms, no kura «kāds amerikāņu zaldāts var palaist raķeti uz Pleskavu vai uz Maskavu», Puzes stratēģis baklažānu krāsas žaketē brīdināja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.