EP pieprasa sankcijas pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem

Putins dod Ukrainai mēnesi laika gāzes parāda nomaksāšanai

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā deputāti prasa īstenot pasākumus pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem ES, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien devis Ukrainai mēnesi laika gāzes parāda nomaksāšanai, vēsta AFP. Viņš arī brīdināja, ka pēc noteiktā termiņa Maskava no Kijevas pieprasīs priekšapmaksu par gāzes piegādēm.

“Mēs esam gatavi gaidīt vienu mēnesi. Ja pēc mēneša mēs nesaņemsim nekādus maksājumus, tad mēs saskaņā ar līgumu pārslēgsimies uz tā dēvētajām priekšapmaksām,” norādīja Putins.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka tā piekritusi sarunām ar Krieviju par gāzes piegādēm Eiropai caur Ukrainas teritoriju. ES “piekrīt jūsu priekšlikumam rīkot konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Ukrainu attiecībā uz gāzes piegāžu un tranzīta drošību,” raksta Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, atbildot uz Putina 10.aprīļa vēstuli.

EP paudusi bažas par pieaugošo destabilizāciju un asinsizliešanu Ukrainas austrumu un dienvidu daļā, mudinot Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, kā arī atsaukt karaspēku no Ukrainas austrumu robežas.

Ukrainas iestādes ir tiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO statūtiem, uzsvēra deputāti un brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par plaša mēroga militāram iebrukumam.

EP deputāti izteica cerību, ka ES Augstās pārstāves, ASV valsts sekretāra, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru četrpusējā tikšanās Ženēvā palīdzēs mazināt spriedzi un rast visaptverošu un ilgtermiņa diplomātisko risinājumu minētajai krīzei, uzsverot, ka Ukrainas nākotni var lemt tikai pati Ukrainas tauta – demokrātiskā, iekļaujošā un pārredzamā procesā.

Tāpat deputāti atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas lēmumu izveidot Ukrainas atbalsta grupu, kas nodarbosies ar Eiropas reformu plāna īstenošanu.

Parlaments arī prasa paplašināt EDSO novērošanas misiju, kas nosūtīta ar mērķi iegūt informāciju par netipisku militāro aktivitāti un provokatīvām darbībām, un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Deputāti uzsvēra, ka Ukrainā pēdējā laikā nav nekādu ziņu par uzbrukumiem, iebiedēšanas gadījumiem vai jebkāda veida diskrimināciju, kas būtu vērsta pret Krievijas pilsoņiem, etniskajiem krieviem vai citu minoritāšu pārstāvjiem.

Par gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām 25.maijā EP prasa izveidot rūpīgas vēlēšanu novērošanas misiju, kurā būtu EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja pārstāvji, kā arī EP un ES pārstāvji. Viņi nosodīja jebkādu ārēju spiedienu, kas īstenots, lai aizkavētu šīs vēlēšanas, un atzinīgi vērtē Ukrainas valdības nodomu rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Deputāti rezolūciju pieņēma ar 437 balsīm par, 49 pret un 85 deputātiem atturoties.