FOTO: Latvijas arhitektūras ekspozīciju Venēcijā pārstāvēs birojs NRJA • IR.lv

FOTO: Latvijas arhitektūras ekspozīciju Venēcijā pārstāvēs birojs NRJA

24
Bijusī rūpnīca “Radiotehnika”. Autors: arhitekts nav zināms. Realizācijas (būvniecības) gads: 1965. Adrese: Kurzemes prospekts 3, Rīga, Latvija

Ekspozīcijas veidotāji aicina ikvienu interneta vietnē pievienot Latvijas arhitektūras piemērus, kas varētu būt modernisms

Arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture – arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne – Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš) ir izvēlēts par kuratoru Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennāles 14.starptautiskajā arhitektūras izstādē šogad. Kurators izvēlēts atkārtotā atklātā ideju konkursā, ko organizēja Latvijas Arhitektu savienība, vēsta organizatori.

Venēcijas biennāles 14.starptautiskā arhitektūras izstāde notiks no 7.jūnija līdz 23.novembrim. Par Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kuratoru izvēlēts Rems Kolhāss (Rem Koolhaas), Prickera balvas laureāts arhitektūrā.

Izstādei dots konceptuāls nosaukums „Pamati” (Fundamentals), savukārt vienojošā tēma nacionālo valstu paviljoniem ir formulēta: „Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014″ (Absorbing Modernity: 1914-2014).

Latvijas ekspozīcija ar projekta nosaukums Unwritten (tulkojumā – neuzrakstītā grāmata) turpinās biennāles kuratora Rema Kolhāsa tēmu Absorbing Modernity: 1914-2014, aktualizējot jautājumus par Latvijas pēckara arhitektūras uztveri, pētniecību un saglabāšanu.

Ekspozīcijas pamatā ir apgalvojums There is (no) modernism in Latvia (tulkojumā – Latvijā (nav) modernisma arhitektūras). Vienlīdz pareizs ir gan pēckara modernisma arhitektūras pastāvēšanas apliecinājums, gan noliegums, jo nav akadēmiski respektabla pētījuma par šī laika arhitektūru Latvijā un tās izvērtējuma.

Situāciju sarežģī īpaši apgrūtinoši pēckara arhitektūras izvērtēšanas apstākļi. No vienas puses, nepatika pret visu, kas radīts Padomju savienības laikā un tās ideoloģijas iespaidā, no otras puses, jaunības un bērnības laika nostaļģija un sajūsma par eksotisko padomju laika mantojumu.

Daļa no pēckara arhitektūras būvēm ir jau nonākušas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusā – tās ir vecākas par 50 gadiem. Neesot vienotam vērtējumam par to nozīmi Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā, mēs turpinām būves zaudēt, dažādā veidā tās „absorbējot” – pārbūvējot vai nojaucot. Tādā veidā un tempā turpinot, nākamajām paaudzēm neatstāsim iespēju redzēt un izvērtēt pēckara laika posmā projektēto un būvēto, uzskata ekspozīcijas veidotāji.

Latvijas ekspozīcijas virtuālā daļa Unwritten lv (www.facebook.com/unwrittenlv) ir atvērta sociāla informācijas vietne, kurā, izmantojot sociālas pētniecības metodi, tiek vākta vizuālā datu bāze. Jebkurš ir aicināts pievienot Latvijas arhitektūras piemērus, kas varētu būt modernisms.

Iegūtais materiāls kļūs par pamudinājumu turpmākiem pētījumiem par modernisma arhitektūru Latvijā un, iespējams, papildinātu arhitektūras pieminekļu sarakstu ar šī laikmeta būvēm. Ekspozīcijas mērķis ir vairot sabiedrības pašapziņu un interesi par pēckara laika izcilākajām ēkām, šādi veicinot arī arhitektūras tūrismu.

Ekspozīcijas katalogā iekļautas piecas dažādu autoru esejas par pēckara arhitektūras jautājumiem, kuratora ekspozīcijas idejas apraksts, kā arī Facebook apkopotā informācija – Latvijā pēc Otrā pasaules kara tapušās arhitektūras attēlu “katalogs”, socioloģiskās aptaujas dati un intervijas ar pēckara arhitektūras meistariem.

Šogad Latvija Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē piedalīsies sesto reizi. Pirmo reizi ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem Arsenāla izstāžu zālē. Latvijas ekspozīcijas pārstāvniecību Venēcijas arhitektūras biennālē koordinē Latvijas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Komentāri (24)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu