Plastmasas maisiņi – sadzīviska ērtība vai piesārņojums? • IR.lv

Plastmasas maisiņi – sadzīviska ērtība vai piesārņojums?

18
kristine_rolle

Ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm”

Plastmasas maisiņiem Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši īsa vēsture. Vēl itin nesenā pagātnē došanās uz veikalu ar auduma vai tīkliņa maisiņu un tajā tukšu, izskalotu stikla piena pudeli bija ikdiena, savukārt plastmasas maisiņi – ekstra. Mūsdienās situācija ir drīzāk otrāda – pircējs ar piekrāmētu plastmasas maisiņu ir ikdiena, savukārt auduma maisiņš sabiedrības uzskatos – tāds, uz ko tiekties.

Kaut arī laika posms starp šiem diviem periodiem ir neilgs, tomēr intensitāte, ar kādu plastmasas maisiņi un iepakojumi ir ienākuši mūsu ikdienas dzīvē, jāatzīst, ir pat biedējoša – ik gadu tikai Latvijas mājsaimniecībās vien tiek izmantots iepakojums, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām „Gaismas pilīm”. Milzīgais apjoms ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ par atkritumiem kopumā publiskajā telpā vairs nerunā kā par kaut ko, no kā atbrīvoties, tā vietā rodas nepieciešamība pēc atkritumu apsaimniekošanas.

Biedrības „homo:ecos” un „draugiem.lv” 2014.gada rudenī veiktās aptaujas* rezultāti par iedzīvotāju attieksmi un izpratni par iepakojumiem un, jo īpaši, plastmasas maisiņiem, skaidri parādīja, ka cilvēkus satrauc iepakojuma ietekme uz vidi (61%) un tie apzinās gan plastmasas maisiņu pārmērīgo izmantošanu (68%), gan plastmasas iepakojumu negatīvo ietekmi uz vidi (81%).

Kas tad ir iemesls šādam plastmasas maisiņu uzvaras gājienam? Skaidrojumus tam var atrast daudz un dažādus – sākot no tirgus ekonomikas, sabiedrības dzīvesveida un vērtību maiņas līdz ļoti vienkāršam un pat triviālam – plastmasas maisiņš padara dzīvi ērtāku. Mūsdienās, kad ēdiena sagādei vairs nav jādodas pēc medījuma uz mežu, bet tas visbiežāk tiek gūts lielveikalā, tieši plastmasas maisiņi – viegli un izturīgi – palīdz ērti un parocīgi pārnest „medību trofeju” mājās, turklāt ne mazsvarīgi – tiešā veidā pircēja naudas makam radot ļoti niecīgus vai pat vispār nekādus izdevumus.

Plastmasas maisiņu sniegtais ērtums, ne tikai iepērkoties, bet arī dažādās sadzīviskās situācijās, ir tā būtiskākā priekšrocība. Starptautisko tirgu birojs (International Markets Bureau), analizējot patērētāju paradumus, norāda, ka ērtums ir viena no tendencēm, ko meklē patērētāji savā ikdienā, kurā nepārtraukti pieaug stress, bet brīvā laika kļūst arvien mazāk (Market Analysis Report, 2010). Ērtumu, kā būtisku faktoru plastmasas maisiņu izmantošanai iepērkoties, atzina arī Latvijā veiktās aptaujas dalībnieki (71%).

Tomēr vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto (53%) arī atzina, ka rūpēs par apkārtējo vidi piekristu atteikties no ērtībām, ko sniedz pašreizējais preču un produktu iepakojums.

Šeit gan vietā ir jautājums – ko nozīmē ērtības? Ja atteikšanās no ērtuma nozīmē piemaksāt par iepakojumu, kas būtu videi draudzīgāks, tad šādam neērtumam piekrīt vairs tikai nepilni 10%. Savukārt, ja tas nozīmē dodies uz veikalu ar savu auduma maisiņu, tad atbalstītāju skaits ir būtisks – 53%, taču līdzko uz veikalu sveramo produktu iegādei līdzi jāņem savs iepakojums, lai kas arī tas būtu – stikla pudele, plastmasas trauks vai maisiņš, atbalstītāju skaits atkal sarūk ~13%.

Rezultāti norāda uz to, ka cilvēki labprātāk maina savus paradumus tad, ja tas nerada papildu izdevumus un ir pieejami atbilstoši apstākļi, kas zināmā mērā iezīmē atkal atgriešanos pie ērtuma – lai ir vienkārši un bez papildu izdevumiem.

Arī tagad gandrīz ikviens var doties pakaļ pienam ar savu pudeli, tomēr, ja to var izdarīt tikai noteiktā vietā un tikai līdz septiņiem vakarā, tad, visticamāk, piens tiks nopirkts lielveikalā jau safasētā veidā, kur turklāt vienvietus var iegādāties arī citas sev nepieciešamās lietas. Līdzīgi arī ikviens var šķirot atkritumus, tomēr, ja pie mājas nav atkritumu tvertnes trijās krāsās un ikreiz sašķirotie atkritumi jāved uz noteiktu vietu, tad, visticamāk, visi atkritumi sakritīs vienā maisā un tālāk vienā miskastē.

Arī aptaujas dalībnieki norādīja uz ērtām atkritumu šķirošanas iespējām un zemākām šķiroto atkritumu izmaksām kā primārajiem nosacījumiem aktīvākai atkritumu šķirošanai. Kas nozīmē, ka atkritumu samazināšanā, bez sabiedrības izglītošanas un motivēšanas, būtiska nozīme ir atbilstošas infrastruktūras pieejamībai.

Tomēr, ja patlaban iepakojums un plastmasas maisiņi ir realitāte, no kuras ir grūti izvairīties, tad, iespējams, ir vērts izvērtēt savu attieksmi pret tiem. Socioloģe Geja Havkinsa (Gay Hawkins), kas savos pētījumos ir pievērsusies kultūras un materiālo prakšu mijiedarbībai, īpašu uzmanību pievēršot vides un atkritumu jautājumiem, norāda, ka katrai precei ir sava identitāte attiecībā pret tās patērētāju un laika gaitā tā var mainīties. Kā norāda socioloģe, arī plastmasas maisiņam ir sava sociālā dzīve, kurā tas vairākkārt maina savu lomu – maisiņš savam īpašniekam var izlīdzēties daudz un dažādās situācijās – tajā var parocīgi pārnēsāt dažādas lietas, tajā var ērti ievietot slapju peldkostīmu vai nobristos ielas apavus, tajā var veikli noslēpt kādu produktu ar ne pārāk tīkamu smaku un beigu beigās – tas ir lielisks atkritumu izmešanai. Tieši cilvēka attieksme un paradumi nosaka to, kurā brīdī plastmasas maisiņš no ikdienas dzīvē noderīgas lietas kļūst par atkritumu.

“homo ecos:” un „Draugiem.lv” veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka plastmasas maisiņi tiek izmantoti vairākkārt un dažādām vajadzībām – gan iepērkoties, gan preču un produktu uzglabāšanai, gan arī dažādām ikdienas un saimnieciskām vajadzībām. Iespējams, ka šādu rīcību motivē ekonomiski racionāli uzskati, tomēr tam ir arī zināma ietekme uz atkritumu samazināšanu.

Jo garāka ir plastmasas maisiņa sociālā dzīve, t.i., jo vairāk viens un tas pats maisiņš tiek izmantots, jo mazāks veidojas pieprasījums pēc jauniem maisiņiem.

Atkritumu samazināšana ir aktuāls jautājums, kurā ir daudz un dažādas iesaistītās puses, katra ar savu atbildību. Iepakojuma un plastmasas maisiņa problēma ir aktualizēta vairākos līmeņos – no starptautiskās sabiedrības līdz par individuālai mājsaimniecībai. Taču motivācija mainīt un pielāgot savu dzīvesveidu un ikdienas paradumus, rodas tikai tajā brīdī, kad cilvēks, preču un produktu patērētājs, personīgi sāk apzināties šīs problēmas aktualitāti. Tikai tajā brīdī cilvēks sāk izvērtēt – cik patiesībā dārga ir plastmasas maisiņa sniegtā ērtība.

Autore ir sociālantropoloģe

* Pētījums veikts “Draugiem.lv” lietotāju vidū 2014.gada septembrī. Aptaujāts 1071 respondents 15 līdz 75 gadu vecumā.

Izmantotie avoti: Hawkins. G., Plastic bags: Living with rubbish International Journal of Cultural Studies March 2001 4: 5-23

 

Komentāri (18)

Neticis 08.12.2014. 17.43

+5
-2
Atbildēt

2

    Raicha > Neticis 09.12.2014. 00.19

    Tam, kurš redzējis Ķīnas un jo īpaši Taivānas iepakošanas kultūru, šis liekas tāds ne visai – paplāna tā plēvīte:)

    P.s. Labojums, uzreiz tā īsti neieskatījos – šis tak arī ir no turienes… Tad jau neko… Pareizi vien būs.

    p.p.s. Te vietā frāze no Tele 2 reklāmas “…Nu KĀPĒC viņi tā dara?!”

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Krotow > Neticis 10.12.2014. 01.15

    Šo maisiņu pēc produkta apēšanas var izmantot kā gumijas izstrādājumu :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Krotow 10.12.2014. 01.28

Maisiņi nav labi vai slikti. Problēma ir pašu lietošanas paradumos. Man nav problēmu to pašu caurspīdīgo plastmasas RIMI aizgūto gurķu kulīti izmantot arī 30 reizes pēc kārtas, ja tā pa to laiku nesaplīst. Un brīvdienās aiziet uz veikalu ar auduma maisiņu un grozu. Tirgū tāpēc sanāk pakasīties ar pārdevējām, kuras visu grib ielikt papildus kulēs. Saku – kam to vajag, rekur grozs. Domāju, ka šos paradumus var mainīt, pie tā piestrādājot ar stimulējošiem pasākumiem no valsts puses. Piemēram, iegriezt kārtīgu nodevu par nešķirotiem atkritumiem iedzīvotājiem un pārmērīgu iepakojuma izmantošanu (tirgotājiem). To visu kopā ar skaidrojošiem pasākumiem, kāpēc tā visos medijos vismaz gadu. Pēc dažiem gadiem Latvijā atkritumus šķirotu kā Vācijā un vēl brīnītos, ka reiz atļāvāmies tā cūkoties.

Hohmai – mašīnā stāv Prizmas papīra maisiņš, kuru lietoju reizi 1-2 nedēļās jau kopš 2010. gada. Prizmas pārdevējas kasēs šovasar reiz no visām kasēs sanāca uz to maišeli kā brīnumu skatīties :) Viss noslēpums ir maisu turēt sausu un nepārkraut (tā kule gan tur lopā daudz).

+1
0
Atbildēt

0

andrejs 08.12.2014. 16.48

210 000 tonnas – tas ir 210 000 000 kg… Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, ieskaitot bērnus… Pa 105kg uz degunu, jeb 300 grami maisiņu dienā…

Kādam te ir problēmas ar aritmētiku un loģisko domāšanu…

+6
-5
Atbildēt

8

    zanE > andrejs 08.12.2014. 20.44

    ….andrejs…gribēji nodemonstrēt, cik aprobežots esi, nevis atzīt savu kļūdu?…

    …negribi pastāstīt, kas tā par pilsētu, kurā atkritumus izved 1x mēnesī?…

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    zanE. > andrejs 08.12.2014. 18.09

    …andrej…esi kļuvis paškritisks, atzīstot, ka Tev ir problēmas ar loģisko domāšanu….iepakojuma materiāli nav tikai plastmasas maisiņi – tās ir stikla pudeles un burkas, metāla un plastmasas konservu kārbas, plastmasas pudeles, trauciņi, kartona kastes un kārbiņas, papīrs, celofons, folija utt. …

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    v_rostins > andrejs 08.12.2014. 23.36

    andrejs

    nevajag ēst fastfood vai lielveikalā pagatavotus salātus no bojāties sākušiem produktiem… :) nabadzīte… :(

    ____________

    Katrs ir tas, ko viņš ēd. Varam tikai iedomāties, kādus sūdus rij autoostas zenE

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    zanE. > andrejs 08.12.2014. 23.43

    ….andrej…labi pārzini sortimentu – vai pa miskastēm pie Maximas rakņājies?…

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    v_rostins > andrejs 08.12.2014. 18.15

    zanE …

    Ko dziedāsi par gazpromizatora Kampara parakstīto TECII 2, kārtas līgumu?

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    andrejs > andrejs 08.12.2014. 21.11

    gandrīz visās pilsētās. Ja netici – pameklē internetā… zane, atzīsties, cik kārbiņas ar atdzisušiem “krāsnī” ceptiem karpeļiem un trīsreiz sildītām “šnicelēm” nedēļas laikā notiesā?

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > andrejs 08.12.2014. 20.23

    Spried pēc sevis? :) :

    zaņ: tās ir stikla pudeles un burkas, metāla un plastmasas konservu kārbas, plastmasas pudeles, trauciņi, papīrs, celofons, folija utt. …

    ————————————-

    ģimenē esam 4 pieaugušie. Nevaru iedomāties, ka katru dienu misenē izmetam 1,2 kg iesaiņojamo materiālu. Mūsu pilsētā atkritumus izved reizi mēnesī, to konteineru nevarētu pakustināt… :)

    Lielākā daļa no atkritumiem ir kauli, apelsīnu mizas un tamlīdzīgas lietas, ko nevar izmantot kompostam, bet apelsīna miza taču nav iepakojums, vai ne? Visu ko var, kompostējam kopā ar nopļauto zāli. Stikla pudeles nododam.

    ///////////////////////////////////

    zane; kartona kastes un kārbiņas

    —————————-

    nevajag ēst fastfood vai lielveikalā pagatavotus salātus no bojāties sākušiem produktiem… :) nabadzīte… :(

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > andrejs 08.12.2014. 18.16

    Vides aktīvistiem nav un nevar būt nekādu problēmu ne ar aritmētiku, ne loģisko domāšanu. Jo nekad ar tiem nesaskaras, to vietā ir zaļā domāšana. Absolūta un neapstrīdama. Te un visur, tagad un mūžīgi.

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu