Raidījums: Krietni sarūk Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru pensijas • IR.lv

Raidījums: Krietni sarūk Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru pensijas

29
Rubļa kurss. Foto: Edijs Pālens, LETA

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru

Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi rubļa vērtības straujās samazināšanās dēļ novembrī kritās par 15%, taču lielākais rubļa vērtības kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā, kad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šogad vasarā, vēsta TV3 raidījums „Nekā personīga”.

Ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību Krievijas vecuma pensijas saņem septiņi tūkstoši cilvēku, taču Latvijas pusē nav informācijas, cik daudz ir tādu cilvēku, kas saņem, piemēram, militārās pensijas, vai kuriem Krievijas pensijas piešķirtas līdz 2011.gadam, kad stājās spēkā Latvijas un Krievijas vienošanās par sadarbību sociālās drošības jomā.

Kā stāsta VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga, vidēja lieluma pensija, kur augustā mēneša summa bija 153 eiro, novembrī tā bija sarukusi līdz 129 eiro.

Krievijas pensiju likums daudziem Latvijas nepilsoņiem savulaik šķita pievilcīgs, jo tas ļāva, piemēram, sievietēm pensiju saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šā gada vasarai par vienu un to pašu darba stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pieņēma Krievijas pilsonību, informē raidījums. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Uzrunāts tagad, viņš raidījumam noliedz, ka būtu mudinājis Latvijas nepilsoņus izvēlēties Krievijas pensiju un pilsonību. Šāda rīcība esot pašu cilvēku atbildība. „Krievijas pilsonību izvēlējās tie, kas to uzskatīja par nepieciešamu pēc dažādiem apsvērumiem, arī ekonomiska rakstura. Viņi to darīja pēc savas izpratnes un pārliecības, tāpēc šajā gadījumā apvainot Krieviju, ka tā Latvijas pilsoņus vai nepilsoņus mobilizēja Krievijas pilsonības pieņemšanai, nav pareizi. Otrkārt, es neizslēdzu, ka nestandarta situācijā, un tā tiešām ir nestandarta situācija, Krievijā rūpīgi analizēs, lai meklētu kādus risinājumus,” teica Vešņakovs.

Raidījums atgādina, ka Latvijas labklājības ministre bija Ilze Viņķele (Vienotība) pavasarī aicināja cilvēkus pārdomāt lēmumu, vai pensijas dēļ mainīt pilsonību, jo ne Krievijas ekonomika, ne pensiju sistēma nav stabilas. „Diemžēl tā ir izrādījusies taisnība, un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir jānovērtē tā stabilitāte un drošība, kas ir Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā,” teica Viņķele.

Pēc „Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, vīlušies Krievijas pensionāri jau sāk interesēties par iespējām atgriezties pie Latvijas pensijām. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja viņi kļūst par pilsoņiem – kārto valodas eksāmenu un naturalizējas. Iegūt nepilsoņa statusu Latvijā viņi vairs nevar.

Pensionāriem Krievijas palīdzību gaidīt nav pamata. Kā atzina Vešņakovs, Krievijas likumi neparedz segt valūtu svārstību radītos zaudējumus, taču pensijas indeksēšot atbilstoši gada inflācijai, ko prognozē 9% apmērā.

Pēc palīdzības rūkošo pensiju saņēmēji var vērsties tikai Latvijā pie pašvaldības sociālajiem dienestiem, ja ienākumu kritums tos nostāda trūcīgu personu statusā.

Cerībām, ka Krievijas ekonomika un rublis tuvākajā laikā atgūsies, nav īpaša pamata. „Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks prognozē, ka tuvākajā laikā rubļa vērtība turpinās samazināties. „Pašreizējā situācijā tuvākajā pārskatāmā nākotnē vismaz pāris gadu perspektīvā rubļa vērtība būtiski lielāka nebūs,” saka Kazāks.

 

Komentāri (29)

dzeris49 21.12.2014. 22.04

It kā, var jau tos cilvēkus, kas izvēlējās tās Krievijas pensijas, saprast, bet, kaut kā, sevišķi žēl viņus nav.

Ja cilvēki nodzīvo mūžu, un, vēl arvien, nespēj saprast, ka Krievija nav tā valsts, kurai var ticēt, kura, toties, ir totāli korumpēta, un kuru vada nevis ekonomisti, bet, čekisti, un kuras labklājība balstās tikai uz naftas cenām un Rietumu liberālo attieksmi, tipa, mežoņi paliek mežoņi, ko no tiem var gribēt, un, tomēr, izvēlas atkarību no Krievijas, atliek tikai izteikt tiem līdzjūtību par viņu muļķību.

Naftas cwenas kritušas, Rietumiem arī apnika ar Krieviju auklēties, un te ir rezultāts.

+18
-2
Atbildēt

4

    kolpants > dzeris49 21.12.2014. 23.35

    Ko lai dara, nav tie cilvēki nu tādi Latvijas patrioti, ka bija gatavi vēl 10 gadus strādāt cerībā, ka ejot pensijā, no viņu 120 latu lielas algas viņi saņems lielāku pensiju. Ak jā, pareizi, es varēju pateikt savai 55-gadīgai sievasmātei, ka lai maina profesiju, pārkvalificējās, un iespējams, tad viņa saņems lielāku algu un pēc tam lielāku pensiju.

    A Viņkele protams, gudra sieviete – tikai lai aizbrauc padalīties ar savu gudrību uz kādu mazo Latgales pilsētu.

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    kolpants > dzeris49 22.12.2014. 09.59

    Prognozēt protams var, no prognozēm un aprēķiniem arī redzēja, kāda pensija sagaida. Plus vēl mazām pensijām indeksācijas sanāk nu tik milzīgas summas – zem 1 EUR.

    Plus vēl raidījums kautrīgi pieklusēja, ka dažiem par ar visu kursa samazinājumu pensijas tomēr paliek nedaudz mazākas, pat līdzvērtīgas tām algām, kuras cilvēki saņemtu turpinot strādāt. Bet sēžot mājās, izdevumi vienmēr mazāki, nekā braucot uz darbu.

    Tik pat labi var šausmināties par nepatriotiem, kas ik nedēļu brauc uz Krieviju vai Baltkrieviju pēc lētākām precēm un tā samazina ienākumus Latvijas budžetam. Bet realitāte ir tāda, ka tas ir izdzīvošanas jautājums. Un ja šodien nebrauks uz Krieviju pēc benzīna, rīt brauks strādāt uz Lielbritāniju.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    lama > dzeris49 22.12.2014. 08.27

    A Viņkele protams, gudra sieviete -…

    ____________________

    B klopants protams dresēta blakts. Neapšaubāmi.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 22.12.2014. 06.56

    Latvijas pensiju sistēma nav ideāla, un sevišķi netaisnīga cilvēkiem ar lielu stāžu padomju laikos, pats par to rakstīju, un Latvija arī nav ideāla valsts, kā jebkura cita.

    Bet, šeit, vismaz, ir sistēma un var kaut ko prognozēt, atšķirībā no Krievijas, kur viss atkarīgs no tā, kas vienam cilvēkam iešaujas prātā, un kurš ar saviem lēmumiem var sagraut valsts ekonomiku un finanses dažās dienās, pie kam, Krievija potenciāli ir simtreiz bagātāka, un TV nozombētā tauta viņam par to vēl aplaudē.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

Anti Vatņiks 21.12.2014. 21.31

Zato krimnaš. To arī gremojam.

Ak jā – Steps (a la Ločmelis) var iet nošauties, viss ir tieši kā mēs diskutējām gada sākumā.

+9
-1
Atbildēt

0

lno 22.12.2014. 00.01

Tiem, kuri līdz šim vēl nav sapratuši, ka Krievijas gāzei ir alternatīva /ko sapratis pat Paiders:):

Patiesības mirklis Krievijai http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/131088-patiesibas-mirklis-krievijai.htm

+10
-2
Atbildēt

6

    klusais > lno 22.12.2014. 10.03

    lno – tur citi akcenti bija domāti :)

    Bet par elektromobīļiem runājot … man tāda aizdoma , ka to ēra īsti nesāksies , jo ūdeņraža dzinējs to apsteigs …

    P.S. Ar gāzi motorus nekad neesmu mocījis .

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    lno > lno 23.12.2014. 09.20

    klusais > lno 22.12.2014. 00.32

    klusais > lno 23.12.2014. 10.39

    lno – cik zinu , tad tur galvenā problēma ko darīt ar vecajām baterijām . Ūdeņraža dzinējs šajā sakarībā ir draudzīgāks.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lno > lno 22.12.2014. 09.39

    klusais. Ak tad trāpīju desmitniekā?:):):) Netici progresam? Cik maksāja un cik svēra pirmās mobilās kastes? Firma jau vasarā nopirka elektromibīli WV par 26.5 EUR /ar PVN, protams, ar Teslu nesacensties…

    Nesapratu gan, kāds sakars Krievijas gāzei ar elektromobīli, vai Tu bojā mašīnu ar gāzi?:)

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > lno 22.12.2014. 10.21

    klusais. Manu niecīgo zināšanu bagāža nedod iespēju prognozēt nākotni, toties elektromobīlis jau ir, vai Norvēģijā to jau nav vairāk kā ar benzīna dzinējiem?:)

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu