Zinātņu akadēmija nosauc gada zinātniskos sasniegumus Latvijā • IR.lv

Zinātņu akadēmija nosauc gada zinātniskos sasniegumus Latvijā

35
Akadēmiķis Jānis Stradiņš ir galvenais redaktors četru sējumu akadēmiskajam izdevumam „Latvieši un Latvija". Foto: Emīls Desjatņikovs, F64

LZA šogad par izcilākajiem atzinusi 12 teorētiskās zinātnes un praktiskās pielietojamības sasniegumus

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) aicināti eksperti ikgadējā konkursā “Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā” šoreiz par labākajiem atzinuši divpadsmit sasniegumus, medijus informē LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Kopumā šajā konkursa piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un iesniedza 39 pieteikumus.

Par sasniegumiem, kas 2014.gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajos pielietojumos, Latvijas akadēmiskā sabiedrība lepojas ar panākumiem fizikā – nanotehnoloģijās, medicīnas ķīmijā – organisko preparātu sintēzē, informācijas tehnoloģijās, humanitārajās zinātnēs – letonikā, mākslas vēsturē un baltu valodniecībā, augļkopībā un inovatīvu pārtikas tehnoloģiju izstrādē un pielietošanā.

„Modernajā zinātnē reti būs tādi gadījumi, kad kāds pētījums vai atklājums būs “tikai” teorētisks vai “tikai” praktisks. Mūsdienu zinātne pārvar nozaru robežas un apvieno fundamentālās un praktiskās zinātņu nozares, liek izmantot gan humanitāro, gan dabaszinātņu iespējas sabiedrībai nozīmīgu problēmu izziņai,” norāda Spārītis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas izvirzītos kvalitātes kritērijus šogad pārliecinoši pārvarējuši 12 ievērojami sasniegumi, kuru pārnese kā uz Latvijas teorētiskās zinātnes pētījumiem, tā arī uz praktiskajām atklājumu izmantojuma metodēm jau tagad dod valsts ekonomikai nozīmīgus inovatīvus instrumentus un var dot vēl vairāk tautsaimnieciski efektīva papildinājuma.

Teorētiskā zinātne

1. Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā “kvantu paātrinātājā”. LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte.

Eksperiments tika veikts Leibnica Hanoveres Universitātē (Leibniz Universität Hannover), piedaloties kvantu sūkņu speciālistiem no Vācijas federālā metroloģijas institūta (Physikalisch-Technische Bundesanstalt, PTB), savukārt teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas kvantu nanoelektonikas teorijas grupa asociētā profesora LZA korespondētājlocekļa Vjačeslava Kaščejeva vadībā. Rezultāti publicēti nozares vadošajā žurnālā pasaulē Nature Nanotechnology (Nature Nanotechnology, Partitioning of on-demand electron pairs).

Vācijas un Latvijas zinātnieku veiktais eksperiments ir ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi, bet arī atnesis pārsteigumu. Eksperimenta datu padziļināta teorētiskā analīze atklājusi, ka pie noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek kopā, it kā tos saturētu kāds pievilkšanās spēks. Noskaidrot šī spēka izcelsmi un pielietošanas iespējas, ko tas paver, ir turpmāko pētījumu izaicinājums.

2. Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi. Mg. Jānis Timošenko, Dr. Andris Anspoks, Dr. Aleksandrs Kalinko, LZA korespondētājloceklis Aleksejs Kuzmins, akadēmiķis Juris Purāns, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Materiālu īpašību nosaka tā ķīmiskais sastāvs un to veidojošo atomu līdzsvara novietojums, kā arī atomu kustības dinamika un to korelācijas. Visa šī informācija ir iekodēta materiāla rentgenstaru absorbcijas spektrā (RAS).

3. Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. Četru sējumu akadēmiskais izdevums „Latvieši un Latvija”, Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 2013, 528. lpp. Galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš, atbildīgie redaktori akadēmiķe Ilga Jansone un LZA korespondētājloceklis Andrejs Vasks. Redkolēģija: Dr.habil.chem., Dr.h.c.hist. Jānis Stradiņš, Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis, Dr.habil.philol. Ilga Jansone, Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tālavs Jundzis, Dr.habil.phil. Maija Kūle, Dr.habil.hist. AndrejsVasks, Dr.hist. Guntis Zemītis.

4. Izveidotas un apkopotas baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. „Baltu valodu atlants. Leksika 1. Flora”, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Vilnius, 2013, 569 lpp. Sastādītāji: D. Mikuleniene, A. Stafecka. Recenzenti: Prof. habil. Dr. Z. Zinkevičius, Dr.habil.philol. Ojārs Bušs.

5. Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. „Latvijas mākslas vēsture, IV sējums: 1890-1915″, Jelgavas tipogrāfija, Rīga, 2014, 640 lpp. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Prof. Eduards Kļaviņš, teksts: M. Art. Kristiāna Ābele, Asoc. prof. Silvija Grosa, Prof. Valdis Villerušs. Izdevējs: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

6. Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos, izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai. Autoru kolektīvs Dr.biol. Birutas Bankinas vadībā, LLU Lauksaimniecības fakultāte un MPS „Vecauce”, Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs, Valsts augu aizsardzības dienests.

Praktiskie pielietojumi

1. Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela „belinostats” atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā. Dr. Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Dr. Einārs Loža, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Belinostata iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.

2. Izstrādātas jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos. Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Dr. Arturs Vīksna, Dr. Vadims Bartkevičs; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „Bior” un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte. Līdz šim pētījumos par apkārtējās vides un pārtikas produktu piesārņojumu pielietotās metodes analītiskās ķīmijas jomā ir bijušas piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai. Autoru izstrādātās augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes ļauj vienlaicīgi noteikt vairākus simtus piesārņotāju pat ļoti zemā koncentrācijā.

3. Izstrādāta un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēta integrēta intelektuāla platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam. Akadēmiķis Jurijs Merkurjevs, Dr. Arnis Lektauers, Dr. habil. Galina Merkurjeva, Dr. Julija Petuhova, Dr. Andrejs Romānovs, Dr. Jānis Zvirgzds, Rīgas Tehniskā universitāte.

4. Enciklopēdiskā monogrāfijā apkopoti pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi. Dr.biol.h.c. Aldonis Vēriņš. “Latvietis un viņa peonijas”, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 480 lpp.

Apjomīgajā enciklopēdiskajā monogrāfijā atrodamas visaptverošākās ziņas par izcilākajiem pasaules peoniju audzētājiem, tai skaitā aprakstīta arī paša grāmatas autora Aldoņa Vēriņa 40 gados krātā pieredze, kā arī doti pasaules labāko 1227 peoniju šķirņu apraksti.

5. Izstrādātas tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām. Dr.sc.ing. Solvita Kampuse, Dr.sc.ing. Anita Blija, LZA korespondētājlocekle Dalija Segliņa, M.sc.sal. Anita Olšteine, LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Valsts augļkopības institūts.

6. Augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās. Ph.D. Inga Moročko-Bičevska, Ph.D. Gunārs Lācis, Dr.agr. Līga Lepse, Ph.D. Alina Gospodaryk, M.biol. Irita Kota-Dombrovska, M.biol. Neda Pūpola, Dr.biol. Ineta Samsone, Latvijas Valsts augļkopības institūts, Pūres Dārzkopības pētījumu centrs.

 

Komentāri (35)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu