Ostas termināļa projektā saķeras Šķēles, Baltkrievijas un Rīgas domes vadības intereses

Latvija negribētu “zaudēt” Baltkrievijas naftas produktu tranzītu, tāpat kā tas noticis ar kālija sāli

Rīgas ostā, Kundziņsalā, iecerēts izveidot jaunu naftas produktu pārkraušanas termināli, kurā saķērušās uzņēmēja Andra Šķēles, Baltkrievijas valsts un Rīgas domes vadības intereses, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kara dēļ Ukrainā Baltkrievija izvērtē iespējas paplašināt savu Baltijas tranzīta koridoru un vest caur mūsu valsti naftas produktus. Pagājšnedēļ pie satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) par šo jautājumu bijusi runāt Baltkrievijas vēstniece Latvijā. Matīss stāstījis, ka baltkrievus interesē, lai Latvijā viņiem nodrošina konkurētspējīgus tarifus, bet vienlaikus viņi esot gatavi investēt terminālī Rīgas ostā, vēsta LETA.

Paralēli Baltkrievija risinot sarunas arī ar Lietuvu, kur caur Klaipēdu šovasar sāka eksportēt savu kālija sāli. Ja tuvākajā laikā netiks panākta vienošanās ar Latviju, pastāv risks, ka uz Lietuvu aizies arī mazuta, benzīna un dīzeļdegvielas kravas no Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. “Izšķiršanās ir starp Rīgu un Klaipēdu un, protams, ka no ministrijas puses ir ieinteresētība, lai šīs kravas iet cauri Rīgu. Mēs esam pazaudējuši Baltkrievijas minerālmēslus par labu Klaipēdai, kas ir aizgājuši prom no Ventspils, un mēs negribētu pazaudēt arī naftas produktus,” sacījis Matīss.

Baltkrievu sadarbības partneris Rīgas brīvostā esot bijušais prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājs, uzņēmuma “Skonto būve” līdzīpašnieks Ivars Millers, kuram osta izīrējusi 59 hektārus Kundziņsalas ziemeļu daļā, pretī saņemot solījumu par milzīgu loģistikas konteineru parku 170 miljonu eiro vērtībā. Ideja ar loģistikas parku nesanāca, tāpēc Millers pievērsās naftas termināļa projektam, kuru atbalsta baltkrievi. Lai īstenotu projektu, Millers par konsultantu piesaistījis ekspremjeru Šķēli.

Lai pārliecinātos par iecerēto investīciju drošumu, baltkrievi nosūtījuši savas valsts vēstnieci uz Rīgas domi, kur atdūrušies pret negaidītu Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) pretestību. Viņš projektam pretojoties ekoloģisku problēmu dēļ: “Ja runājam par Ziemeļu termināli, es ļoti skeptiski skatos uz to, ka Kundziņsalā varētu tikt kraut naftas produkti, jo divas reizes jau Rīgas dome noraidīja šādu priekšlikumu.”

Ameriks uzskata, ka vēl būtu jāizvērtē, vai ostas līgums ar Millera uzņēmumu nebūtu jālauž, jo naftas produktu terminālī uzņēmējs solot investēt tikai 42 miljonus, nevis 170, kā gadījumā ar konteineriem. Brīvosta pagājušajā nedēļā trīs reizes palielinājusi Kundziņsalas Ziemeļu projektam nomas maksu, jo uzņēmums neesot izdarījis solīto. “Viņiem tiek dots trīs mēnešu laiks, kurā iesniegt biznesa plānu, bet nolēmām arī uzreiz no šodienas, tas, ja viņi tam piekrīt, ja ne, tad līgums tiek lauzts, 5% no kadastrālās vērtības. Šodien viņi maksā pusotru procentu, nu tātad attiecīgi tas pats, kas bija pagājušajā valdes sēdē arī uz citiem attiecināts. Šobrīd uz abiem projektiem tiek piemērota attiecīgi lielāka nomas maksa,” stāstījis Ameriks.

Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) neesot tik karojoši ekoloģiska nostāja kā kolēģim Amerikam un viņš esot gatavs sēsties pie sarunu galda ar Baltkrievijas delegāciju, kad tā atbrauks.

Pēc šādas Rīgas domes attieksmes saņemšanas kaimiņvalsts premjerministrs Mihails Mjasņikovičs Ņujorkā ASV prezidenta pieņemšanā par nedienām pastāstījis Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam. Kad prezidents atgriezies Rīgā, viņš uzdevis savam padomniekam Aivim Ronim tikt galā ar šo problēmu un doties uz Baltkrieviju, lai kaimiņvalsts eksportētājus nomierinātu. Ronis šajā vizītē paņēmis līdzi Šķēli, jo viņš jau iepriekš bijis iesaistīts projektā.

“Svarīgākais ir panākt kravu piesaisti Latvijas ostām. Vienlaikus diversificējot kravu nosūtīšanas valstis. Baltkrievija, kā redzam, gadījumā ar kāliju ir spējīga novienoties ilgtermiņa sadarbībai ar Klaipēdu. Jautājums ir, kas šobrīd ir jāizdara Rīgai, lai Baltkrievija te atnāktu uz palikšanu? Un tas ir tas, ko mans klients ir lūdzis no manis. Mans klients ir labas reputācijas un augstas godprātības cilvēks, uzņēmējs Millers,” savu iesaisti sarunās komentējis Šķēle.

Raidījums gan atzīmē, ka Šķēlem baltkrievu naftas produktu tranzīta projektā varētu būt vairāk interešu, nekā tiek oficiāli atklāts. Kundziņsalas Ziemeļu projekts līdz šā gada septembrim piederējis Milleram, bet tad nonācis firmai, kas kādreiz piederēja Šķēles ģimenei. 8.oktobrī par īpašnieku kļuvusi AS “Pic LV”, kas uzņēmu reģistrā neuzrāda īpašniekus, bet tās padomes priekšsēdētājs ir Millera dēls Kristaps, bet priekšsēdētāja vietnieks, uzņēmējs, jurists un Šķēles meitas Madaras Šķēles-Dupates radinieks Edgars Dupats. Dupats ir arī padomes priekšsēdētājs Šķēles ģimenei piederošajā “Liepājas autobusu parkā”.

Millers gan apgalvo, ka “Pic LV” piederot viņam, nevis Šķēlem, bet Dupats uzņēmumam esot piesaistīts vienkārši kā labs jurists.