Sapnis par “profesionāliem” ministriem • IR.lv

Sapnis par “profesionāliem” ministriem

59
Jaunās valdības sastāvs - Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane (1.rindā no kreisās), Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs; labklājības ministrs Uldis Augulis (2.rindā no kreisās), ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kultūras ministre Dace Melbārde; vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (3.rindā no kreisās), finanšu ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un veselības ministrs Guntis Belēvičs fotografējas pēc svinīgās sēdes. Foto: Ieva Čīka, LETA
Lolita Čigāne

Latvijā neapšaubāmi ir tendence uz politisku partiju virzītiem ministriem un pēctecību

Jauno Ministru kabinetu veidošanas laikā nereti dzirdam vēlējumus, ka ministriem vajadzētu nākt no “profesionāļu vides”, nevis būt “politiskajiem ielikteņiem”. Sākot apzināt profesionāļu loku, kas varētu būt gatavi ieņemt ministru amatu, nereti gan nonākam situācijā, ka “rezervistu soliņš” ievērojami samazinās, visbiežāk tāpēc, ka ministru darbs ir intensīvs, atbildīgs, mazatalgots un bez politiskās partijas atbalsta būtiskas politikas jebkurā gadījumā grūti virzīt.

Pēdējā valdības veidošanas procesā savukārt arvien biežāk skanēja aicinājumi ministru amatos tomēr virzīt tikai un vienīgi cilvēkus, kas izturējuši “vēlēšanu filtru”, tātad vispirms ievēlēti Saeimā un tikai tad virzīti ministru amatos. Par to 25.novembrī Vidzemes augstskolā debatēja augstskolas debašu kluba pasākumā. Debatēs izskanēja priekšlikumus, ka, piedaloties vēlēšanās, ikvienai partijai vajadzētu iezīmēt savu redzējumu par ministru kandidātiem un amatiem virzīt tikai tos, kas saņēmuši ievērojamu sabiedrības atbalstu.

Tāpat kā daudzos gadījumos politikā, arī šajā jautājumā nav viena pareiza risinājuma, jo risinājumi ir situatīvi, no konkrētā politiskā konteksta un konkrētā Ministru kabineta vajadzībām izrietoši. Latvijā neapšaubāmi ir tendence uz politisku partiju virzītiem ministriem un pēctecību. Konkrēti izņēmumi no šī nerakstītā likuma ir acīs krītoši, tomēr patiesi ir atsevišķu apstākļu veidoti.

12.Saeimas vēlēšanās, ieskaitot pašu premjeri, kandidēja desmit ministru, un astoņi no viņiem turpina darbu ministru amatos. Trīs no “jaunajiem” sešiem ministriem ir ilglaicīgi politisko partiju biedri – Jānis Reirs, Dana Reizniece-Ozola un Dzintars Rasnačs katrs ievēlēts vismaz trīs Saeimās. Tātad nešaubīgi Latvijā ir tendence uz politisko partiju virzītiem ministriem – politiķiem.

Tomēr var būt situācijas, kurās ministra amatā iespējams tikai kandidāts “no ārpuses”. Ilglaicīgākais un, daudzi piekritīs, līdz šim vissekmīgākais Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirms kļūšanas par premjeru dramatiskajā 2009.gada martā bija Eiropas Parlamenta, nevis Saeimas deputāts. Kā piemēru var minēt arī Itāliju un Grieķiju – smagajos ekonomiskās krīzes apstākļos abu valstu valdības vadīja “tehnokrāti”, ne politiķi – Mario Monti (Itālijas premjers 2011. – 2013.gadam) un Lukas Papademus (Grieķijas premjers 2011. – 2012.gadā). Dažreiz joko, ka “tehnokrātiem neesot sirds”, tomēr ir situācijas, kur politiķa “sirds siltums” nepalīdz vai pat traucē. Tas diemžēl var būt gan smagas ekonomiskas situācijas, gan sāpīgu, bet ārkārtīgi nepieciešamu reformu laiks.

Visbeidzot, mūsu sabiedrība ir skeptiska pret politiskajām partijām un politiku kopumā. Lēmumu pievienoties politiskai partijai un piedalīties vēlēšanās daudzi cilvēki uzskata par dramatisku, dzīvi pašos pamatos mainošu soli, tāpēc profesionālus un talantīgus cilvēkus politikai piesaistīt ir grūti. Tieši caur ministru amatiem „Vienotībai” ir izdevies bagātināt sevi ar spēcīgiem politiķiem – premjerministri Laimdotu Straujumu un satiksmes ministru Anriju Matīsu. Esmu tiešām optimistiska, ka vērtīgs pienesums politikai būs arī „Vienotības” izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Autore ir 12.Saeimas deputāte, VIENOTĪBA

 

Komentāri (59)

dzeris49 28.11.2014. 14.52

Latvijas, un vispār, parlamentarās demokrātijas apstākļos, nekādi “profesonāli” no politiķiem neatkarīgi ministri nav iespējami, tie, drīzāk, ir izņēmumi.

Ministrs ir politiska figūra, jo bez politiķu atbalsta nevienu nozīmīgu lēmumu viņš pieņemt nespēs.

Politiķu un partiju interses ne vienmēr sakrīt ar valsts intersēm,tāpēc, ja kāds ministrs ies pretēji politiskā vairākuma vai partiju sponsoru intersēm, ilgi viņš tai krēslā nesēdēs, Latvijā tādu piemēru pietiek, tāpēc ministram nemitīgi jābalansē starp valsts, politiskā vairākuma, savas partijas, un partijas sponsoru intersēm, tāda ir tā “skarbā patiesība”.

+15
-3
Atbildēt

4

    v_rostins > dzeris49 28.11.2014. 15.51

    zanE ….

    pēkšņi Bordāns tapa par traucēkli

    _____________

    Čekas kurmis, Bordāns, darbojoties citā partijā vairs nevarēja pārstāvēt NA pēc definīcijas. Varu tikai iedomāties, kādus sūdus tas kroplis savārītu NA vārdā.

    +5
    -14
    Atbildēt

    0

    lno > dzeris49 28.11.2014. 16.22

    Publika gaida zanEs komentārus pie tēmas Nodevēji http://www.ir.lv/blogi/politika/nodeveji

    +7
    -12
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 28.11.2014. 18.27

    Par NA ministriem vispār nepieminēju, tie, lielāko tiesu, ir vai nu pilnībā npirkti, vai anekdotiskas figūras, vai, bieži vien, “divi vienā”, bija viens it kā sakarīgs, bet, to NA ātri vien novāca, jo Lūsis tā lika ( patreizējais NA ģenerālsekretāra vietnieks un krimināllietas figurants), draudēdams, ka NA zaudēs sponsorus, ja nenovāks Bordānu.

    +11
    -10
    Atbildēt

    0

    zanE. > dzeris49 28.11.2014. 15.42

    ….profesionāļa novērtējumu no savas partijas puses jau esam piedzīvojuši – pēkšņi Bordāns tapa par traucēkli un neatbilda partijas izpratnei par ministra pienākumu pildīšanu, jo…viņu uztverē – ministram jāstrādā nevis valsts un tās iedzīvotāju interesēs, bet jāpilda un jāpārstāv tikai partijas intereses….kamēr partijas uzskatīs, ka ministrijas ir viņu partiju PR privātkantori – par profesionāļiem varam aizmirst….

    +14
    -5
    Atbildēt

    0

klejotājs 28.11.2014. 14.54

Ciniķis>>>> Žēl, ka Čigāne………

Čigānes lakatiņu nozīme Latvijas ekonomikā ir apmēram tikpat liela kā Latvijas balzāms un Liepājas metalurgs. Paprasiet Lembei tas jums to visu nepamirkšķinājis aci, paskaidros :))))

jā, arī Vairas pulksteņi [piemirsās} to Jums plānprātīgais/nacionālists deģenerālis izskaidros arī pilna laika speciālists par ānusiem.

+15
-7
Atbildēt

3

    v_rostins > klejotājs 28.11.2014. 15.05

    klejotājs

    jā, arī Vairas pulksteņi [piemirsās}

    ______________

    Ne tikai, zatļerast, VVF kārlīša zilais draudziņ un Indriksona zinotāj. Čekas sunītes kontā ir arī mēginājums nelikumīgi iegūt Jurmalas zemi un daudz cita.

    Vai Liepājas metalurgs tas pats, ko čekistu piesmietais izdzimtenis, Dombrovskis kopā ar Zaharjinu un Ļipman izvazāja un kremļjagu banda ZRP(v) bez naudas atdeva Krimas čekista firmai?

    Par ānusiem, pidrilla, pajautā dzērim, kam agrāk tas bija baudas gūšanas orgāns, bet tagad sagādā neizciešamas mocības, bet tas vēl nav nekas, salīdzinot ar to, ka to var arī izplest krietna greipfrūta diametrā.

    +4
    -14
    Atbildēt

    0

    andrejs > klejotājs 28.11.2014. 14.58

    Ja tos lakatiņus ievestu Zaķis, gandrīz vai uzskatītu, kas tas ir normāli, bet nu Čigānei ar viņas kristālskaidro pagātni un background`u tas galīgi nepiestāv.

    +6
    -12
    Atbildēt

    0

    Centrum > klejotājs 28.11.2014. 16.47

    Deģenerāt,tu dalies savā personiskajā pieredzē?

    Uzraksti vēl kaut ko tikpat aizraujošu,Nellijai Ločmelei patiks.Ja viņa atļauj pieķēzīt sava žurnāla internetvietni,tad tāda ir redakcijas vadlīnija.Piehaltūrē Irā uz pilnu slodzi vai savieno amatus ar Antonijas ielu?

    +13
    -6
    Atbildēt

    0

Edgars Avotiņš 29.11.2014. 08.45

Es gan atbalstīju Čigānes priekšlikumu paaugstināt algas, bet tagad nu gan viņa muļķības raksta!

Protams, ka ir labi dažbrīd piesaistīt “profesionāļus” ministru amatiem. Nu bet tomēr pamata ministrs ir politiska figūra. Nevar ilgstoši iztikt ar profesionāļiem vien. Citādi sanāk taisīt kautkādu diktatūru, kur prezidents vai premjers komandē šos profesionāļus, lai pateiktu – kurā virzienā šiem profesionāļiem rakt.

Ideāli būtu, ja politiķu rindās būtu profesionāļi – kas saprot savas partijas politiku un kas spēj arī faktiski vadīt ministrijas vadību.

Tiesa gan – ja politika Latvija novesta līdz līmenim, ka par politiķiem strādā vien āksti un zābaki, tad nu gan cits nekas neatliek, kā ministriju vadību uzticēt nepolitiķiem.

+3
-2
Atbildēt

2

    v_rostins > Edgars Avotiņš 29.11.2014. 16.34

    Edgars Avotiņš

    Biedri, Savisār, Tu audz acīm redzami!

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > Edgars Avotiņš 29.11.2014. 10.26

    Un tad tie “āksti un zābaki”, kas mums ir politiķi, (manuprāt, tu pārspīlē, galīgi ne visi ir tādi) pēkšņi visi kļūs tik gudri, ka ļaus kādam cilvēkam no malas, lai cik liels profesionālis viņš arī nebūtu, darīt, kā viņš grib, ignorējot viņu interses, un pastāvēs pie ratiem?

    Tā ir utopija, Latvijā ministrs var būt tikai cilvēks ar politisko atbalstu.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu