NATO grūtības ar jauno ātro reaģēšanas spēku izveidi • IR.lv

NATO grūtības ar jauno ātro reaģēšanas spēku izveidi

20
Kaujas mācības Ādažu poligonā. Foto: Edijs Pālēns, LETA

NATO ātrās reaģēšanas vienībā plānoti 5000 kareivji

Izveidot NATO iecerēto ātrās reaģēšanas vienību ir grūtāk, nekā sākotnēji tika domāts, jo trūkst nepieciešamā aprīkojuma un nav panākta vienošanās par tās finansēšanu, paziņojuši diplomāti, vēsta LETA.

Septembrī tiekoties NATO samitā Velsā, dalībvalstu līderi lēma par ātrās reaģēšanas vienības izveidi, kuras sastāvā būtu līdz 5000 karavīru, kurus atbalstītu arī gaisa, jūras un speciālie spēki, tādējādi nodrošinot aizsardzību Austrumeiropas sabiedrotajiem, kas ir satraukušies par Krievijas agresiju Ukrainā.

NATO līderi paredzēja izveidot spēku, kas problēmu gadījumā ātri spētu nostiprināt Austrumeiropu. Dažas vienības būtu gatavas ierasties divās dienās, salīdzinot ar pašreizējiem ātrās reaģēšanas spēkiem nepieciešamajām piecām dienām. “Mēs esam atklājuši, ka šādu spēku izveidē ir vairāk problēmu, nekā alianse sākotnēji paredzēja, kad Velsā pieņēma lēmumu,” norādījis Lielbritānijas vēstnieks NATO Adams Tomsons.

Viens no iemesliem ir NATO bruņoto spēku apjoma samazināšana, kas ierobežo spējas Eiropā pārvietot aprīkojumu.

“Mēs esam tik tālu aizvirzījušies no spējām, kuras Aukstā kara laikā kolektīvajai drošībai attīstīja alianse,” norāda Tomsons.

Nākamajā otrdienā paredzēta NATO dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās, lai pārskatītu panākto progresu kopš samita. Februārī NATO cer sagaidīt, ka aizsardzības ministri apstiprinās reaģēšanas spēku lielumu un struktūru. Tomēr diplomāti nelolo cerības, ka ātrās reaģēšanas spēki būs gatavi līdz 2016.gadam. Nākamajā gadā NATO turpinās uzlabot jau pastāvošos ātrās reaģēšanas spēkus, kas kalpos kā pamatakmens jaunajiem spēkiem.

Cits NATO diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka galvenais jautājums ir par to, kurš maksās un kurš spēkiem nodrošinās karavīrus un aprīkojumu. No Eiropas sabiedrotajiem tiek sagaidīta ātro reaģēšanas spēku vadības uzņemšanās. Tomēr dažādo spēju dēļ eiropiešiem var nākties paļauties uz NATO lielāko militāro spēku ASV, kas varētu palīdzēt ar smagā bruņojuma gaisa transportu un izlūkošanu. Lai noorganizētu ātru papildspēku uzņemšanu, Baltijas valstīs, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā paredzēts atstāt mazāk nekā 100 NATO karavīru. Ātrās reaģēšanas vienības rotācijas kārtībā katru gadu atrastos citā valstī, to vadību uzņemoties vislabāk bruņotajām Eiropas dalībvalstīm – Francijai, Lielbritānijai un Vācijai. Diplomāti norāda, ka jāiesaistās arī pārējiem sabiedrotajiem, neatstājot visu smagumu tikai uz pāris dalībvalstu pleciem.

 

Komentāri (20)

Edgars Avotiņš 28.11.2014. 20.18

Tas jau nav nekas negaidīts. NATO 20 gadus ārda nost savas armijas, kamēr Krievija jau apmēram 10 gadus modernizē savējo armiju. Tāpēc jau Putins tik droši ālējas.

Tapēc mani pamatīgi satrauc mūsu valdības vieglprātība. 2% IKP sasniegšot kura tur 2020 vai 2024. gadā? Vai tad Putins ir mūsu valdībai iesniedzis plānu neuzbrukt līdz 2024. gadam?

Galīgi nav prātīgi paļauties, ka gan jau NATO mūs pasargās:

1) kā redzam, tad NATO nemaz te tik ātri nevar ierasties;

2) un ja nu Putins piedraudēs Rietumiem ar kodolieročiem? Vai Rietumi nenobīsies?

Svarīgākais, lai Baltijas valstis pašas spētu pietiekami ilgu laiku aizstāvēties un uzbrucēju neielaist visā teritorijā – lai tam NATO būtu kam un kur atnakt palīgā!

Un otra puse – ja Baltijas valstis spēs ārvalstu (galvenais Krievijas) militārajiem atašejiem nodemonstrēt, ka mēs tiešām spējam nopietnie aizsargaties un nodarīt uzbrucējam nopietnus zaudējumus, tad … es ceru, ka Krievijai samazināsies vēlme to vispār izmēģināt.

Bet tieši tāpēc Latvijai ir jāseko Lietuvas un Igaunijas piemēram un bruņoto spēku un citu drošības struktūras jānostiprina visīsākajā laikā – kamēr vēl ir laiks.

+5
0
Atbildēt

2

    Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 29.11.2014. 09.02

    Raiča – Manuprāt gan tāds scenārijs nav reāls. (ka Krievija uzbruktu tikai vienai no Baltijas valstīm), jo tad saglabājas iespēja NATO valstīm ierasties un dot prettriecienu.

    Tapat arī nav reāls Doņeckas variants, ka kautkur Latgalē lēnā garā uzdibinātu Teroristu republiku. Vienkārši mūsu policija, armija un zemessardze spētu noreaģēt pietiekami ātri (salīdzinot ar sabrukušo Ukrainu pavasarī), lai šie nepaspētu nostiprināties.

    Manuprāt – vienīgais reālais scenārijs – Krievijas mēginajums okupēt visas trīs Baltijas valstis reizē, ar tam sekojošu Putina nosēšanos uz kodolraķešu pogas. Lai šāds scenārijs izdotos – Krievijai jāspēj pilnībā kontrolēt un izolēt Baltiju dažu dienu laikā. Bet jāsaprot, ka Putins šādu nevar atļauties, kamēr nekontrolē visu, ko grib, jo talāk jau sekos pilnīga attiecību saraušana ar Rietumiem un talāka virzība vairs nebūs iespējama – respektīvi – pirms tam Putinam jānodrošina kontrole Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahijā uc vietās, ko Putins uzskata par svarīgām savai impērijai.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Raicha > Edgars Avotiņš 28.11.2014. 23.20

    Latvija šādiem plāniem ir ļoti izdevīga vieta – var reāli iedzīt ķīli Baltijas viducī, atdalot leišus no igauņiem. Armija arī visvājākā, iedzīvotāji ar vislielāko prokrievisko %…

    Es putina vietā nešaubītos, kurai no Baltijas valstīm uzbrukt, ja tāda doma vispār tiktu nopietni apsvērta. No Pleskavas līdz Rīgai ir 4 stundas BTR’a brauciens. Zemessargi pat ieročus štābā nepagūs saņemt, jo viņi vēl jāapziņo un tad līdz tam štābam jānokļūst.

    Un vēl – tas viss protams, ir spēkā tikai tad, ja virspavēlnieks (šobrīd – AB) dod pavēli cīnīties. Un par to nu gan es neesmu pārliecināts nu nemaz. Var tak atrast 101 iemeslu, lai “paliktu savās vietās”.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

canoss 28.11.2014. 23.52

Nesaprotu kur ir problēma? Eiropa nodrošina ar cilvēkiem, bet ASV ar tehniku.

Un viss problēmu vairs nav, jo tak nav noslēpums kad eiropas militārā mašīna nav pat tuvu ASV tehnaloģijām, ja atskaita dažus aviācijas modeļus un floti, bet višā pārējā ASV stāv pāri visam. Un viņiem tā tehnika ar ir pārpilnam saražota, ASV nemaz nav kaimiņi kas grib uzbrukt, bet Eiropai ir! Bet tie ir tikai mani spriedelējumi un tomēr domāju ka loģika tajos ir.

Un kapēc Rumānija, Francija, Bulgārija? Viņiem pat robežu nav ar KF un nav ar nekādu iekšējo draudu. Savukārt Baltijā to ir. Viens kad KF iebruktu, bet te uz vietas ir pilns ar ruso, kas metīsies apskāvienos iebrucējam. Polija un Lietuva nerobežojas ar KF impērijas ļaunuma centru, bet viņiem ir okupētās Prūsijas teritorija kaimiņos, kas mudž no KF ļaunuma.

Pat iebrukuma taktiku jau zinu, KF nāks pa tiešo mums virsū un ar cer kad dos te pat pretī un no apendicīta veiks diversijas. Ja vien NATO to neparedzēs, bet ja būs gudri un veiks galveno atbildes sitienu tieši pa apedencītu KF tad aina stipri izmainīsies par labu mums. Jo Pluteris nesapratīs kā nosargāt to teritoriju un kritīs panikā, līdz ar to ja paši vadoņi neapčurāsies varētu atgūt savus īpašumus ko KF pievāca okupācijas laikā un ko atdeva iepriekšējie nodevēji premjeri.

Bet tā ar tikai hipotēze bija.

+3
0
Atbildēt

0

v_rostins 28.11.2014. 13.06

Nav vajadzības pēc “ātrās reagēšanas spēkiem”, ir jāapbruņo Ukraina un jāizvāc karaspēks no Afganistānas un jau šajā desmitgadē tumsonīgā, noziedzīgā un sātaniskā krievu pasaule būs izbeigta ar visiem tās smirdīgiem atribūtiem.

+4
-3
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu