Par mūsdienu narcisiem un sociālo tīklu “spoguli”

Sarežģījumi sākas tad, ja tieksme pēc atzinības kļūst par apsēstību vai arī dzīve kļūst par nemitīgiem savas grandiozitātes apliecinājumiem

Ovīdija “Metamorfozēs” mēs iepazīstam skaistu jaunekli Narcisu, kurš iemīlas savā atspulgā ūdenī. Viņš ir lemts bojāejai, jo nevar atraut skatu no tā. Šis stāsts ir iedvesmojis cilvēka psihes pētniekus pievērsties narcistiskas personības fenomena izpētei.

Sociologi un psihologi atzīst – pašlaik cilvēki dzīvo narcisma laikmetā, jo uz pjedestāla ir uzcelts ego, tādēļ arī viņu sapņi un ideāli ir kļuvuši narcistiski, jo pārāk daudz saistīti ar viņu pašu, nevis centrēti uz attiecību veidošanu ar citiem. Sociālo mediju laikmetā narcismu definē par sociālu slimību, jo virtuālās realitātes ietekmē dzīve draud pārvērsties nemitīgā vizuālo tēlu stāstā par sevi. Iespējams, tieši tādēļ pāris mēnešu laikā vārds “selfijs” kļuvis par zīmolu.

Gada (ne)vārds

Oksfordas vārdnīca par 2013.gada vārdu pasludināja “selfiju”. Kā pamatojums tieši šāda gada vārda izvēlei bija tā izmantojums, kas 12 mēnešu laikā virtuālajā tīmeklī palielinājās par 17 000%.

Lai gan varētu šķist, ka tas ir tikai nekaitīgs veids, kā parādīt sevi sociālajos tīklos, psihiatri un psihoterapeiti tajā saskata jaunu platformu, kurā var izpausties mūsdienu narcisi, bet šīs parādības globālie apmēri raisa bažas par vēl viena atkarības veida attīstību. Tās pastiprina arī stāsti par cilvēkiem, kuri nebaidās masu medijos atzīties, ka nespēj iedomāties savu dzīvi bez regulāras sevis bildēšanas un tā ir kļuvusi par atkarību.

Starp viņiem ir arī 19 gadus vecais Denijs Boumans (Danny Bowman) no Apvienotās Karalistes, kurš šogad maijā Lielbritānijas medijiem stāstīja, ka pirms atkarības ārstēšanas dienā uzņēmis aptuveni 200 pašbilžu. Jaunietis intervijās atklāja, ka vismaz 10 stundas dienā viņš veltījis tam, lai fotografētos un vēlāk bildes ievietotu sociālajos tīklos, tādējādi zaudējot draugus, karjeru, veselību un gandrīz arī dzīvību, jo mēģināja izdarīt pašnāvību kritisku komentāru dēļ. To kā bīstamu faktoru šai atkarībai norāda arī psihiatri. Savukārt saasināta reakcija uz kritiku vai pilnīga nespēja to pieņemt, ir viena no narcistiskas personības traucējumu pazīmēm.

Uz korelāciju starp narcismu un pašu bildēto fotogrāfiju publicēšanu norāda arī 2012.gadā Bergenas universitātes veiktā pētījuma rezultāti. Tajā piedalījās 410 respondenti, sociālā tīkla “Facebook” lietotāji, vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Lielākā daļa no viņiem bija cilvēki bez attiecībām (82%), un tikai 18% sadalījās starp šķirteņiem un precētajiem. Vairāk nekā 90% no viņiem mācījās vai jau bija absolvējuši koledžu vai universitāti. Pētnieku uzmanību piesaistīja tas, ka dalībnieku aptaujas anketās tieši vīriešiem bija izteiktākas narcistiskas iezīmes, taču kvalitatīvajā pētījumā atklājās, ka sievietes daudz lielāku uzmanību pievērsa sevis izrādīšanai sociālajos medijos.

Tā kā pašbildes tādos portālos kā “Facebook”, “Twitter”, “Instagram” u.c. publicē vairāki miljoni lietotāju, kādam varbūt rodas jautājumus, vai visi šie lietotāji ir atkarīgi? Protams, nē – divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, narcistiskas personības iezīmes nav nekas nedabisks vai slimīgs. Ikviena cilvēka izdzīvošana atkarīga no zināmas patmīlības daļas, un katram nepieciešami citu vērtējumi. Sarežģījumi sākas tad, ja tieksme pēc atzinības kļūst par apsēstību vai arī dzīve kļūst par nemitīgiem savas grandiozitātes apliecinājumiem.

Otrkārt, atkarības veidošanās mehānisms ir ļoti sarežģīts, un to var sekmēt gan personības iezīmes, gan ārējie apstākļi.

Komplimenti un glaimi

Speciālisti uzskata, ka lielāks risks kļūt atkarīgiem no regulāras “selfiju” ievietošanas sociālajos tīklos ir tiem, kuru personības izpausmēs ir saskatāmas narcistiskas iezīmes. Narcisu lielais paradokss – noniecinot citus cilvēkus, viņi tajā pat laikā nevar dzīvot bez viņu apbrīnas. “Selfiju” laikmetā tas nozīmē pastiprināti uzsvērt savu ķermeni, ārējo veidolu, drēbes un dzīvesveidu. Tās ir kā neremdināmas alkas pēc uzmanības. Tāpat noskaidrots, ka narcisi biežāk kļūst atkarīgi, jo viņiem ir vajadzīgs kāds ārējs kairinājums, lai justos labi.

Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, atkarīgo skaits ir krietni mazāks nekā to, kuri pašbildes publicē, jo grib “darīt kā visi”, un, mainoties tendencēm, viņi pievērsīsies citām lietām, aizmirstot, ka pirms kāda laika tik ilgu laiku veltījuši “selfijiem”.

Autore ir biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite