EK pētījums: Latvijā 2012.gadā reģistrēts viens no lielākajiem PVN iztrūkumiem ES • IR.lv

EK pētījums: Latvijā 2012.gadā reģistrēts viens no lielākajiem PVN iztrūkumiem ES

38
Foto: Andrejs Terentjevs, F64

Valsts ieņēmumu dienests nepiekrīt EK pētījuma par PVN plaisas lielumu rezultātiem

Eiropas Savienībā (ES) neatbilstības vai neiekasēšanas dēļ 2012.gadā netika gūti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi apmēram 177 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 16% no tolaik plānotajiem 26 dalībvalstu kopējiem PVN ieņēmumiem, tikmēr viens no liekākajiem PVN iztrūkumiem reģistrēts Lietuvā un Latvijā, liecina jaunākais Eiropas Komisijas (EK) pētījums.

Pētījumā par PVN iztrūkumu ir sniegti detalizēti dati par starpību, kāda 2012.gadā pastāvēja starp 26 ES dalībvalstīs iegrāmatotajām PVN saistībām un faktiski iekasēto PVN kopsummu, ziņo LETA.

“PVN iztrūkums būtībā parāda, vai visā ES veiktie PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumi ir iedarbīgi. Aktuālie dati liecina, ka vēl ir daudz darāmā. Dalībvalstis nevar atļauties zaudēt ieņēmumus šādā apmērā. Tam ir jāpieliek punkts, un ir jāveic izlēmīgi pasākumi, lai atgūtu šos valsts naudas līdzekļus. Savukārt EK joprojām galveno uzmanību pievērš PVN sistēmas fundamentālai reformai, lai to padarītu spēcīgāku, iedarbīgāku un mazāk pakļautu krāpšanas riskam,” sacīja par nodokļu jomu atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta.

PVN iztrūkums ir starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un PVN apjomu, ko valsts iestādes faktiski iekasē. Lai arī neatbilstība normu prasībām noteikti ir svarīgs faktors, kas izraisa šādu ieņēmumu nepietiekamību, tomēr krāpšana nav vienīgais PVN iztrūkuma iemesls. Pārējie PVN nemaksāšanas iemesli ir, piemēram, bankrots un maksātnespēja, statistikas kļūdas, kavēti maksājumi un nodokļu saistību apiešana likumīgā veidā.

2012.gadā mazākais PVN iztrūkums tika reģistrēts Nīderlandē – 5% no plānotajiem ieņēmumiem, Somijā – 5% un Luksemburgā – 6%. Lielākais PVN iztrūkums tika reģistrēts Rumānijā – 44% no plānotajiem PVN ieņēmumiem, Slovākijā – 39%, Lietuvā – 36% un Latvijā – 34%. Igaunijā reģistrētais PVN iztrūkums bija 14%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012.gadā 11 dalībvalstīs PVN iztrūkums samazinājās, bet 15 dalībvalstīs tas pieauga. Grieķijā stāvoklis ievērojami uzlabojās, samazinoties no 9,1 miljarda eiro 2011.gadā līdz 6,6 miljardiem eiro 2012.gadā, tomēr tā joprojām ir viena no dalībvalstīm ar lielu PVN iztrūkumu 33% apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepiekrīt EK pētījuma par PVN plaisas lielumu rezultātiem, jo VID veiktais PVN plaisas novērtējums ir ievērojami mazāks, informēja VID.

EK pētījuma dati ir vērtējami kritiski, jo tajā ir aprēķina metodikas nepilnības, EK, apzinoties šo problēmu, šā gada oktobrī izveidoja speciālu starptautisku darba grupu, kas pilnveidos PVN plaisas aprēķina metodiku. Darba grupā piedalīsies arī pārstāvji no VID.

Tāpat VID norāda uz EK pētījumā izmantoto statistikas datu nepilnību – EK nav pieejas pietiekoši detalizētai statistikai, kas ļautu pilnvērtīgi aprēķināt vidējās svērtās PVN likmes, kas piemērojamas katras analizētās preču/pakalpojuma grupas patēriņam.

EK pētījums vērtējams kritiski arī tādēļ, ka pētījuma rezultāti krasi atšķiras no citiem pētījumiem ēnu ekonomikas jomā – neviena ēnu ekonomikas pētījuma metode, kas tika piemērota Latvijā, neapstiprina tik lielu ēnu ekonomikas apmēru. Vienlaikus VID uzsver, ka ne visi ēnu ekonomikas darījumi ir apliekami ar PVN.

VID norāda, ka Latvijā ir relatīvi liels mazo komercsabiedrību segments, kas nesasniedz PVN obligātās reģistrācijas slieksni un šis faktors, visticamāk, arī netika ņemts vērā, jo atbilstoši dati VID netika pieprasīti.

Pētījums liecina par pārāk lielām PVN plaisas atšķirībām relatīvi nelielajā Baltijas reģionā, ņemot vērā, ka ES robežās preču un pakalpojumu kustība nav ierobežota, šajās valstīs ir līdzīgas PVN likmes, un pašas Baltijas valstis var fiziski šķērsot dažu stundu laikā, un tās atrodas netālu no ES arējās robežas – tik krasas PVN plaisas atšķirības Baltijas valstīs liecina vienīgi par PVN plaisas aprēķina metodikas neatbilstību, rezumē VID.

 

Komentāri (38)

Optiskais Tēmeklis 24.10.2014. 19.24

Mazalgotā finimistra Vilka stumtās Pētersones pirmā (darba?)gada veiksmes stāsts?

+1
0
Atbildēt

6

    klusais > Optiskais Tēmeklis 24.10.2014. 19.31

    OT – tekstu arī lasi ? :) Pētersone ir ģenerāliene no 2013 gada rudens :)

    Bet daļa taisnības ir , jo viņa bija ģenerāļa vietniece 2012.gadā par nodokļiem :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Klusais, tieši jau par to stāsts, — ar PVN Pētersone galā netika, bet Vilks viņu par to netikšanu pastūma… vēl augstāk! Un stūma, daudzos nedumjos cilvēkos neklausoties.

    Klusiņais, kā Tev ar loģiku?! :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Cik atceros, tad Jezdakovas atstādināšanai bija kāds sakars ar aizdomam par dalību PVN izkrapsanas shemā. Āzis par dārznieku.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 24.10.2014. 23.28

    OT – zini , tavu sarežģīto loģiku saprast :) :) :) …

    Par Pētersoni lēnām sāk izkristalizēties tas kā viņa tika izvēlēta .

    Laikam nepareizākais lēmums bija par to , ka vienojās par ģenerāldirektora izvēlēšanu no vietnieku vidus … un tad tas pretendentu loks saruka līdz 3 personām … Un kas bija pretendenti – Kravalis , kam Vaškeviča ēna un tas automātiski tika atmests … palika Pētersone un Čerņeckis . Versija kapēc Vilks uzspieda Pētersoni kuluāros neformāli bija smieklīga , bet tika uzskatīta par ticamu … – proti daža aizraušanās ar numeroloģiju bija noteikusi labāko . Ar šodienas laika lupu skatoties no diviem pretendentiem Pētersone bija labākā … tā teikt mazākais ļaunums . Ja Vilks sevi pozicionē kā cīnītāju par taisnību , tad labāk būtu bijis , ja viņš ar tādu pašu spēku kā stūma Pētersoni par ģenerālieni , būtu uzspiedis paplašināt kandidātu loku. Katrā gadījumā šodien par Vilka izvēli Pētersones virzienā tiek uzskatīts tas , ka Vilks principiāli nostājās opozīcijā V spicei , kuri bija pret Pētersoni . Arī tagadējo Vilka izrunāšanos nevajadzētu vērtēt ar lielām urravām … ja viņš pateiktu savu sakāmo vienu reizi , bet viņš maļ praktiski to pašu vairākas dienas no vietas… viņš sevi patiesībā ar to diskriditē kā vecu leijerkasti .

    Pētersone vēl par sevi liks manīt … būtu jautri , ja Lapsam kāds nopludinātu pirmdienas vid sapulču diktofona ierakstus … tur būtu tāds lauks darbam un analīzei :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    klusais > Optiskais Tēmeklis 24.10.2014. 23.31

    Edgars – pareizi , bet lai saprastu Jezdakovas lomu , tad jāsaprot kā viņa varēja ietekmēt tās PVN lietas . Un tie ,kas pazīst VID virtuvi apgalvo , ka Jezdakova nevarēja to izdarīt bez Pētersones ziņas ( saka pat precīzāk , bez viņas palīdzības )

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Klusais…

    Un, kad Vilks jau kuro reizi noleijerēja, cik finministrs maz algā dabū, tieši tad pats uzprasījās uz lētoLapsu, — tam pašnukurēt, kādi ietaupījumi bijuši un varbūt pat piesieties tikai pie vārdiem vien, toties — smieklīgāks jau palika tieši Vilks, kaut tik augstprātīgs un iedomīgs, ka viņam liela kaitējuma nebūs.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Epicnaija 22.09.2020. 04.22

I have found this information highly helpful.. Esteem your sharing this best.

Download Hip Hop Music Latest Hip Hop Songs And Lyrics on https://epicnaija.com

0
0
Atbildēt

0

Epicnaija 22.09.2020. 04.22

I have found this information highly helpful.. Esteem your sharing this best.

Download Hip Hop Music Latest Hip Hop Songs And Lyrics

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu