Paaugstināta radona klātbūtne ir gar abiem Daugavas krastiem vietās, kur raksturīgas vairākas plaisas upes gultnes dolomītā un seismiski aktīvu lūzumu joslās
Dzirdot terminu „radiācija” vai „radioaktīvais piesārņojums”, parasti uzreiz iedomājamies par atomstacijās notikušajām radioaktīvu vielu noplūdēm un tamlīdzīgām globālām kataklizmām, kas nav tieši saistītas ar Latviju un Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc bieži vien Latvijas iedzīvotāji nemaz neaizdomājas, ka eksistē ne tikai šāda mēroga radioaktīvais piesārņojums. Diemžēl ar šo parādību mums jāsaskaras arī ikdienā. Un tas ilgtermiņā mūsu dzīves kvalitātei un veselībai nav mazāk bīstami.
Šogad aprit tieši 20 gadi kopš Latvijā zviedru speciālisti veica pirmos radioaktīvās vielas – radona – mērījumus Latvijas mājokļos. Tolaik – 1993. un 1994.gadā tika izvēlēti simts mājokļi dažādos Latvijas rajonos, izmērot radona saturu iekštelpu gaisā.
Rezultāti neiepriecināja – mērījumi rādīja, ka radona saturs ir daudz augstāks par normālo radiācijas (radona) fonu – 40 Bq/m3 (bāri uz kubikmetru). Pāris gadus vēlāk tika pārbaudīti vēl 300 mājokļi. Iegūtie rezultāti tikai apliecināja faktu – radona problēma Latvijas mājokļos ir nopietna.
Diemžēl mūsu iedzīvotāji šo problēmu bieži uztver nenopietni. Iespējams tāpēc, ka radons nav vizuāli redzams – tā ir gāze bez jebkādas krāsas vai smakas. Tā ir 7,5 reizes smagāka par gaisu un šķīst ūdenī, turklāt to nevar vienkārši konstatēt – tam nepieciešama speciāla aparatūra.
Patlaban radona mērījumus jau varam veikt paši – nav jāaicina talkā ārvalstu speciālisti. LVĢMC eksperti radiācijas un kodoldrošības jautājumos jau tagad piedāvā veikt radona testēšanu un speciālistu konsultācijas, kā novērst problēmu mājokļos vai komerctelpās.
Radona klātbūtne var rasties gan dabīgo procesu rezultātā, gan cilvēku darbības ietekmē. Zviedru speciālisti savulaik konstatēja, ka paaugstināta radona klātbūtne ir gar abiem Daugavas krastiem vietās, kur raksturīgas vairākas plaisas upes gultnes dolomītā un seismiski aktīvu lūzumu joslās – šādas vietās radona koncentrācija ir pat 5000 līdz 8000 Bq/m3.
Šādas vietas ir, piemēram, Jāņavārtu stacijas rajonā, Ķekavā, Katlakalnā, Ogrē un Ogres apkārtnē. Tālāk no Daugavas, piemēram, Mārupē atsevišķos gruntsgabalos radona rādījumi svārstījās no 1000 līdz pat 12 000 Bq/m3. Līdzīga situācija konstatēta arī Berģos un Mangaļsalā.
Citiem vārdiem – dažādu – gan dabisku, gan cilvēka radītu – iemeslu dēļ mūsu iedzīvotājiem vajadzētu uzmanīties no šāda pastāvīga radiācijas fona. Īpaši jau teritorijās ap Daugavu, Rīgā un Ogres novadā, Vecumnieku novadā Skaistkalnes un Bārbeles pagastos, Aizkraukles novadā un arī citviet Latvijā.
Protams, ģeoloģiskās situācijas dēļ Latvija nav pieskaitāma pie vietām, kur dabiskais „radona fons” radītu paaugstinātu bīstamību. Tomēr radona avots nav tikai izdalīšanās no zemes dzīlēm. To veido arī būvmateriāli ar paaugstinātu radona koncentrāciju – piemēram, granīts, marmors, māla ķieģelis, betons, cements. Tāpēc, izmantojot šos materiālus māju būvniecībā vai remontā, būtu nepieciešams pārliecināties par radona koncentrāciju, jo tieši radons ir galvenais komponents kopējā cilvēka uzņemtā radiācijas daudzumā.
Galvenais radona avots telpās ir ģeoloģiskā vide, no kuras caur augsni un nepietiekami blīvām konstrukcijām šī viela nonāk mūsu dzīves vidē. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās ēkas otro vai trešo stāvu. Ēkās radona klātbūtne vislielākā ir virtuvēs, vannasistabās un pagrabos – tiešā ūdensapgādes ierīču tuvumā.
Jāatgādina, ka augsta radioaktīvā radona koncentrācija dzīves vidē rada veselības traucējumus – šī viela var izraisīt plaušu un kuņģa vēzi, kataraktu, kas rada redzes zudumu.
Autors ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas vadošais analītiķis
Komentāri (14)
Austras koks 22.10.2014. 07.03
Kas tas par murgainu paniku ceļošu rakstu? Kādiem lēmumiem vai darbībām tiek gatavota augsne?
1
J.Biotops > Austras koks 22.10.2014. 09.23
Kādiem lēmumiem augsne? Atbilde klasiska. Sākumam būs radona aizsardzības fonds, tad – „Radona uzraudzības valsts aģentūra”, pamazām ar nodaļām visās administratīvajās vienības, tālāk prasība visiem uzņēmumiem reizi vai trīs gadā iesniegt atskaites par radona ietekmes novēršanu, to gatavošanai vajadzēs katrā uzņēmumā ar 5 darbiniekiem algot radondrošības speciālistu, kuru sagatavošanai radīs maģistra programmas LU u.t.t.
0
Neticis 21.10.2014. 14.20
Radiācijas mērvienība Bq ir Bekerels, kas norāda vidējo sabrukšanas skaitu sekundē http://lv.wikipedia.org/wiki/Bekerels Attiecīgi rakstā ir domāti Radona sabrukšanas gadījumi sekundē kubikmetrā grunts.
Jāpiezīmē, ka minētie skaitļi ir ļoti mazi. Salīdzinājumam:
1. cilvēka organismā ir radioaktīvi elementi tajā notiek ap 7kBq (pamatā Ca-41) sabrukšanu: http://www.world-nuclear.org/info/Safety-and-Security/Radiation-and-Health/Radiation-and-Life/
2. mans pulkstenis ar tritija luminoforu izstaro ap 1GBq lēnu elektronu, no kuriem praktiski neviens netiek tālāk par luminoforu.
Tā kā tāda papildu radioaktivitāte diez’ vai kaitē vairāk kā neveselīgs dzīvesveids.
4
Gantrijs Tors > Neticis 22.10.2014. 10.40
Jebkura māja var būt uzcelta uz zemes, no kuras sūcas radons. Ir būtiski zināt, vai tā ir problēma vai nav. Un problēma ir ļoti liela, ja vien tev nav vienalga, vai mājas iemītnieki dzīvos vai nē.
Eiropas 2011. gada karte (LV datu nav)
European Indoor Radon map, December 2011:
http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/figures/european-indoor-radon-map-december-2011/indoor-radon_3.eps/am_europe_20111214_fewer_classes_orange_20121115_final_300dpi_sourceInfo.eps.75dpi.gif
Var redzēt, ka valstis ir iekrāsotas dažādās krāsās. Tas nenozīmē, ka radona krātuves respektē cilvēku nospraustās robežas, bet gan pašu cilvēku mērījumu precizitāti.
LV VARAM lapā nav tādas informācijas (vismaz ne viegli atrodamas). Vai kaut kur ir pieejams publiski dati par radona izplatību Latvijas zemē? Ja nav, tad vai mēs esam kā strausi ar zemē iebāztu galvu un domājam, ka viss ir forši un pūkaini?
0
Neticis > Neticis 22.10.2014. 11.59
Paldies par karti. Vai varat arī norādīt arī atsauces, ka Radona izstarotās alfa daļiņas rada kādu vērā ņemamu efektu uz veselību? Piemēram, vai ir epidemioloģiski dati, ka Somijā cilvēki ar vēzi slimo biežāk nekā Nīderlandē, un ja tā ir, ka tas ir tieši Radona dēļ?
0
agrunte > Neticis 22.10.2014. 12.49
Skaidrs ka Latvija būs balta un viegli dzeltena, tāpat ka Vācijas austrumdaļa, Polija un Lietuva. Jo mums ir tāda pati daba kā viņiem – nav kalnu, iežu un smago metālu atradņu. Jo radons taču pēc atoma uzbūves ir tuvs smagajiem metāliem. Tas ir sadalīšanās starpposms starp urānu un svinu. Arī pēc šīs kartes uzreiz var redzēt – kur kalni, tur radons. Vai tur, kur no zemes visur regojas tumšas klintis, kā Somijā. Sākotnēji radona slīmības saīstīja tieši ar kalnrūpniekiem – visādu rūdu ieguvējiem un ogļračiem. Tagad arī ar ūdensapgādi, jo ūdens nāk no pazemes. Rietumeiropā ūdensapgādes darbinieki, kuri strādā dzerāmūdens kratuvēs, staigā ar dozimetriem, viņiem tas ir obligāti.
Es daudz izlasīju pa šo tēmu, kad būvēju māju, un mans personisks secinājums bija, priekš sevis paša, ka latviešiem nav ko uztraukties. Vienu brīdi gribēju nopirkt vienā vācu firmā dozimetrisko plāksnīti, lai uzzinātu, cik drošs ir mans pagrabs (man ir liels pagrābstāvs). Bet tā maksāja diezgan daudz (virs simts eiro), un rezultātus nevarēja nolasīt pašam – šī plāksnīte bija jāsūta atpakaļ uz firmu, lai viņi tur mikroskopā saskaitītu alfa dalīņu pēdas fotoslānī.
Vienīgais ko es varētu ieteikt pēc lasītā – ja dzīvojat laukos un ņemat ūdeni no dziļurbuma, tad nevajag stāvēt dušā bieži un ilgi (piemēram, pusstundu katru dienu), jo tad jūs ieelpojat relatīvi daudz radona. Un ja pavisam esat bailīgs, tad ļaujiet dziļurbuma ūdenim nostāvēties, pirms to dzert (lai radons paspētu kaut cik izgarot). Jo alfa sabrukšana no ārpuses nav kaitīga vispār – alfa daliņas caur ādu organismā nespēj iekļūt, tās iestrēgst jau plānā ādas virskārtā, kur āda vispār ir nedzīva. Kaitīga ir smago atomu norīšana vai ieelpošana. Tieši tā tika noindēts Litvinenko. Bet tur, protams, doza bija miljoniem reižu lielāka.
0
agrunte > Neticis 21.10.2014. 14.26
Arī gribēju uzrakstīt to pašu (“bāri uz kubikmetru” ir jautra mērvienība). Bet kas vēl iekrīt acīs – diezgan smalki izvēlēti ciemati, kuru iedzīvotājus autors biedē. Mārupe un Berģī (praktiski, Baltezers). Ļoti pareiza mēŗķgrupa – šo ciematu iedzīvotāji-bagātnieki noteikti netaupīs naudu, lai paglābtos no šiem nāvējošiem bāriem.
0
dainisxc 21.10.2014. 19.48
Svarīgi ir saprast, ka pareizi (uz āru nevis uz telpām) ventilējot pagrabus vai zemgrīdas telpu privātmājās “radona sūkņa” darbības ietekme uz cilvēku minimizējas… Arī dušošanās laikā svarīgi būtu nevērt ciet ventilāciju.
0