Līgatnē tadas ir 9; pašvaldība publiskos līdzekļus tērējusi šovam “Samantas Sex Songs” un striptīza dejotājiem
Veicot revīzijas sešās pašvaldībās, Valsts kontrole piecās no tām ir atklājusi “melnās kases”, kur netiek dokumentēta naudas plūsma, ziņo LETA.
Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis ceturtdien paziņoja, ka “melnās kases” konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībās. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas “melnās kases”. Līgatnes pašvaldību patlaban vada “Vienotības” pārstāvis Ainārs Šteins.
Aptuvens naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, Valsts kontrolei nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot “melnās kases” apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.
Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, šī situācija ir kliedzoša, jo ir pārbaudītas tikai sešas no kopumā 119 pašvaldībām un tikai vienā no sešām “melnā kase” nav konstatēta. “Ja no sešām piecās ir “melnās kases”, tas ir draudoši,” atzina Krūmiņa. Viņa pieļauj, ka neuzskaitīto līdzekļu apjoms ir krietni vien lielāks, nekā revidentiem izdevies atklāt.
Kā spilgts piemērs “melnās kases” pastāvēšanai tiek minēta Līgatnes pašvaldība, kurā periodiski anulēti čeki par it kā notikušiem pakalpojumiem, tādējādi no kases aparāta izņemot 5816 eiro. Uz viena no anulētajiem čekiem revidenti pamanījušu uzrakstu “…lai varam norēķināties ar Spodru”.
Ērglis atzina, ka pašvaldībās grāmatvedība ir ļoti zemā līmenī. Visai dīvaini esot zvērināto revidentu atzinumos lasīt, ka pašvaldībā grāmatveži tiek raksturoti kā ļoti kompetenti, kas ir iepazinušies ar visiem jaunumiem un normatīvo regulējumu grāmatvedības jomā, taču, Valsts kontrolei veicot revīziju, atklājas pretēja situācija. Tāpēc Valsts kontrole plāno tikties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, lai pārrunātu revīziju veikšanu pašvaldībās.
Valsts kontrole arī piekritusi rīkot seminārus pašvaldību grāmatvežiem, lai paaugstinātu viņu kompetenci.
Lģatnes pašvaldība publiskos līdzekļus tērējusi šovam “Samantas Sex Songs”
Līgatnes pašvaldība publiskos līdzekļus tērējusi šovam “Samantas Sex Songs”, ceturtdien pavēstīja Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
Par nodokļu maksātāju līdzekļiem pasūtīts šovs “Samantas Sex Songs”, kurā piedalījusies dziedātāja Samanta Tīna un trīs striptīza dejotāji. Uz pasākumu arī bijusi uzaicināta zīlniece.
Revīzijā secināts, ka Līgatnes novada pašvaldībā robeža starp privātajiem un budžeta līdzekļiem ir ļoti neskaidra, jo no pašvaldības kases ir ņemta nauda, atzīmējot nepieciešamību “Norēķināties ar Spodru”.
No pašvaldības kases aparāta, anulējot čekus, kopumā izņemti vairāki tūkstoši eiro. Čeki anulēti arī, norādot, ka tie bijuši par gida pakalpojumiem.
Tāpat šī pati pašvaldība viesiem no Gruzijas apmaksājusi pirts pakalpojumus, ziņo LETA.
Radoša bijusi arī Ogres novada pašvaldība – kādam kultūras pasākumam biļetes uzzīmējusi kultūras nama vadītāja, bet nauda par iekasētajām “biļetēm” samaksāta māksliniekiem bez darījuma dokumentēšanas.
Par publiskajiem līdzekļiem Ogres novada pašvaldība bez attaisnojuma dokumentiem tērējusi 2383 eiro balvām, apskaņošanas izdevumiem un kurpju remontiem. Turklāt Ogres novada pašvaldības darbinieki braukuši uz teātra izrādēm, netērējot tam naudu no sava maciņa.
No sešām pārbaudītajām pašvaldībām piecās ir konstatēta līdzekļu iekasēšana, neizsniedzot pretī Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētus maksājuma saņemšanu apliecinošus dokumentus.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (21)