Vai patiešām ir prāta darbs dot iespēju svešiem cilvēkiem balsot jūsu vietā?
Šo sestdien, 4.oktobrī, notiks 12.Saeimas vēlēšanas. Latvija ir demokrātiska valsts, un līdz ar to mums visiem ir gan tiesības, gan morāls pienākums doties balsot.
Austrālijā balsošana ir obligāta, un atturībnieki var sagaidīt naudas sodus, bet Latvijā katrs var brīvi izvēlēties – vai piedalīties balsošanā, vai arī nepiedalīties. Bet Saeimā ievēlēs 100 deputātus, vienalga, vai jūsu un jūsu kaimiņi ies balsot.
Tātad sestdien apskatieties garāmgājējus uz ielas, domājiet par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri balsoja referendumā pret latviešu valodas iznīcināšanu, un prasiet sev – vai patiešām ir prāta darbs dot iespēju svešiem cilvēkiem balsot jūsu vietā?
Jo nepiedalīšanās nozīmē pilnvaru atdošanu citam – tas jūs neizglābs no atbildības par jaunās Saeimas sastāvu.
Deputāti tiks ievēlēti no kandidējošiem sarakstiem. Neviens cilvēks nav perfekts, un tāpēc arī nevaram pieprasīt, ka Saeimas deputātu kandidāti ir perfekti. Bet varam pieprasīt godīgumu.
Šajos laikos, kad Krievijas tanki darbojas Ukrainā, kad Krievijas līgums ar Ukrainu par tās teritoriālo integritāti ir saplēsts gabaliņos, jābūt sevišķi atbildīgiem, kad nāk brīdis izšķirties par Latvijas nākotni.
Ņemot vērā mūsu vēsturi, Latvija ir izrādījusi sevišķu labvēlību pret Krieviju – mēs tikai esam prasījuši visminimālāko – lai Krievijas tanki neatgriežas Latvijā un lai latviešu valoda un kultūra spētu izdzīvot Latvijas teritorijā. Dzīves apstākļi nelatviešiem Latvijā ir tik labi, ka vēl arvien gandrīz 800 000 sveštautiešu dzīvo Latvijā un netaisās nekur bēgt.
Kā varam nodrošināt, ka Latvijā dzīvojošie 1 229 000 latvieši spēs uzturēt savu identitāti? Okupācija ir atstājusi visādas pēdas. Ja 1935.gadā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū tikai 8,8% bija krievi, tagad tie veido 26%. Ir skaidrs, ka gudra rīcība ir vajadzīga, lai mēs izdzīvotu.
Kura partija rūpēsies par latviešu tautas un kultūras izdzīvošanu, reizē nodrošinot ekonomiskās labklājības uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem? Šīs abas prasības reizē sacenšas, bet tās pēc būtības nav ienaidnieces.
Mēs skaidri redzam, kuras partijas par spīti samierinošiem izteicieniem draudzējas ar agresoru Ukrainā. Mēs arī skaidri redzam, kuras partijas nespēs pārkāpt 5% slieksnim un līdz ar to kuru balsotāji būs izmetuši savas balsis.
Izvēles nav daudzas. Izdariet savu izvēli un EJIET BALSOT!
Autors ir laikraksta Latvietis redaktors Austrālijā, Latvijas Okupācijas muzeja vadītājs
Komentāri (40)