Vilks: "Liepājas metalurga" akcionāri nav nodevuši akcijas • IR.lv

Vilks: “Liepājas metalurga” akcionāri nav nodevuši akcijas

25
Ražošana ''Liepājas metalurgā'' patlaban apturēta. Foto: Gatis Rozenfelds, F64

Valdība nolemj turpināt uzņēmuma glābšanas plānu; tam piekritusi Valsts kase

Pretēji iepriekš izskanējušam, ka AS “Liepājas metalurgs” akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals ir nodevuši savas akcijas, tas nav noticis, šodien pēc valdības sēdes teica finanšu ministrs Andris Vilks (V). Akcionāru piedāvātie līgumi ir bijuši sagrozīti un valstij nav pieņemami, ministra pausto citē aģentūra LETA.

“Kā jau tas iepriekš ir vairākkārt noticis, akcionāri it kā atdod akcijas, bet līgumi ir sagrozīti un tie nosacījumi, ko akcionāri ir papildinājuši, valstij nav pieņemami. Tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka akcionāri turpina uzvesties tāpat kā līdz šim un viņus neinteresē “Liepājas metalurga” liktenis. Galvenais akcionāriem ir pieķerties pie šī kumosa gadījumā, ja nāks kāds investors vai valsts ko papildus investēs, lai spētu sev kaut ko pakampt papildus,” uzsvēra Vilks.

Šodien valdība lēma, ka ir jāturpina tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna apstiprināšana. Finanšu ministrs norādīja, ka jāatrod investors, lai “Liepājas metalurgs” pēc iespējas ātrāk varētu atsākt darbu. Valsts kā lielākais uzņēmuma kreditors, ko Finanšu ministrijas vārdā pārstāv Valsts kase, no valsts puses atbalstīs finanšu grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, pēc valdības sēdes sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

“Investori gaida, kad šīs akcijas būs pieejamas, lai varētu sākt rūpnīcas darbu. No valsts puses redzam, ka investoru interese ir un uzņēmumam būtu jāstrādā. Jautājums ir par to, vai akcionāri turpinās izlikties, ka mēģina glābt uzņēmumu, jo tas ir nepieņemami, ka akcionāri turpina muļķot sabiedrību, proaktīvi nākot klajā ar lieliem meliem,” skaidroja Vilks. Viņš piebilda, ka sadarbība ar akcionāriem līdz šim nav izveidojusies un diez vai izveidosies arī nākotnē.

Jautāts, vai valstij ir kādi mehānismi, lai akcionāriem atsavinātu akcijas, ja viņi tās nevēlas labprātīgi atdot kreditoru klubam, finanšu konsultanta “Prudentia Advisers” partneris Kārlis Krastiņš sacīja, ka Latvija ir tiesiska valsts un nevienam īpašniekam īpašumu vardarbīgi atņemt nevar.

“Ir noteikts tiesiskais ceļš, kādā veidā to var izdarīt. Ir vairākas civillietas un krimināllietas, kurās cilpa ap šiem akcionāru kungiem savelkas. Grūti argumentēt situāciju, kurā cilvēki labprātīgi izvēlās virzīties uz darbu ar policiju un iespējamu atrašanos nebrīvē, nevis izvēlās kompromisu ar kreditoriem, kuri uzņēmumam jau ir snieguši tik daudz atbalsta,” sacīja Krastiņš.

Viņš gan atzina, ka šis process nevar būt mūžīgs. “Arī TAP pasākumu plānā ir noteiktas konkrētas summas un konkrēti soļi, kas jāveic līdz noteiktiem datumiem. Ja tas netiks izpildīts, tad diemžēl TAP administrators būs spiests iet uz tiesu un prasīt uzņēmuma maksātnespēju,” skaidroja Krastiņš.

Jautāti, vai TAP pasākumu plāns paredz arī iespēju, ka “Liepājas metalurgā” paliek esošie akcionāri un mēģina sakārtot uzņēmumu, finanšu ministrs noliedzoši šūpoja galvu, bet Krastiņš norādīja, ka TAP plāns neparedz vienai vai otrai personai atsavināt savas akcijas, tomēr TAP pasākumu plāna būtība un gars esot tādi, ka akcionāri savas akcijas atdod vai nu kreditoriem vai investoriem. Trešais akcionārs Kirovs Lipmans paziņojis, ka uz viņu akciju atdošanas prasība neattiecas, jo viņš esot gatavs ieguldīt uzņēmumā līdzekļus, lai ražošanu atjaunotu.

“Patlaban akcionāru vienīgā loma ir turēšanās pie savām bezvērtīgajām akcijām kā sunim uz siena kaudzes. Akcijas ir bezvērtīgas, uzņēmums ir maksātnespējas stāvoklī un nestrādā, un līdz ar to akcijas ir tikai tehnisks instruments, kas vēl ļauj akcionāriem spēlēt savu lomu. Pēc būtības viņi uzņēmumu jau ir zaudējuši un tagad tikai izmanto Latvijas likumdošanas nepilnības,” norādīja Krastiņš.

Viņš piebilda, ka citās valstīs, gadījumā, kad kreditori būtu tik vienoti kā “Liepājas metalurga” gadījumā, piemēram, Vācijā, likumdošanā ir paredzēti mehānismi, kā šādus akcionārus “noslaucīt malā”, lai tie nav šķērslis.

Jautāti, kādas bija Zaharjina un Segala izvirzītās papildu prasības, kas valstij bija nepieņemamas, Krastiņš sacīja, ka piedāvātais līgums ticis pilnībā apgriezts kājām gaisā, bet Vilks norādīja, ka akcionāri vēlējušies, “lai saule lektu rietumos”.

“Divi akcionāri bija ar mieru nodot akcijas tikai gadījumā, ja TAP plāns veiksmīgi darbojas un uzņēmuma darbība tiek atjaunota – respektīvi, viņi gribēja, lai citi strādā viņu vietā. Tas ir pilnīgi neloģiski. Tādā veidā darījums nevar notikt,” piebilda Krastiņš. Viņš piebilda, ka uzņēmuma maksātnespējas gadījumā akcionāriem vairs nekas nebūtu jāatņem, jo viņi būtu pēdējie kreditoru prasījumu rindā.

Jau ziņots, ka arī maija beigās “Liepājas metalurgs” izplatīja paziņojumu, ka, izpildot “Prudentia Advisers” izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals ir parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz “Liepājas metalurgu”, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru – Zaharjina, Segala un Lipmana – akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra. Tomēr akcijas kreditoriem tā arī netika nodotas, jo Lipmans šo vienošanos neparakstīja, savukārt Zaharjins un Segals izvirzīja nosacījumus, kuriem nepiekrita kreditori.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Komentāri (25)

lismanis 20.08.2013. 20.09

baidos, ka paši labprātīgi Zaharjins un Segals un arī Lipmans savas akcijas neatdos un valstij arī nav mehānisma, kā akcijas likumīgi pārņemt. izskatās, ka spēle iet uz izturību, kam stiprāki nervi. es īsti neredzu, kādi valstij vēl varētu būt trumpji. draudēt ar krimināllietu pret akcionāriem un civilajām prasībām? tas noteikti nebūs ne ātri, ne lēti, ne vienkārši. bez maz vai vienīgā iespēja ir maksātnespēja, sarunājot jau iepriekš pircēju valstij ieķīlātajam aktīvam. vai arī akcionāri izsitīs vēl kaut kādus labumus par it kā bezvērtīgajām LM akcijām.

+5
0
Atbildēt

0

inta_s 21.08.2013. 08.26

Cik var čakarēt mūsu valsti, mūsu naudu pāris noziedzinieki?

+3
0
Atbildēt

0

peerku 21.08.2013. 09.42

> IvarsA

Piekrītu, valstij nevajag visus 3 akcionārus mērīt ar vienu olekti, bet gan sadarboties ar Lipmana k-gu, tādēļ, ka viņš atšķirībā no 2 pārējiem ir gatavs ieguldīt savus finansu līdzekļus ražošanas atjaunošanā, tādēļ, ka brīdināja valdību par izzagšanu, kad vēl varēja ko glābt, tādēļ, ka prot veidot biznesu atšķirībā no 2 pārējiem, kas prot tikai shēmot un zagt un mazliet kaut vai tādēļ, ka viņš kā vietējais uzņēmējs labi runā latviski atšķirībā no Zaharjina, kurš it kā nokārtojis latviešu valodas eksāmenu, bet pat nesaprot, ko viņam jautā strādnieks un, ignorējot to, aiziet.

+2
0
Atbildēt

5

    Eleonora Maisaka > peerku 21.08.2013. 09.46

    DD1
    Neesi nu tāc pamuļķis!!!
    Tas, ka Zaharjins principā nelieto latviešu valodu, liecina tikai par to, ka viņš ir prasts krievu bandītpurns, atšķirībā no slīpētā afērista, Ļipman.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > peerku 21.08.2013. 10.09

    ….DD1….Tu esi pārliecināts ticīgais?….

    ….Lipmans ar savām neskaitāmajām mahinācijām ir cēlāks par citiem tādiem pašiem blēžiem?….vai Lipmanam būtu jātic tikai tāpēc, ka bija pieradis valdības mājas sētas durvis ar kāju vērt un ar politiķiem čupoties?…

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > peerku 21.08.2013. 11.20

    DD1
    Piekrītu, valstij nevajag visus 3 akcionārus mērīt ar vienu olekti

    Nevajadzētu gan.
    Bez Ļipman, Solncevas brigādes nevarēja pārņemt LM, tāpāc tas pirmais ir velkams uz āķa.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lismanis > peerku 21.08.2013. 10.19

    es gan neizslēgtu iespēju, ka Lipmans blefo. neesmu no valsts pārstāvju puses dzirdējis, ka viņi diferencē akcionārus. to, ka Lipmans negrib būt asociēts ar pārējiem diviem akcionāriem, ir skaidrs no viņa izteikumiem, bet to vai valsts to tā uzskata, tas arī līdz galam nav pateikts.

    respektīvi, Lipmans grib radīt iespaidu un viņš ir teicis, ka uz viņu prasības par akciju atdošanu neattiecas, bet vai tas tā ir, tas manuprāt nav pateikts.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    peerku > peerku 21.08.2013. 10.02

    Vai Grindex ir afēra vai tomēr veiksmīgs uzņēmums?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu