Latvija un Otrais pasaules karš
Vai Otrais pasaules karš patiesībā beidzās 8. vai 9.maijā? Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju sadalās divās pretējās nometnēs, izvēloties vienu vai otru no šiem datumiem.
9.maija piekritēji pulcēsies ceturtdien Uzvaras parkā, bet ne lai svinētu Latvijas valsts uzvaru pār bermontiešiem (kādēļ Uzvaras parks ieguva savu nosaukumu jau 1923.gadā), bet lai svinētu Krievijas impērijas uzvaru pār Vakareiropu. Oficiāli runās par nacisma sagrāvi, bet vēlme atkarot visu kādreizējo Krievijas impēriju būs nepārprotama.
8.maija piekritēji norādīs uz faktu, ka Vācija parakstīja bezierunu kapitulāciju Rīmsā, Francijā 7.maijā, un atkal Berlīnē 8.maijā. Šī otrā parakstīšanās notika īsi pirms pusnakts pēc Berlīnes laika, kad bija jau 9.maijs pēc Maskavas laika.
Tāpēc tagad Latvijā 8.maijs ir oficiāli atzīmējams kā nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena.
Tātad varēsim sagaidīt, ka 8.maijā būs Latvijas karogu alejas pie Brīvības pieminekļa un citās atceres vietās. Nāks vecie leģionāri un viņu ģimenes locekļi pieminēt pretlikumīgi Vācijas kara pulkos iesauktos zēnus, kuri krita vienas svešās varas vārdā. Nāks vecie sarkanarmieši un viņu ģimenes locekļi pieminēt pretlikumīgi sarkanarmijā iesauktos zēnus, kuri krita citas svešās varas vārdā.
Nāks visa latviešu tauta pieminēt mūsu Otrā pasaules kara upurus gan militāros, gan civilos, kas skaitāmi ne simtos, ne tūkstošos, ne desmittūkstošos, bet gan simttūkstošos.
Vai arī nenāks?
Zināmās aprindās ir izplatīts mīts, ka Latvija nepretojās padomju okupācijai 1940.gadā. Tas izrāda necieņu Latvijas pirmajiem upuriem pret Padomju savienību Otrajā pasaules karā.
Laužot draudzības un sadarbības līgumu ar Latviju, padomju bruņotie spēki sāka nepieteiktu karu pret Latvijas valsti, naktī uz 1940.gada 15.jūniju šķērsojot Latvijas robežu Masļenkos un uzbrūkot III Abrenes bataljona 2. un 3.sardzei. Cīņās krita Jānis Macītis, Pēteris Cimuška, Kārlis Beizaks un sardzes priekšnieka Friča Puriņa sieva Hermīne. Puriņa dēls Voldis vēlāk mira no uzbrukumā gūtajiem ievainojumiem.
Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis divas dienas vēlāk, 16.jūnijā, izbeidza šo karu, paziņojot Latvijas valsts faktisko bezierunu padošanos iebrucējam. 8.maijā pieminēsim arī Masļenku upurus.
Un kad tad patiesībā beidzās Otrais pasaules karš? Tas beidzās 1945.gada 2.septembrī, kad Japāna sabiedrotiem parakstīja padošanos.
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (57)
Sanšains 08.05.2013. 10.06
edge indran:
“Tiesas prāvās atklājās nacistu drausmu pilnie plāni, maniakālās ieceres, iznīcīgais liktenis, kādu fašisti bija gatavojuši arī latviešu tautai.”
==================================================
Arī krieviem (“komunistiem”) ne vienu reizi vien ir bijuši pavisam konkrēti drausmīgi plāni, tomēr, redz, Staļins nomira, un viss pavērsās citādi – izdzīvojām mēs (kaut sakropļoti) un izdzīvoja arī citas tautas.
Arī nacistu režīms tā uzvaras gadījumā ar laiku transformētos. Arī Hitlers nebūtu bijis mūžīgs, un visticamāk, ka transformācija būtu notikusi jau viņa laikā.
Vai nebūtu korekti salīdzināt tikai to, kas REĀLI notika? Un salīdzinot pēc REĀLI notikušā, latviešiem daudz vairāk ļauna nodarījuši krievi, nevis vācieši.
0
janis17 08.05.2013. 10.50
Atraduši “edgi indrānu” ar ko par vēsturi diskutēt :)))))))))) vešņakovu negribat pārliecināt? :)))))))
0
dro 08.05.2013. 10.50
Haris. edge aizmirsis, ka PSRS īstenoja Hitlera plānu ar uzviju – bija gan iedzīvotāju “pārvietošana”, gan pārkrievošana.
0