Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Kad Latviju sauc par sliktāko valsti pasaulē, nesaprotu, par ko ir runa
Kad prātā jau skaistās rindās kārtojās domas rakstam par mūsu valsti 4.maija svētku priekšvakarā, ziņu vietnes tīmeklī aprskrēja vēsts, ka augstus amatus ieņemošs pašmāju politiķis "vājās valsts" Latvijas situāciju nodēvējis par vissliktāko pasaulē. Nav pat svarīgi, par kādu nozari viņš runāja, jo tāds līdz bezgalībai absurds vēstījums trāpa pa ausi apdullinoši, kā ar sētas mietu.
Tomēr tas nenovirzīja mani no raksta iecerētās tēmas, jo tieši par attieksmi pret savu valsti, tātad mums pašiem, biju domājusi rakstīt šajā svētku reizē. Kārtējās publiskās lamas (kā citādi lai tās dēvētu?) par visbriesmīgāko vietu zem saules ir tikai jaunākais un viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā mēs attiecamies pret sevi un līdzcilvēkiem. Jo kas gan cits ir mūsu valsts, ja ne mūsu pašu veidota kopējā dzīves telpa?
