Pašcieņa, atkarība un brīvība latviešu sabiedrībā ārsta skatījumā*

  • Gunta Ancāne
  • 22.05.2013.
Dziesmu svētkos. Foto: Ieva Čīka, LETA

Dziesmu svētkos. Foto: Ieva Čīka, LETA

Atteikšanās uzņemties atbildību ir raksturīga iekšējai nebrīvībai

Latvijā, tāpat kā Vācijā, ir ārstu pamatspecialitāte „Psihosomatiskā medicīna un psihoterapija". Austrijā tā ir izveidota kā papildspecialitāte, un vairākas Eiropas zemes izteikušas interesi par tās veidošanu. Tā pamatojas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādāto bio-psiho-sociālo modeli, kurš katras slimības gadījumā uzsver trīs patoloģiju izsaucošo faktoru grupas - fiziskos, emocionālos un sociālos cēloņus.

Tāpat kā fiziskie, arī emocionālie slimības cēloņi ir jādiagnosticē un jāārstē. Tādejādi, strādājot šajā specialitātē, ārsts izmeklē un pēta ne tikai pacienta fizisko, bet arī emocionālo stāvokli. Emocijas, jūtas, afekti, apzinātie un neapzinātie pārdzīvojumi ir uzmanības centrā. Ir jāņem vērā, ka emociju un jūtu ietekmi uz fizisko veselību nosaka emociju pašu fiziskā būtība - tās ir fizikālas un bioķīmiskas norises, katra emocija ieslēdzas organisma fizioloģiskajās norisēs ar savu konkrēto bioķīmisko sastāvu, ietekmējot visa organisma funkcionēšanu un stāvokli kopumā.

Jaunākajā žurnālā