Foto: Edijs Pālens, LETA
Tiesāšanās par Rīgas kinostudiju jeb ko Sokrāts domātu par Latvijas valsti
Nav tā, ka viņi noteikti zog, korumpējas vai savtīgi ierauj mantu, bet, rodoties iespējai, to labprāt darītu un tas celtu viņu pašapziņu, un viņi lepotos ar to. Daļā sabiedrības ir šāda netīra dīķa morāle, kur valsts mantas izmantošana savtīgos nolūkos, zagšana un korporatīva radošanās ir labsajūtas pamats.
Kā savienotos traukos, netīrā dīķa morāle pēc kapilaritātes principiem uzsūcas arī tiesu sistēmā. Paviršība, gara tukšums, tiesisks analfabētisms un naudas ņemšana vēršas normā, jo netīrā dīķa morāle - „kāpēc lai es nē, bet citi drīkst", uz kā daudzi balstās, vēršas un nostiprinās atgriezeniskā normā: „Lai viņi nesodīti zog, tad arī es varēšu!" Apvērsts un pārfrazēts Senekas ap Kristus dzimšanas laiku Lucilijam rakstītais un tas skan: „Izvēlies kādu, kas nes slikto (zog un ņem kukuļus), un, lai tas kā paraugs vienmēr ir tavu acu priekšā, lai tu dzīvotu tā, it kā viņš allaž raudzītos tevī, un rīkojies tā, it kā viņš vērotu."
