Foto: Evija Trifanova, LETA
Eiropas Savienības budžeta pieņemšana ir labs iegansts, lai ļautos latviešu nacionālajai nodarbei - vaimanāšanai par savu sūro pabērnu likteni. Atsevišķs un īpaši lolots tautiskā mazohisma aplociņš šajā rūpīgi koptajā pasaules bāreņu kultūrā ir bēdāšanās par vienmēr izpaliekošo Baltijas vienotību.
Tikai Baltijas vienotība izšķirs, vai mūsu zemnieki dabūs gribētos tiešmaksājumus ES jaunajā septiņu gadu budžetā, plašsaziņas līdzekļi mums pagājušās nedēļas nogalē dramatiski vēstīja ES valstu līderu budžeta sanāksmes sākumā. Taču jau tobrīd varējām berzēt rokas, ka ar to vienotību labi nebūs. Televizoru ekrānos redzējām, kā zemnieku piketā Briselē (kur piketētāji nezin kāpēc dziedāja par "brīvību Baltijai") Latvijas karogiem līdzās plīvoja Igaunijas valsts karogi, taču Lietuvas karogus tur tikpat kā nemanīja. Vai tiešām atkal nebūs vienotības? Jā! - drīz mums ziņoja, ka Baltijas vienotība izrādījusies "trausla" un esot "sabirzusi" Eiropas naudas dalīšanas dzirnavās. Ak, saldi rūgtā un ilgotā vilšanās katarse!
