Vācijā atrastas 1500 nacistu nolaupītas gleznas • IR.lv

Vācijā atrastas 1500 nacistu nolaupītas gleznas

7
Šajā mājā gadiem ilgi tika paslēptas glabātas vairāk nekā 1500 nacistu nolaupītās mākslas vērtības. Foto: EPA/LETA

Pārsteidzošais atklājums noticis pirms diviem gadiem, pārbaudot kāda kolekcionāra dēla dzīvokli

Minhenē kādā dzīvojamā mājā atrastas gandrīz 1500 gleznas, tai skaitā Pablo Pikaso un Anrī Matisa darbi, kurus savulaik nozaguši nacisti, svētdien ziņoja Vācijas nedēļas izdevums “Focus”.

Policija atrada gleznas 2011.gadā, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu, ziņo LETA/AFP.

Mākslas darbi, kuri aptumšotās istabās bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, piemēram, vecām konservu kārbām un ēdiena atliekām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (aptuveni 700 miljonus latu), vēsta “Focus”.

Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem darbiem. Par to liecina viņa dzīvoklī atrastie tukšie gleznu rāmji.

Viņa tēvs šos mākslas darbus ieguva 1930., 1940.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.

Gurlita kolekcijā ir vairāku XX gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tai skaitā Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.

Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.

No 1940. līdz 1944.gadam vācu spēki no ebreju mājām Francijā konfiscēja aptuveni 100 000 gleznu un cita veida mākslas darbu. Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atradušies.

 

Komentāri (7)

Andris 04.11.2013. 11.02

Kara laikā ar marodierismu valsts līmenī nodarbojās abas “uz mūžu draudzību noslēgušās” valstis. Vieni – cik necik “civilizēti”, otri – galīgi bez aiztures. Un tradīcijas ir mūžam dzīvas – vieni meklē un cenšas atdot to, kas savulaik salaupīts, otri – par svētajiem svētāki.

+9
0
Atbildēt

2

    juhans > Andris 04.11.2013. 13.13

    Vēl jau Latvija nav saņēmusi atpakaļ visas 1. Pasaules karā uz Krieviju izvestās vērtības.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Vineta > Andris 04.11.2013. 11.48

    ciniits
    Šos jebrejiem konfiscētos mākslas, iespējams, darbus savai valstij bija nozadzis Hildebrands Gurlits. Marodierisms vācu armijā bija ļoti smags pārkāpums, par ko uzreiz šāva nost.
    Marodierismu, kā kara vešanas taktiku piekopa krievu fašistiskie izdzimteņi, kas nogalinātām večiņām izrāva zelta zobus un nomontēja vērtslietas. Katrs krievs bez “Hände hoch” vēl bija apguvis “Uhren”(pulkstenis), kas bez ierunām tika atņemti civiliedzīvotājiem.

    У тети Зины кофточка с драконами, да змеями –
    То у Попова Вовчика отец пришел с трофеями.
    Трофейная Япония, трофейная Германия:
    Пришла страна Лимония – сплошная чемодания.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

janazakovica 04.11.2013. 11.20

nu luk bet saglabaja tacu …cik padomju armija izveda no vacijas…simtiem vilciena sastavus..visu razojoso rupiecibu uz taa balstija..

+3
0
Atbildēt

0

janazakovica 04.11.2013. 11.46

kur pieradijumi ka vini ko nolaupijusi..varbut vnk pa leto nopirka..taa pat kaa belevic gerkens un citi “klekcionari”

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu