Šišons nav parakstījis arī viesdiriģenta līgumu • IR.lv

Šišons nav parakstījis arī viesdiriģenta līgumu

35
Diriģents Karels Marks Šišons. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Ieva Puķe

LNSO uzdarbojusies arodbiedrība ar “desu fabrikas līmeņa” izpratni

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons, kurš vecā gada nogalē paziņoja, ka no 2013.gada 1.janvāra nebūs šā orķestra vadītājs, par spīti publikas cerībām nav parakstījis arī viesdiriģenta līgumus par koncertiem šā gada februārī, martā un maijā. Tie, tāpat kā LNSO koncerts Lielajā ģildē 30.decembrī un 28.decembrī Latvijas Nacionālajā operā, ir izpārdoti jau pusgadu iepriekš. Šišons 31.decembrī aizlidoja no Rīgas, vēsta žurnāls “Ir”.

Tātad patlaban nav skaidrs, vai notiks LNSO 2013.gada sezonā jau saplānotie Šišona/Vestarda Šimkus divi koncerti februāra beigās, čellistes Kristīnes Blaumanes koncerts ar LNSO 22.martā, kā arī LNSO sezonas noslēguma koncerts ar pasaules klases obojista Albrehta Meijera piedalīšanos.

Pārtraucot darba attiecības ar orķestri, kurā galvenā diriģenta amatā Šišons bija no 2009.gada, bet viesdiriģenta sadarbību sācis jau pirms 13 gadiem, pazīstamais diriģents par šāda soļa iemesliem nosauca nepietiekamo finansējumu LNSO un Kultūras ministrijas neatsaucību. Ministrija savukārt gada nogalē paziņoja, ka ar LNSO un Šišona jautājumu nodarbosies pēc tam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) būs atgriezusies no komandējuma Austrālijā. Komandējums ilgst līdz 5.janvārim. Jaunzeme-Grende ir bijusi tikai uz vienu LNSO koncertu.

Kā raksta žurnāls “Ir”, Šišons lēmumu pamest LNSO pieņēmis avioreisā no Briseles uz Rīgu. “Es izlēmu: ja es ieradīšos un pirmajā mēģinājumā atmosfēra nebūs laba, es atstāšu šo amatu. Tieši tā arī notika. Ir ļoti skumji, ka viss beidzās tā. Tas nevienam no mums nebija vajadzīgs.” Viņš jau gadu centies ar Kultūras ministrijas augstāko amatpersonu mutiskajiem solījumiem motivēt lieliski uzplaukušā, bet zemu algotā orķestra mūziķus, pats kļūstot par šo solījumu ķīlnieku, saņemot pārmetumus, ka nekas nav mainījies.

“No Šišona aiziešanas mūsu algas lielākas nekļūs,” saka LNSO mūziķe Anete Toča. “Ir sajūta, ka kaut kas ir nogājis pilnīgi greizi. Viņš orķestra kvalitāti ir pacēlis nebijušā līmenī. Jautājums – vai mēs spēsim to noturēt,” viņa pauž daudzu orķestra mūziķu viedokli.

Bažas par plaisu orķestra un diriģenta attiecībās mūzikas cienītājiem radās oktobrī, kad sezonas atklāšanas koncertā Šišonu slimības dēļ aizvietoja Helsinku Filharmoniskā orķestra diriģents, igaunis Olari Eltss. Sociālajos medijos izplatījās pārmetoša vēsts, ka nākamajā dienā, 13.oktobrī, Karels Marks tomēr ir diriģējis koncertu Parīzē. LNSO direktore Ilze Paidere-Staķe šo kritiku uzskata par komunikācijas kļūdas izraisītu.

LNSO mūziķu noskaņojumu pret diriģentu palīdzējusi uzpūst LNSO arodbiedrība un tās vadītājs Aldis Grunde, kurš plašāk pazīstams kļuva pirms gada, kad līdzīgu “sacelšanos” organizēja Nacionālajā operā. Gada nogalē bijis iekšējs balsojums pret Šišona palikšanu galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā – šāda informācija parādījās dažādās interneta vietnēs, raksta “Ir”. Tieši Grunde, kurš ir arī kultūras ministre partijas biedrs, orķestrī organizējis balsojumu par vai pret Šišona palikšanu.

Latvijas Nacionālās operas bijušais trompetists Aldis Grunde, kurš Nacionālajā apvienībā VL-TB/LNNK cenšas būvēt karjeru politikā, ir pazīstams arī kā operas arodbiedrības līderis un Andreja Žagara opozicionārs, simfoniskā orķestra arodorganizāciju vada nedaudz vairāk nekā gadu. Tieši šajā laikā orķestrī ir radusies šķelšanās, kuras dēļ atlūgumu uzrakstīja Šišons.

“Joprojām līdz galam neesmu sapratusi, kā mākslas iestādē arodbiedrības prasības, lai man piedod, var būt desu fabrikas līmenī. Māksla paliek otrajā plānā,” notikušo komentē Ilze Paidere-Staķe.

Bez arodbiedrības atļaujas vairs nedrīkst veikt izmaiņas instrumentu grupās, kādu pazemināt amatā, lūgt uzlabot muzikālo sniegumu. “Gada laikā viņš manu darbu ir padarījis neiespējamu. Nav bijis iespējams veikt pašas svarīgākās lietas. Un mūziķi nav viņu izbalsojuši. Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam viena komanda,” savu izvēli argumentē Šišons.

Grunde “Ir” teic, ka “mūsu funkcija ir prasīt no sava darba devēja, nevis no ministrijas vai valdības”. Viņš norāda, ka balsojums par Šišonu bijis šāds: 21,5% – par Šišona palikšanu galvenā diriģenta amatā, 75,5% – pret, 3% atturas. Uz jautājumu, cik procenti orķestrantu [LNSO ir 95 mūziķi] balsoja, Grunde atbild, ka tas nav būtiski. Tāpat kā Nacionālās operas gadījumā, Grunde arī LNSO vadībai pārmet neracionālu līdzekļu izmantošanu.

Savukārt orķestra direktore Ilze Paidere-Staķe par LNSO no valsts budžeta šogad beidzot saņemto nauda tā sauktajiem pamatlīdzekļiem skaidro – nopirkti trūkstošie instrumenti, iegādāti krēsli skatītājiem un orķestrim, veikts ugunsdzēsības sistēmas remonts. Šos līdzekļus ar Ministru prezidenta rīkojumu aizliegts izmaksāt algās, jo pagaidām valsts varējusi palielināt tikai pedagogu algas, skaidro direktore. Redzot, ka finanšu dēļ brūk vairākus gadus veidota sadarbība, kas jau bija kļuvusi par Latvijas vizītkarti Eiropā, viņai kārtējo reizi galvā rosās doma, vai valstij ir vajadzīgi pieci orķestri, kuros lielākoties spēlē vieni un tie paši mūziķi.

Tikmēr Šišons bez darba nepaliks. Līdz 2017.gadam viņš turpinās būt Vācu radio filharmoniskā orķestra galvenais diriģents Zārbrikenē, kur viņa asistents ir latvietis Valdis Butāns. Arī janvārī viņu gaida aktīva koncertdarbība ar dažādiem Eiropas orķestriem, ģeogrāfija ir pietiekami plaša: Madride, Barselona, Vīne, Grāca, Bādenbādene, Hamburga, Ženēva…

Ievas Puķes rakstu “Noknābāts” lasiet žurnālā “Ir”.

 

Komentāri (35)

Egitazz 03.01.2013. 12.11

grūti komentēt iekšējo virtuvi, nezinot detaļas, bet nu šitais
” Uz jautājumu, cik procenti orķestrantu [LNSO ir 95 mūziķi] balsoja, Grunde atbild, ka tas nav būtiski.”
ir spīdoši

+13
-4
Atbildēt

0

simona_zviedrane 03.01.2013. 10.17

Kam atmiņa neklibo zinās, ka nav jau pirmā “noknābāšanas” reize. Pašķirstīsim vēsturi, sākot ar tādiem grandiem kā Sinaiskis un beidzot ar mūsu pašu jauno Glinku, ko noēda pirms dažiem gadiem… Šišons patiešām panāca būtisku kvalitātes kāpumu LNSO, bet tad jau ir vairāk jācenšas, jāstrādā un arī jāsadzīvo ar stingrām prasībām. Algas protams ir par mazu, bet ne jau par algām te stāsts.

+11
-5
Atbildēt

1

    simona_zviedrane > simona_zviedrane 03.01.2013. 11.00

    P.S. Cik atceros, arī 1. vijoli nepakautrējās tālāk pārsēdināt – par attieksmi un degsmi mēģinājumos. Skaidrs ka tas nepatīk

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

Diâna Antipova 04.01.2013. 17.03

nujā, nezinot “virtuvi”, grūti vērtēt, lai gan skaidrs, ka arī “virtuvē” esošiem būs ļoti dažādas domas. No malas izskatās, ka būs zaudēts ļoti labs diriģents (kādu nākošo būs grūti atrast), kurš gan arī noteikti nav eņģelis (tādi pa zemes virsu nestaigā). Ka ministrijai pa lielam vienalga, tas ar’ skaidrs.
Nav jau nu arī nekāda salīdzinājuma ar Glinku, pilnīgi atšķirīgas svara kategorijas.
Jāierosina mūziķiem-“gudrām galvām” spēlēt bez diriģenta… Un savākt vēl pilnākas zāles:)

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu