IR

Valsts ieguldīs vēl 38,4 miljonus latu Hipotēku bankā 9

Eiropas Komisija iebilst pret 2009.gadā īstenoto struktūrfondu naudas iekļaušanu pamatkapitālā
Zemes_banka_trifanova-media_large
Latvijas Hipotēku un zemes banka. Foto: Evija Trifanova, LETA
Lāsma Rozenfelde 30.augusts 2012 08:00

Jūnijā publisku ievērību guva Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveides process - līdz ar lēmumu par LHZB komercdaļas atsavināšanu politiķi piekrita par 25 miljoniem latu palielināt bankas pamatkapitālu. Taču izrādās, ka valstij LHZB pamatkapitālā jāiegulda vēl 38,4 miljoni latu, un līdzekļi jau ir paredzēti šā gada budžeta grozījumos.

Jauns ieguldījums bankā nepieciešams tāpēc, ka Eiropas Komisija iebilst pret veidu, kādā LHZB pamatkapitāls tika palielināts pirms vairākiem gadiem. 2009.gada novembrī valdība nolēma LHZB pamatkapitālā iekļaut Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, kas paredzēti aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Tā rezultātā bankas pamatkapitāls tika palielināts par 43,3 miljoniem latu, no kuriem 38,4 miljoni latu bija ERAF finansējums, bet pārējais bija valsts budžeta līdzfinansējums. Lēmuma pieņemšanas brīdī Finanšu ministrija atzina, ka tiek gaidīts Eiropas Komisijas saskaņojums, tomēr tālāku LHZB kapitāla palielināšanas atlikšanu uzskatīja par „kritisku un nelietderīgu paaugstinātu risku dēļ".

Pagājušā gada rudenī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts veica revīziju, un šā gada 5.jūlijā Latvija saņēma audita ziņojumu, kurā konstatēts, ka šāda ERAF līdzekļu ieguldīšana bankas pamatkapitālā neatbilst fondu regulējumam. Revīzijas rezultātā tika aprēķināta finanšu korekcija, kas vissliktākā scenārija gadījumā varētu nozīmēt to, ka Latvija šos miljonus no Eiropas nesaņem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis vēsta, ka par veikto pamatkapitāla palielināšanu tika saņemts pozitīvs lēmums no Eiropas Komisijas Konkurences direktorāta, arī Eiropas Komisijai sniegta informācija par plānoto pamatkapitāla palielināšanu, tā finansēšanas avotiem un mehānismu, un komisijai nebija iebildumu. „Šobrīd saņemtie iebildumi izriet no specifiska struktūrfondu līdzekļu izmantošanas regulējuma, attiecībā uz kuru interpretāciju ir bijušas ilgstošas diskusijas," skaidro Jarockis.

Pēc iebilžu saņemšanas Finanšu ministrija sāka meklēt iespējamos risinājumus un gatavot atbildi, un 3.augusta ārkārtas sēdē, kas bija slēgta, valdība nolēma ERAF finansējuma daļu LHZB pamatkapitālā aizstāt ar budžeta līdzekļiem.

Budžeta grozījumos, kas galīgajā lasījumā vēl jāapstiprina Saeimai, vajadzīgie 38,4 miljoni latu atrasti budžeta programmā „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Šajā budžeta programmā ir līdzekļi, kurus pēc vajadzības var sadalīt dažādu ES fondu aktivitāšu īstenošanai, tātad LHZB pamatkapitāla izmaiņu dēļ samazināsies valsts iespējas līdzfinansēt dažādus fondu projektus. Jarockis gan uzsver, ka saskaņā ar prognozētajām naudas plūsmām šogad plānotajiem ES fondu projektiem ir nodrošināti pietiekoši valsts budžeta līdzekļi.

Savukārt ERAF līdzekļi, pret kuru ieguldījumu pamatkapitālā Eiropas Komisija iebilda, arī pēc izmaiņām paliks bankā. LHZB pārstāve Sandra Eglīte skaidro, ka 38,4 miljoni latu tiks izskaitīti no pamatkapitāla, bet joprojām paliks bankas aizdevumu fondā, no kura turpinās finansēt uzņēmējus valsts atbalsta programmas ietvaros.

LHZB pamatkapitāla apjoms pēc līdzekļu aizstāšanas saglabāsies nemainīgs. Eglīte norāda - tā kā LHZB pakāpeniski pārtrauc komercdarbību, attīstības bankas aktivitāšu veikšanai nepieciešamie resursi, kas bija piesaistīti komerciālajā tirgū, tiek aizstāti ar valsts resursiem. „Pēc pamatkapitāla naudas aizstāšanas LHZB būs nepieciešami par attiecīgo summu mazāki resursi esošo valsts atbalsta programmu realizācijai," skaidro bankas pārstāve. Arī Jarockis uzsver, ka pēc līdzekļu ieguldīšanas samazināsies bankai pārveides procesa īstenošanai nepieciešamā valsts atbalsta apjoms, tādējādi kopumā bankā netiks ieguldīts vairāk līdzekļu nekā plānots.

Vairāk par to, kā tērējam valsts budžeta līdzekļus žurnāla "Ir" analīzē šeit.

 

Ieteikt šo rakstu? Jā(0)

Populārākie viedokļi

Plus_opinionlno Banku problēmu risināšanai nauda atradīsies, nav jau demogrāfija:)
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 1 ATBILDE  ATBILDĒT  30.augusts 2012 07:54
dainisxc Manuprāt labāk, lai arī Latvija nodarbojas ar alkohola ražošanu un pelnīšanu no tā, nekā tērē (tērē, tērē un tikai tērē) naudu augļošanas (banku) sfērā...
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus 5 ATBILDES  ATBILDĒT  30.augusts 2012 08:08
salamandrs vot, un tad nu gan 100 p.

... kā tur Bloomberg:

"Latvija kļūst par Šveices tipa finanšu noguldījumu centru"

Tad gan .
Ja nu vienīgi Vaļerkam vēl kādu naudu, may be, no pajoļiem vajadzēs ... bet nu pēc tam - tad gan ... ja ........... nu, ja
 -1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  30.augusts 2012 14:11

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

DELFI