IR

Grexit 2

Ja Grieķiju izmetīs no eirozonas, var nākties maksāt vairāk, lai atbalstītu Spāniju
Pauls Raudseps 1.augusts 2012 12:00

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pagājušajā piektdienā intervijā Latvijas radio paziņoja, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātri «izlikt» Grieķiju no eirozonas. «Jo ātrāk, jo labāk.» Paziņojums piesaistīja ne tikai Latvijas preses uzmanību, un jau tajā pašā pēcpusdienā Vilks savā tvitera kontā centās veikt zināmu diplomātisku atkāpšanos. «Radio intervijā minēju, ka Grieķijai būtu jāatstāj eirozona visas Eiropas interesēs. Tas nu ir sacēlis lielu troksni ārzemēs...,» viņš raksta pirmajā tvītā un tad turpina: «Varbūt arī jaunā GRE valdība var situāciju uzlabot dažos mēnešos, bet tad jānosprauž stingrs termiņš darbiem, nevar to visu laiku pagarināt.»

  • Sveiciens!
    Lai tālāk lasītu šo rakstu, Jums jābūt žurnāla Ir abonentam.
    Abonentus laipni lūdzam ienākt.
    Ja vēl neesat Ir abonents, aicinām izmantot ērto Ir abonēšanas iespēju.

Populārākie viedokļi

Plus_opinionJ.Biotops Argumenti par labu Grieķijas paturēšanai eirozonā ir gana nopietni, tomēr ir šis tas arī pretējam viedoklim.
1. Vispirms būtu vajadzīga pārliecība, ka grieķu glābšana ar ES pieejamajiem resursiem vispār ir iespējama ilglaicīgi. Man tādas nav. Neredzu pamatu cerībai, ka pēc saņemtās glābšanas nesekos citas prasības, jo maz ticams, ka grieķu antiliberālisms kaut kur pazudīs, tātad nezudīs arī viņu „brīvajā garā” sakņotā ekonomiskā politika. Viņu līdzšinēja vēsture nekādas cerības neveicina.
2. Salīdzinājums ar daudzdzīvokļu mājas degošo dzīvokli atstāj nepamanītu būtisku niansi – grieķi savu migu aizdedzināja paši. Arī tad dzēšana pirmais darbs, tomēr dedzinātājs no kopējās mājas ir jāpadzen.
3. Ne mazāk precīzi ugunsgrēka vietā salīdzināt Grieķijā notiekošo ar smagu lipīgu infekciju. Slimība sen pazīstama – tā pati, kas 20 gadsimtā radījusi ne tikai saimniecisku postu, bet arī līķu kalnus – antiliberālais populisms, dažviet saukts par nacionālsociālismu, parasto sociālismu vai komunismu, fašismu, arī Grieķijā jau pazīstams vismaz 3 formās – pseidodemokrātija, ko nomainīja melno pulkvežu diktatūra un pēc tās no jauna ākstīgs un pamatīgi korumpēts populisms.
4. Bīstami, ka pumpējot naudu caurajā Grieķijā, infekcija izplatīsies netraucēti tālāk un ne tikai „dienvidu” valstīs . Kāpēc valdībai neaplaimot savus vēlētājus ar aizņemtu naudu, ja zina, ka to nekad nevajadzēs atdot? Olana Francija jau gana baiss paraugs, pat Vācijā kreisie kļūst arvien sparīgāki. Tā kā bezgalīgi aizņemties šajā grēcīgajā pasaulē nav iespējams, sekojošo pat bail iedomāties. Progresa un solidaritātes ienaidnieku atrašanā paraugu pietiek- buržuji, plutokrāti, imperiālisti, banksteri… Grieķi jau lamā aizdevējus par… fašistiem(!), arī mūsu Latvijā antiliberālā histērija sit augstu vilni.
5. Diezgan ticams, ka pēc „grexit” sekos jauna mellu pulkvežu vai sarkanu majoru parāde, tomēr labāk ka tas notiek tikai vienā Grieķijā, nevis mums visapkārt. Cerības, ka tas vairs nav iespējams, ir tikpat iluzoras, kā starpkaru gados izplatītā ticība otra pasaules kara neiespējamībai.
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.augusts 2012 19:29
Plus_opinionnoyescancel Izdomāsim, kā nesāpīgāk nomērdēt Grieķiju (0,5% pasaules ekonomikas), un varēsim turpināt izlikties ka 2008. gada globālā ekonomikas krīze neturpinās, un nevienam nav labāku ideju.
 -2  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  3.augusts 2012 21:33

Pievienot viedokli →

Šonedēļ žurnālā