IR

Turpinot sniegt tādu pašu atbalstu zaļajai enerģijai un koģenerācijai kā līdz šim, radīsies būtiski elektrības cenu pieauguma riski ikvienam patērētājam. Tas savukārt palielinātu izmaksas ne vien iedzīvotājiem, bet arī Latvijas lielākajām nozarēm, tādējādi apdraudot to konkurētspēju, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Tāpēc ministrijai ir mērķis izveidot sistēmu, kas sekmē Latvijai attīstīt zaļās enerģijas ražošanu, bet tomēr neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību.

30.jūlijā Ministru kabineta komiteja atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kā arī enerģijas ražošanai koģenerācijā. Tas paredz veikt grozījumus pašreizējā regulējumā un līdz 1.oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam valsts atbalsta mehānismam.

Plānots, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums un grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos jau nākamnedēļ tiks skatīti Ministru kabineta sēdē.

Trešdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar ekonomikas ministru Pavļutu un apsprieda jautājumu par nacionālās industriālās politikas izstrādes gaitu, enerģētikas politiku, arī iespējamiem risinājumiem ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un par valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, informē Prezidenta kanceleja.

Pavļuts Valsts prezidentu informēja par Nacionālās industriālās politikas (NIP) izstrādes gaitu, kas paredz identificēt Latvijas ražotos eksportspējīgākos produktus un eksportspējīgākos pakalpojumus, kā arī attīstīt rūpniecisko zonu un telpu attīstību tajās Latvijas lielākajās pilsētās, kurās vēsturiski ir pastāvējuši rūpnieciski industriālie rajoni. „No valsts puses lielajās pašvaldībās ir jānodrošina valsts atbalsta instrumenti, vide un vieta, lai uzņēmēji spētu efektīvi izmantot bijušo industriālo teritoriju rajonus," teica Pavļuts.

Plānots, ka šogad rudenī EM ar NIP iepazīstinās plašāku sabiedrības daļu.

Ministrs Valsts prezidentu arī informēja, ka noris darbs pie Enerģētikas stratēģijas 2030 izstrādes. Pašlaik ir veiktas nepieciešamās korekcijas par energoresursu patēriņa prognozēm 2030.gadā, tai skaitā prognozēto dabasgāzes patēriņu, atjaunojamo energoresursu mērķu enerģijas ražošanā sasniegšanu un kopējo tautsaimniecības energointensitāti.

Stratēģija nosaka, ka jauni liela apjoma ražošanas jaudu projekti tiks atbalstīti, tikai vadoties pēc tirgus signāliem, projektu ekonomiskā pamatojuma un potenciālā komerciālā izdevīguma.

Ekonomikas ministrijas videoprezentāciju par valsts atbalsta reformu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem skatieties video.