Eiropas finanšu sistēmā būs jāiegulda trīs triljoni
Viedokļi
"Triljons" lielums, diemžēl, ir neprecīzs, skat. en.wikipedia.org/wiki...
Tāpēc arī ekonomistiem iesaku izmantot metriskos priedēkļus:
k,M,G,T,P,E u.t.t., piem 3G Ls, skat. en.wikipedia.org/wiki...
Tāpēc arī ekonomistiem iesaku izmantot metriskos priedēkļus:
k,M,G,T,P,E u.t.t., piem 3G Ls, skat. en.wikipedia.org/wiki...
-----
Sākotnējai kapitālisma lāpīšanai, iespējams, pietiks ? Vēl kādus gadiņus 20 'palāpīsies', pēc tam, kā saka:' - kaut vai pastardienas plūdi' ?
p.s.
Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots
www.diena.lv/latvija/...
Sākotnējai kapitālisma lāpīšanai, iespējams, pietiks ? Vēl kādus gadiņus 20 'palāpīsies', pēc tam, kā saka:' - kaut vai pastardienas plūdi' ?
/>
p.s.
Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots
www.diena.lv/latvija/...
''Jaukajos'' gados to naudu finanšu sektors notrieca ar milzu vērienu, bet vienkāršiem cilvēkiem tas nesa ikgadējus cenu pieaugumus pārtikai un enerģijai ! Tagad, kad labumi privatizēti, zaudējumus socializēs....un ar vērienu. Taisnīgums prasa, lai banksteri atbildētu ar savu mantu, jo šī rekapitalizācija jau gulsies uz vienkāršo ļaužu pleciem, kaut gan šie kolosālie parādi visticamāk izplēnēs kopā ar hiperinflāciju un iedzīvotāju uzkrājumiem !
Ka neprofesionalis saprotu devalvacijas nepieciesamibu sekojosi.- Pirms krizes tiek raditas kaut kadas vertibas - mantas, lietas, pakalpojumi, kuru vertibai peksni kritoties, sakas krize. - Devalvacija nozime tikai to, ka ari lietu naudiska vertiba, kreditu naudiska vaertiba, kritas ...
Neveicot devalvaciju, pirmaja krizes vilni bankroteja banku klienti. Sobrid pasas bankas nonakusas grutibas savu kreditoru prieksa ...
Ka atdot sos triljonus, kuri nav zaudejusi vertibu par spiti tam, ka ekonomika savu vertibu ir zaudejusi?
Neveicot devalvaciju, pirmaja krizes vilni bankroteja banku klienti. Sobrid pasas bankas nonakusas grutibas savu kreditoru prieksa ...
Ka atdot sos triljonus, kuri nav zaudejusi vertibu par spiti tam, ka ekonomika savu vertibu ir zaudejusi?
Kad Tu sledz darijumu, Tu tirgojoties vari runat par vertibu, bet, kad darijums noslegts, tad vertiba tiek pielidzinata cenai. Savukart krizee cena atkal tiek apsaubita. Tikai darijumu neviens nevar parslegt. Tas butu parak sarezgiti. Vieglak ir izmainita naudas vertibu - cenu.
Es to iztelojos, ka sava veida bilanci, kura viena puse ir nauda - papira, zelta, kreditu forma, bet otra ir prece un pajalpojumi. Ka var mainoties vienas puses vertib ai, nemainities otras puses vertiba?
Un, otrkart, iesaku padomat par savu niku un izveleties kaut ko kulturalaku, citadi Tu izklausies pec prasta urlas ...;)
Es to iztelojos, ka sava veida bilanci, kura viena puse ir nauda - papira, zelta, kreditu forma, bet otra ir prece un pajalpojumi. Ka var mainoties vienas puses vertib ai, nemainities otras puses vertiba?
Un, otrkart, iesaku padomat par savu niku un izveleties kaut ko kulturalaku, citadi Tu izklausies pec prasta urlas ...;)
Tavs spriedums ir gandrīz pareizs, tikai viss ir tieši otrādāk - problēmas pamatā ir nevis preču/pakalpojumu vērtības kritums, bet gan naudas reālās pirktspējas (seguma) kritums - tās vienkārši bija par daudz. Pārāk daudz bija paņemti kredīti, kas nebija segti ar precēm un pakalpojumiem. Tā kā naudas bija pārāk daudz, tad preču cena (nevis vērtība) pieaauga - īpaši nekustamajiem īpašumiem, kaut gan arī preču cenas (inflācija) un algas arī auga ļoti strauji.
Tā ka nevis preču vērtība nokritās, bet gan vērtība faktiski netika līdzi cenām un arvien augošajam nenosegtas naudas daudzumam - veidojās finanšu piramīda. Vienā brīdī jaunas naudas (kredītu) pieplūdums apstājās un viss kāršu namiņš sabruka.
Devalvācija risina tikai vienu daļu no problēmām - samazina algas visiem par vienādu daļu. Savukārt pilnīgi sagrauj otru daļu - kredītus ārzemju valūtā. Jā - ja pieņemtu lēmumu bliezt pa bankām un norakstīt eiro kredītus (vismaz par devalvējamo daļu), tad arī to devalvāciju varētu taisīt. Citādi - nekādas jēgas.
Iekšējā devalvācija selektīvi samazina algas un izdevumus. Var diskutēt cik tas vienmēr bija adekvāti, tomēr pamatā tas ir ilgtermiņā efektīvāks risinājums, jo dod iespēju meklēt un novērst patiesos problēmu cēloņus - kur algas/cenas bija vistālāk no vērtības (vai arī kur visvairāk tika pirkti nevajadzīgi pakalpojumi), tur arī visvairāk griež nost.
Niks man, atšķirībā no "argentinastango", ir unikāls un atpazīstams, turklāt nu jau padsmit gadu - kopš studiju laikiem. ;)
Tā ka nevis preču vērtība nokritās, bet gan vērtība faktiski netika līdzi cenām un arvien augošajam nenosegtas naudas daudzumam - veidojās finanšu piramīda. Vienā brīdī jaunas naudas (kredītu) pieplūdums apstājās un viss kāršu namiņš sabruka.
Devalvācija risina tikai vienu daļu no problēmām - samazina algas visiem par vienādu daļu. Savukārt pilnīgi sagrauj otru daļu - kredītus ārzemju valūtā. Jā - ja pieņemtu lēmumu bliezt pa bankām un norakstīt eiro kredītus (vismaz par devalvējamo daļu), tad arī to devalvāciju varētu taisīt. Citādi - nekādas jēgas.
Iekšējā devalvācija selektīvi samazina algas un izdevumus. Var diskutēt cik tas vienmēr bija adekvāti, tomēr pamatā tas ir ilgtermiņā efektīvāks risinājums, jo dod iespēju meklēt un novērst patiesos problēmu cēloņus - kur algas/cenas bija vistālāk no vērtības (vai arī kur visvairāk tika pirkti nevajadzīgi pakalpojumi), tur arī visvairāk griež nost.
Niks man, atšķirībā no "argentinastango", ir unikāls un atpazīstams, turklāt nu jau padsmit gadu - kopš studiju laikiem. ;)
Bankas ir tikai bizness.Veiksmīgas bankas izdzīvos, neveiksmīgas bankrotēs. Kāpēc tās glābt? Lai tik bankrotē.
Vai notiktu kas slikts, ja bankrotētu pilnīgi visas spāņu bankas? To vietā Spānijā parādītos vācu banku filiāles. Vācu bankas rīkotos gudrāk. Tad arī Spānijā būtu vācu banku sistēma bez dienvidnieciskas pārmērības.
Tā kā... banku glābšana ir konkurences kropļošana. Un arī visas Eiropas attīstības bremzēšana.
Viens no naudas trūkuma iemesliem ir tas ,ka eksistē disbalanss tirdzniecībā starp Āziju,naftas valstīm no vienas puses un ES no otras.Nauda aizplūst no ES un koncentrējas aziātu uzkrājumos.Eksistē izteiciens ja jūs esat 100€ parādā kādam,tad tās ir jūsu problēmas,bet ja miljons tad tā jau ir aizdevēja problēma.Tādas nu reiz ir Globalizācijas radītās problēmas.
Lai pievienotu viedokli ⎯
vai
Nākamais raksts
Stereotypes (37)
Latvia is a country where crime is rife because of police budget cuts, where people kill themselves, kill each other or just mow each other down on the street because of excessive drinking. And it is all caused by austerity, you know!
Vēl par šo tēmu
-
EK Eiropas dienā ierosina duci lietu pilsoņu tiesību nostiprināšanai 0
EK ierosinājumi skar gan invalīdu un darba meklētāju tiesības, gan tirdzniecības barjeras un...
-
Infografika: ES daudzgadu budžets 9
Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam vēl ir apstiprināšanas...
-
Noliegums, ar ko sākās nams 74
Ir sajūta, ka Latvijā pasludināts karastāvoklis, kur par ieročiem tiek izmantota nauda
-
Infografika: ES samazina autoavāriju upuru skaitu 1
Kallass: Vajadzīga stratēģija, lai Eiropas Savienībā ceļu satiksmē mazinātu arī smago...
-
Latvijas veikumu Eiropas ārpolitikā vērtē ar atzīmi "slaists" 17
Pētījuma autori tikai vienā no 5 kategorijām mūsu valsti atzīst par ''līderi''