IR

Tieslietu ministrija (TM) tā iepriekšējā vadītāja Gaida Bērziņa (NA) vadības laikā iesniegusi skatīšanai Saeimā virkni grozījumu Krimināllikumā, kas paredz ievērojami sašaurināt mantas konfiskācijas pielietojumu. Šādu likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā no mantas konfiskācijas varētu izvairīties virkne personu, kuras patlaban ir iesaistītas tiesvedības procesos un kuru manta ir apķīlāta, tajā skaitā arī smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir iesniedzis lielāko daļu priekšlikumu Krimināllikuma grozījumu 2.lasījumam un lielākoties tie paredz likvidēt mantas konfiskāciju kā soda veidu par daudziem noziegumiem, vai arī dod tiesai iespēju izvēlēties - piemērot mantas konfiskāciju vai nē gadījumos, kad tā šobrīd piemērojama obligāti. 

Noziegumu spektrs, uz kuriem attiecas tieslietu ministra rosinātie grozījumi, ir plašs - tas ietver gan noziegumus pret valsti (piemēram, spiegošana, terorisms, kaitniecība), gan personas veselību, tikumību (sutenerisms, iesaistīšana prostitūcijā), gan īpašumu (zādzība, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās, izspiešana), tāpat noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecībā (piemēram, kontrabanda, narkotiku aprite, naudas atmazgāšana, izvairīšanās no nodokļiem), kā arī noziegumus valsts dienestā - kukuļņemšanu, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

Kā Ir.lv atzina Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, deputāts Andrejs Judins (Vienotība), tieslietu ministra iesniegtie grozījumi Krimināllikumā var tikt piemēroti ar atpakaļejošu datumu, tātad to pieņemšanas gadījumā likuma grozījumi būtu jātulko par labu apsūdzētajiem, kuriem pēc vecās redakcijas varētu piemērot šo soda mēru.

Judins skaidroja, ka tagad atšķiroties mantas konfiskācijas izpratne Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā - pēdējā šādu līdzekli piemēro tad, ja manta iegūta noziedzīgu darbību rezultātā, savukārt Krimināllikums ļauj piemērot mantas konfiskāciju arī kā soda mēru par noziegumiem - piemēram, šāds sods var būt arī kā legāli iegūtas matas konfiskācija. "Protams, var piekrist tam, ka tas nav humāni, ka citās valstīs to nepiemēro, bet mēs vēl neesam gatavi atteikties no tā, jo citās valstīs jau arī cilvēki nestāsta, ka aizbrauca uz Maskavu tulpes tirgot un nopelnīja miljonu," saka Judins.

Viņš norāda, ka pirmoreiz diskusijas par šā soda mēra izskaušanu parādījušās jau pirms trīs gadiem, tolaik aktīvi pret šādu iniciatīvu iebilda gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un šis soda mērs tika saglabāts. Tagad - pēc Bērziņa iesniegtajiem priekšlikumiem - atkal par šo jautājumu atsākušās diskusijas. 4.jūlijā Saeimas Juridiskajā komisijā piedāvātos grozījumus tomēr noraidīja, taču par tiem vēl būs jābalso Saeimai.

Saeimas darbakārtībā patlaban ir arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, pret kuru virzību asi iebilst ZZS un arī Saskaņas centrs. Arī šie grozījumi tiek saistīti ar Lemberga krimināllietas izskatīšanas procesu - piedāvātā redakcija precizētu prokuratūras tiesības pievienot lietai virkni nozīmīgu materiālu, tajā skaitā, piemēram, no Londonas tiesas.

Kā liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija, grozījumu autori atsaucas arī uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas pētījumu. Pēc Ir.lv rīcībā esošās informācijas, Strada-Rozenberga vairākkārt minēta kā ZZS kandidāte virknei amatu, pēdējoreiz neoficiāli - arī tiesībsarga amatam.

Bijušais ministrs Gaidis Bērziņš Ir.lv nevēlējās sīkāk paskaidrot, kādēļ virzījis šādu priekšlikumu, norādot, ka visi priekšlikumi, kas nāk no TM, ir darba grupas sagatavoti. Grupā strādājot pārstāvji gan no prokuratūras, gan tiesas, advokatūras un citi eksperti.

Vaicāts, vai tā ir nejaušība, ka priekšlikumi varētu būt labvēlīgi Lembergam, Bērziņš atbildēja: "Iesniedzot vienu vai otru priekšlikumu, es nevērtēju, kā tas attiecas uz vienu, otru vai trešo procesu, jo eksperti ir jau šo lēmumu pieņēmuši."

Jau vēstīts, ka Bērziņš nesen atkāpās no amata, jo esot izjutis premjera Valda Dombrovska (Vienotība) spiedienu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā. Ceturtdien Saeima tieslietu ministra amatā apstiprināja līdzšinējo TM parlamentāro sekretāru Jāni Bordānu.