CSP: satraucoša ir vairāk nekā 4000 bērnu aizbraukšanu
Pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais iedzīvotāju skaita novērtējums, ziņo aģentūra LETA.
Uz citu valsti nolūkā uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk 2011.gadā izbrauca 30 380 personas. No kopējā emigrantu skaitā 82,8% bija darbspējas vecumā. Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, uzsver CSP.
No kopējā emigrantu skaita 51,7% bija sievietes un 48,3% vīrieši. Turklāt 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, atzīmē CSP.
Pērn 7253 personas Latvijā ieradās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz gadu un ilgāku laiku. No iedzīvotāju skaita, kas pērn ieradās Latvijā, 28% bija no Eiropas Savienības valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85%. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.
No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri ieradās Latvijā, 55,8% bija sievietes un 44,2% – vīrieši. Latvijā ieradās 1260 bērni vecumā līdz 14 gadiem, 74,9% no kopējā imigrantu skaita bija darbaspējas vecumā jeb vecumā no 15 līdz 61 gadam. Darbspējas vecumā emigrantu bija 4,6 reizes vairāk nekā imigrantu.
Visvairāk imigrantu apmetās Rīgas reģionā, bet visvairāk iedzīvotāji emigrēja no Zemgales un Rīgas reģiona – atbilstīgi 1,61% un 1,6% no kopējā iedzīvotāju skaita 2011.gada 1.janvārī reģionā.
Migrācijas rezultātā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Zemgalē un Kurzemē – atbilstīgi par 1,45% un 1,29% no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā.
CSP norāda, ka 2011.gada tautas skaitīšanas datu analīzes rezultātā tika iegūta informācija, lai CSP varētu precizēt iedzīvotāju skaitu valstī. 2011.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 074 600 iedzīvotāji, kas ir par 155 000 mazāk nekā iepriekš publicētā informācija, kas tika iegūta, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus. Tautas skaitīšanā iegūtā informācija par iedzīvotāju emigrāciju liecina, ka pirms tautas skaitīšanas izmantotā informācija par oficiāli reģistrētajām emigrējošām personām ir nepilnīga, novērtējot kopējo emigrantu plūsmu, turklāt emigrācijas reģistrācijas gads bieži neatbilst reālajam emigrācijas periodam, secina CSP.
Pēc 2011.gada tautas skaitīšanas datiem precizētu informāciju par migrāciju raksturojošiem rādītājiem laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam CSP publicēs 2013.gada trešajā ceturksnī.
Komentāri (32)
Rolands Puhovs 28.07.2012. 23.29
Emigrācija ir psiholoģiski smags jautājums, bet, loģiski skatoties, tas nav nekas traģisks. Viena daļa cilvēku vienmēr grib pārvietoties, 50 gadus tas bija liegts, tagad to atgūst ar uzviju. Viena daļa iedzīvotāju nespēja tikt līdzi pārejai no sociālisma uz nosacītu kapitālismu, un viņu problēmu daļēji risina alkoholisms un emigrācija. Ārī tas nav nekas jauns pasaules vēsturē. Viena daļa tic teikām par milzu algām un bezdarbnieku pabalstiem un visādiem citiem sociālajiem labumiem, kurus daudz ilgāk par 10 gadiem nespēs nodrošināt pat Zviedrija vai Norvēģija.
3
Signija Aizpuriete > Rolands Puhovs 29.07.2012. 09.43
——-RiverSide Emigrācija ir psiholoģiski smags jautājums, bet, loģiski skatoties, tas nav nekas traģisks. Viena daļa cilvēku vienmēr grib pārvietoties, 50 gadus tas bija liegts, tagad to atgūst ar uzviju. Viena daļa iedzīvotāju nespēja tikt līdzi pārejai no sociālisma uz nosacītu kapitālismu, un viņu problēmu daļēji risina alkoholisms un emigrācija.
==============================================================================
Giļmans ar ‘loģiski’ par iedzīvotāju pārvietošanos sprieda – sak’, 1941.g. 14. jūnijā un 1949.g.25. martā Padomju valdība palīdzēja ‘gribētājiem’ un ‘nespējniekiem’ pārvietoties? Prātiņ, nāc mājās!
Daudzi, kas paši pieredzējuši kādu pārvietošanos – tie par pašreiz notiekošo skarbi izsakās:
“Tas, kas laukos notiek pēdējos gados, ir atkal 25. marts. Lēnām, pakāpeniski, līdz iztukšotībai.”
Dzejniece Anda Līce: spēks, kas mums palīdzējis izturēt
http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=189633
0
Lāsma Bunere > Rolands Puhovs 29.07.2012. 23.24
un vēl aizmirsām pieminēt to daļu, kam Latvija pilnīgi objektīvi riebjas ar visu tās saspringto iekšējo attiecību jūkli, birokrātiski mīļo attieksmi pret saviem iedzīvotājiem un vieglo dzīvi kopumā. Ja tepat blakus ir valstis 2-3 stundu lidojuma attālumā, kur tas viss ir noregulēts, kas gan tur būtu ko brīnīties par aizbraucējiem
0
Rolands Puhovs > Rolands Puhovs 30.07.2012. 21.22
Tā tas daļēji ir, bet cilvēki svešu birokrātisko jūkli uztver mierīgāk, vismaz sākotnēji. Mani vairāk uztrauc likumu varas vājums – BMW, kas griežas pa labi no kreisās joslas, pilna Jūrmalas pludmale ar suņiem utt. Tie ir sīkumi, kas tomēr rada pamatu visatļautībai augstākā līmenī. Diemžēl šāda tendence ir vērojama arī citās zemēs. Gudrā valodā to sauca, ka arī, piemēram, amerikāņi pašlaik tērē citu paaudžu radīto sociālo kapitālu.
0
Mairita Blūma 27.07.2012. 22.40
Atkal ir jātaisa TAUTAS SKAITĪŠANA. Vai arī jādibina jauna Tautas skaitītāju partija, kas visu laiku skaitīs tautu. Jo nekā svarīgāka nav par tautas skaitīšanu. Vēl vajag visu laiku skaitīt igauņu tautu un leišus, ja tā arī ir tauta.
0
disassociative 27.07.2012. 22.28
Viena Valmiera. Lūk, šī patiesi ir problēma! Vienkārši stādieties priekšā, ka gada laikā no Latvijas pazūd pa vienai lielai pilsētai. Un lielākā daļa šo cilvēku nekad neatgriezīsies. Bet vieta tukša nepaliks. Šo cilvēku vietā ieradīsies arvien vairāk iebraucēju. Līdz patiešām Latvija būs vairs tikai čaula.
5
+1
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > disassociative 27.07.2012. 23.57
——–
Ja tā tiešām būtu problēma (emigrācija), nevis darbaspēka mobilitātes apliecinājums, tad nekavējoties sāktos problēmas atrisināšanas pasākumi.
Taču iedzīvotāju pārvietošanās no vienas ES valsts (reģiona) uz citu par nopietnu, steidzami risināmu lietu neviens varnesis neuzskata – nav vairs baisi briesmīgais padomju okupācijas laiks, kad Latvijas gudrākie, godīgākie un patriotiskākie cilvēki speciālu plēnumu organizēja. Nākamgad vēsturiskajam 1988.g. Radošo savienību plēnumam apaļa jubileja, tā kā laiks ATCERĒTIES – kā problēmu risināja, un, kas no tā sanācis:
– ‘Apdraudējums latviešu tautas pastāvēšanai kļuva par plēnuma pamatmotīvu.(..)
Māra Zālīte: “Latvieši šobrīd ir uz izzušanas robežas.”
Atmodas vārdā
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/atmodas-varda-670709
0
Signija Aizpuriete > disassociative 28.07.2012. 12.28
——-agrunte alias un Edge, nekāda tukša čaula nepaliks…..
==============================================================================
Kaut arī pēdējo 100 gadu laikā latviešu skaits stabili zems, jo pēc milzīgajiem zaudējumiem divos pasaules karos, – tagad vēl postošāks trešais (globalizācija/amerikanizācija) – tik un tā vajag ”atrakstīties/ielikt ķeksīti”:
‘ CSP: satraucoša ir vairāk nekā 4000 bērnu aizbraukšanu.’
(precīzāk būtu – aizvešana – ?)
==============================================================================
Labi gan, ka ‘miera traucētāji’ tagad reti pie vārda tiek – tā 2-3 reizes gadā:
Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis Valsts svētku dievkalpojumā 18. novembrī:
‘(..)Mēs kopā ar lietuviešiem esam atlikušas divas baltu tautas. Ja palūkojamies vēsturē – cik daudz to ir bijis! Prūši, galindi, jātvingi ir biežāk dzirdēti. Sūdavi, dainavi, polekši daudziem būs sveši pat vārda pēc. No jātvingu valodas ir saglabājusies vārdnīca ar veseliem 208 vārdiem. Prūšu valodu eksperimentālā lingvistika ir atjaunojusi par darbojošos valodu. Daži speciālisti tajā prot pat sazināties. Vai tas nav aizraujoši? Taču ir grūti nedomāt par to, ka reiz tās bija vitālas tautas un dzīvas valodas. Kādā konkrētā vēstures posmā tās kļuva par vēstures speciālistu daļu. Galindi, piemēram, atstāja šo zemi un devās prom pasaulē. Viņu pēdas ir gan Piemaskavā, gan Francijā. Domā pat, ka Galisijas novads Spānijā savu vārdu ir ieguvis no galindiem. Šodien, kad desmit gadu laikā kopš pēdējās tautas skaitīšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis no 2,3 līdz 1,8 miljoniem, kad nedaudz vairāk par pusi no tiem ir latvieši un no tiem pašiem puse ir vecāka par 40 gadiem, varbūt arī nav panikas celšana domāt, ka līdzīgs vēstures posms ir pietuvojies mums. Vai zinājāt, ka Latvijā reiz pastāvēja tāda ķemmes bedrīšu keramikas kultūra? Laivas veida akmens cirvju kultūra (tie esot mūsu senči)? Nez kā vēstures pētnieki nosauks mūsu kultūru? Kādās zemēs austrumos un rietumos atradīs pēdas, kas liecinās, ka uz šejieni reiz atceļojuši latvieši? Vai eksperimentālajai lingvistikai būs tikpat aizraujoši nodarboties ar latviešu kā ar prūšu valodu? Tie ir uztraucoši jautājumi, kas sava skaudruma dēļ varbūt nešķiet reāli, taču ar tautām tā notiek, un ir pazīmes, kas brīdina, ka mums tāds vēstures brīdis ir pienācis strauji un tuvu. Var just tā elpu pakausī.’
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334144:zeme-valsts-un-kristus&Itemid=93
0
māsa > disassociative 28.07.2012. 22.08
Paldies, edge! Loti labi un pārliecinoši esi šo komentāru uzrakstījis.
0
Lāsma Bunere > disassociative 29.07.2012. 23.19
agrunte nekāda tukša čaula nepaliks, latviešu skaits Latvijā ir visai stabils pēdējos 100 gadus – apmēram 1,3…1,4 mil.
tā jau gribētos iztēloties, bet vai ir ņemts vērā, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta piederība latviešiem vai krieviem šajā grafikā? Asins analīzes ir ņemtas? DNS pārbaudīts? Ja nē, tad var tikpat droši apgalvot, ka Latvijā ir 2 milj latviešu un to skaits nupat sarucis par 23 tk.
0
Andris > disassociative 28.07.2012. 07.49
alias un Edge, nekāda tukša čaula nepaliks, latviešu skaits Latvijā ir visai stabils pēdējos 100 gadus – apmēram 1,3…1,4 mil.:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/3/3b/Ethnic_groups_in_Latvia_latviski.png
0