IR

Līdz pat pasaules finanšu krīzes sākumam 2008.gada septembrī visām eirozonas valstīm no Grieķijas līdz Vācijai bija jāmaksā ļoti līdzīga likme par savām desmitgadīgajām obligācijām, kuras ir atskaites punkts daudziem citiem finanšu instrumentiem un darījumiem.

Taču drīz pēc krīzes saasinājuma investori sāka saprast, ka dažādām valstīm vienas valūtas izmantošana nebūt nenodrošina vienādu uzticamību un fiskālo stāvokli. Likmes sāka atšķirties. Tas savukārt kļuva par krīzi veicinošu faktoru, jo likmes, kuras pārsniedz 7% gadā, daudzu vērotāju acīs padara aizņemšanās slogu pārāk smagu un nozīmē, ka valsts jau ir ceļā uz bankrotu. Tāpēc tieši eirozonas valstu desmitgadīgo obligāciju procentu likmju līknes ir starp uzskatāmākajiem krīzes attīstības rādītājiem.

Grafikā redzamas gan krīzes valstu - Grieķijas, Īrijas, Portugāles, Spānijas un Itālijas - līknes, gan divu "drošo ostu" - Vācijas un Lielbritānijas - rādītāji. Pievienota arī Latvija, viena no ļoti retajām valstīm, kura krīzes laikā ir spējusi atgūt zaudēto tirgus uzticību.