IR

Uz dzīvespriecīgo Zaza drēbīšu fona, kas atgādina bagātīgu vasaras augļu kokteili, askētiski melnā tērpies cilvēks izskatās kā no citas pasaules. Terēze pati - visa baltā. Smalkiem sejas pantiem, emocionālu izteiksmes stilu. Latvijā Terēze ir četrreiz gadā, jo pamatā mīt ASV kopā ar vīru, ārstu Uģi Gruntmani, un trim bērniem. Bērnu apģērbu biznesu Terēze sāka pirms desmit gadiem, un šajā laikā spējusi ieiet gan Amerikas, gan arī vairāku Eiropas un Āzijas valstu tirgū. 

Iespējams, Terēzes veiksmes atslēga ir labās zināšanas eksaktajās zinātnēs - viņa mācījusies Rīgas 1.ģimnāzijā - un arī mākslā, jo absolvējusi gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kā modes dizainere, gan Latvijas Mākslas akadēmiju kā gleznotāja. Terēzei vienmēr patikušas spilgtas krāsas, un tagad ir iespēja sajūtas realizēt ar mākslu saistītā biznesā - bērnu apģērbu modē.

«Man noteikti ir daudz lielāka interese par bērnu modi nekā par pieaugušo. Man ļoti patīk apģērba mazais formāts un asprātība,» saka viņa pati. Kad brauc pēc audumiem uz Parīzi, bērnu veikalus viņa apmeklē kā muzeju, apbrīnojot, kā «kaut ko tik foršu» cilvēka prāts var izveidot.

Māksla arī pārdot
Modes zīmolu bērniem Zaza Terēze sāka 2002.gadā, dzīvojot Dalasā. Uz dzīvi ASV pārcēlās pirms 16 gadiem, kad turp uz rezidentūru mācīties devās dzīvesbiedrs, topošais ārsts, ģimenē auga meita. Pirms desmit gadiem pienāca brīdis «vai nu tagad, vai nekad», iestājusies trīsdesmitgadnieces krīze. «Sapratu, ka esmu visu ko darījusi, bet neesmu atradusi to vienu īsto lietu, kurai varētu pievērsties ar visu spēku un zināšanām.» 

Nopirka biļeti, lai lidotu uz Premier Vision audumu izstādi Parīzē, un tad jau atpakaļceļa vairs nebija. Sākumā ieguldījums bija 10 000 dolāru. Tālāk labvēlīgas nejaušības un sakritības dēļ Zaza nokļuva The Cooper apģērbu izstādē Dalasā, kur veikalu pārstāvji nāk un izvēlas kolekcijas nākamajai sezonai. Izstādes menedžeris ieraudzījis desmit Zaza modeļu paraugus (parasti bērnu kolekcijās ir ap 40 jauniem modeļiem sezonā) un teicis: «Mēs to varam pārdot!»

«Kā katrā biznesā, arī modē māksla ir ne tikai radīt lietas, bet vēl lielāka māksla ir tās pārdot,» saka Terēze. Pārdošanas menedžeris kolekcijas var veiksmīgi pārdot tikai tad, ja viņam pašam tās ļoti patīk. Viņam jābūt arī pārliecinātam: ja iekārdinās veikalus un noslēgs ar tiem līgumu, ražotājs arī spēs nepieciešamo daudzumu saražot. «Pirms došanās ar manu pirmo kolekciju uz mārketiem - paraugu izstādēm, kurās veikali pasūta kolekcijas, [menedžeris] Deivids nolasīja man lekciju, cik šis bizness ir grūts, un par visām negatīvajām lietām, ar ko man būtu jārēķinās,» stāsta Terēze. Pieredzējušais menedžeris skaidrojis māksliniecei Terēzei, ka ražošanā vispirms nauda tiek ieguldīta, un tikai tad veikali par preci samaksā, turklāt ir arī veikali, kuri nekad nesamaksā par saņemto preci. «Pēc tam viņš prasīja, vai tiešām esmu gatava tam visam. Teicu - jā. Es zināju, ka to varu un ļoti, ļoti gribu.» Pēc nedēļas menedžeris atbraucis no Luiziānas un Misisipi mārketiem ar pirmajiem pasūtījumiem. Terēze bijusi tik laimīga, ka viņas darbi kādam iepatikušies.

Skaisti kā pasakās? Tā tikai izklausās. Sākums, kā jau visiem, kas sāk ko jaunu, bijis ārkārtīgi grūts, atzīst biznesa izveidotāja. «Visu esmu pati izdomājusi. Kad sāku biznesu, Google vēl nebija. Dalasā «dzelteno lapu» telefongrāmatā meklēju, kas man varētu palīdzēt drēbes sašūt. Pati pirmā pavisam nelielā sezonas kolekcija tika uzšūta Latvijā ar draugu palīdzību,» stāsta Terēze. Nākamajām divām sezonām atradusi  ražotni Dalasā. «Lekālus [apģērbu konstruēšanai] taisīju pati, piegriešana bija citur. Tad es ar savu mazo vaboli vedu piegrieztās detaļas uz otru pilsētas galu pie vjetnamiešiem sašūt. Tie sašuva, bet aplikācijas nevis pa vidu, bet kur ienāk prātā. Pati ārdīju nost un šuvu, kur vajag. Strādāju no rīta līdz vakaram, ieskaitot visas brīvdienas, jo visu darīju pati,» viņa atceras biznesa pirmsākumus. Tolaik mājās Terēzei bija 12 gadus veca tīne un divgadīga mazā meita, kura visu laiku dabūjusi skatīties televizoru, jo arī auklīte piedalījās Zazas «ražošanā». Bija skaidrs, ka jāmeklē racionālāks veids, kā biznesam funkcionēt.

Rīgā jaunās tūkstošgades sākumā šūšanas darbnīcu netrūka. Vienu no tām Terēze atradusi Juglā. Zazas vajadzības nebija vienkāršas: liels skaits modeļu, toties mazos apjomos. Darbnīca pildīja arī citu pasūtītāju darbus daudz lielākos kvantumos. «Ar milzu nervozēšanu, vai būs laikā, vai ne, mēs pie viņiem šuvām līdz brīdim, kad viņi izlēma pārcelt savu ražošanu uz Baltkrieviju. Man uzreiz bija skaidrs, ka zīmīti «Made in Belarus» es Zaza drēbītēs noteikti negribu. Es vienmēr esmu bijusi lepna, ka esmu latviete, ka Zaza ir šūta tieši Latvijā,» - tā Terēze. 

Nu jau vairākus gadus zīmolam ir pašam sava ražotne Rīgā - top ne tikai apģērbi, bet arī auduma somiņas, šallītes, cepurītes. Savukārt ar Auroru un Weri Spezials sadarbojas zeķbikšu ražošanā, katrai kleitiņai kolekcijā tiek pieskaņotas zeķbikses.

Laba mācība, ne kļūdas
Vai Terēze šo desmit gadu laikā, kopš radīja Zaza, ir domājusi par veiksmes priekšnoteikumiem biznesā? «Ir jābūt talantam, intuīcijai, mērķtiecībai, bet pārējais sasniedzams, daudz strādājot,» viņa saka. «Nesen šuvām pirmos paraugus puiku grupai, un ienāk pie mums telpu pārvaldnieks - atnes rēķinu. Ieraudzījis mani, viņš saka: «Kā - jūs, priekšniec, arī te?!» Zazā mums vertikālā hierarhija ir minimāla. Man ir «horizontāla» pieeja lietām, darbiniekos rūpīgi ieklausos.»

Un kļūdas? Terēze tās neuztver kā šķērsli vai zaudējumu: «Kā teicis Tomass Edisons, kurš izgudroja spuldzi, kad viņam jautāja par daudzām neveiksmīgām idejām, - es neesmu izgāzies, es tikai esmu iemācījies tūkstoš veidu, kā to nevar izdarīt.»

Vienā sezonā Zaza izsūta preci aptuveni 300-400 bērnu veikaliem ASV. Apģērbi ceļo arī uz Austrāliju, Norvēģiju, Japānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Īriju. «Tas viss gan nebūtu iespējams, ja mans starta punkts nebūtu Amerika, jo tirgus lielums ir ārkārtīgi svarīgs,» Terēze ir atklāta. Viņi paši savu preci veikalos netirgo, bet pārdod uzpircējiem vairumtirdzniecībā. No visiem pasūtījumiem 90% nāk tieši no ASV. Zaza Couture vārds ASV bērnu modes pasaulē ir zināms, divas reizes zīmols ticis nominēts Dallas Fashion Awards. Savukārt Terēzes pašas izveidotais veikals atrodas Rīgā, un tajā ir visplašākais zīmola apģērbu klāsts. Februārī kāds zīmola cienītājs no Norvēģijas atvēris Zaza Kids veikaliņu Oslo un tirgo tur Terēzes radītos bērnu apģērbus.

«Sešus mēnešus gadā (trīs ziemā un trīs vasarā) mēs sūtām preci uz veikaliem. Es zinu gandrīz katra veikala vadītājas vārdu, vienmēr jābūt laipnai un jāatceras, ka tieši veikalu dēļ Zaza ir tur, kur tā ir. Vēl sešus mēnešus (trīs pavasarī un trīs rudenī) tiek izstrādāta jaunā kolekcija, kur gandrīz visus pirmos paraugus es sašuju pati,» savu darba ritmu stāsta Terēze. Radītos apģērbu modeļus viņa dēvē par savām gleznām. Terēzei nav skiču uz papīra. Modes ir «galvā», un viņa uzreiz tās griež no auduma. Liek kopā, skatās, kā saskan krāsas. Maina un veido, kamēr modelis pabeigts. «Ir arī pāris kolekcijas, ko mēs taisām kā komanda, tā rodas pavisam jaunas idejas. Labi, ka mums visām trim, man un radošajai grupai - Marijai, Evitai, ir līdzīga gaume,» saka Zaza īpašniece.

Puiku modes īpatnības
Amerikā Zaza tiek prezentēta kā Made in Europe līnija ar ļoti draudzīgām vairumtirdzniecības cenām. «Kad sākām, faktiski nebija kompānijas, kas liktu kopā svītrainus, rakstainus un košus audumus. Ar to mēs bijām interesanti un neredzēti. Tagad ir daudzi, kas ražo kaut ko līdzīgu, bet mēs izceļamies ar ļoti kvalitatīviem audumiem,» stāsta Terēze. Audumus savām kolekcijām viņa gadiem iegādājas Francijā un Spānijā no vieniem un tiem pašiem ražotājiem. 

Kā atšķiras bērnu mode Eiropā un ASV? Liela nozīme ir puiku apģērba dizainam. «Ārkārtīgi jāuzmanās. Uztaisījām smuku apģērbu grupu: svītras ar pelēku audumu un kosmosa kuģi uz tā. Rādām veikaliem, un cits pēc cita prasa - vai tas ir meitenēm? Es nesaprotu, kas par lietu. Izrādās, starp visām košajām svītrām ir arī rozā. Ļoti maz veikalu pasūtīja šo puiku kolekciju,» Terēze dalās pieredzē. Tikko menedžeris teicis Terēzes 22 gadus vecajai meitai Martai, kas pēc studiju beigšanas strādā Zazā, - tu pieskati mammu, lai atkal puikām neuztaisa kaut ko meitenīgu! «Tas īstenībā nozīmē eiropeisku,» precizē Terēze. Tikko apģērbu kolekcijas Roki&Zoi puiku līnijai dabūjusi kaķi nomainīt pret mašīnu, jo menedžeris teicis, ka kaķi nevarēs pārdot - Amerikā tas asociējas ar meiteņu apģērbu. Zaza modeļi paredzēti bērniem no 3 mēnešu līdz 12 gadu vecumam. 

Pagājušajā sezonā Zaza uz veikaliem aizsūtījusi 18 tūkstošus apģērbu gabalu. Latvijā zīmolam ir 13 cilvēku komanda, ASV - seši pārdošanas menedžeri, bet trīs strādā klientu servisā. «Visi vairāk vai mazāk ar prieku strādājam. Pateicoties kvalitātei un cenu samazināšanai, esam veiksmīgi tikuši cauri arī krīzei. Kā saka viena no manām mīļākajām parunām: laimīgs ir tas, kam pietiek. Vai, kā saka Marija, kas vada ražotni Rīgā un kuras lielākā daļa draugu ir aizbraukuši strādāt uz Eiropu, - viss, kas viņu pietur Latvijā, ir «ģeduška i moja ļubimaja rabota»*. Man toreiz asaras saskrēja acīs,» Terēze aizkustinoši atzīstas.

* Vectētiņš un mans mīļais darbs - krievu val.

3 biznesa principi
1. Mazam biznesam jābūt ļoti elastīgam
2. Kļūdas ar darbiniekiem atklāti jāizrunā un jāizlabo bez pārmetumiem
3. Iedvesmai un priekam par darbu jābūt vismaz līdzvērtīgam vai pat lielākam par vēlmi nopelnīt