IR

Pētījums: ārzonās noslēpts 21 triljons ASV dolāru 13

Aicina likvidēt ārzonas un izmantot slēptos finanšu avotus
Nauda_krajkase2_janissalins_f64-media_large
Foto: Jānis Saliņš, F64
23.jūlijs 2012 13:29

Pasaules bagātnieku elite dažādās ārzonās noslēpusi vismaz 21 triljonu ASV dolāru (aptuveni 10,5 triljoni latu), liecina pēc organizācijas "Tax Justice Network" pasūtījuma īstenotais pētījums par situāciju 2010.gada beigās, vēsta portāls Delfi, atsaucoties uz Krievijas aģentūru "RIA Novosti".

Konsultantu firmas "McKinsey" ekonomista Džeimsa Henrija ziņojumā "The Price of Offshore Revisited" norādīts, ka ārzonu kontos noslēptās naudas summa sasniedz ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta apjomu. Pētījumā gan esot ļoti konservatīvas aplēses, un reālais noslēptās bagātības apjoms var sasniegt pat 32 triljonus dolāru.

Henrijs skaidrojis, ka uzskaitījis naudu bankas kontos un investīciju kontos, nevis citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas. Viņš izmantojis Starptautiskās norēķinu bankas datus, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un nacionālo valdību datus.

Organizācija "Tax Justice Network" aicina likvidēt ārzonas, lai nepieļautu milzu peļņas slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Henrijs pētījumā norāda, ka 2010.gada beigās 50 lielas bankas pārvaldījušas savu privileģēto privāto klientu aktīvus ārpus tās valsts, kur personai jāmaksā nodokļi, kopumā par 12,1 triljonu ASV dolāru (6,5 triljoni latu). Ārzonās glabātā naudas summa 9,8 triljoni dolāri pieder mazāk nekā 100 000 cilvēku.

Ziņojumā norādīts, ka naudu aktīvi slēpj arī ļoti turīgi cilvēki no nabadzīgām valstīm. Pēc Henrija aprēķiniem, kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz 2010.gadam 139 attīstības valstu pilsoņi ārzonās noslēpuši no 7,3 līdz 9,3 triljoniem dolāru.

Daži eksperti gan apšauba Henrija secinājumus. Lielbritānijas valdības padomnieks nodokļu jautājumos Džons Vaitings paudis: "Skaidrs, ka kaut kāda nauda ir noslēpta, bet ko iesākt ar tādu naudas daudzumu?" Viņš atzīst, ka nevar apšaubīt ziņojumā iekļauto informāciju, taču tā šķiet "nereāla". "Rodas jautājums, kur skatās nodokļu dienesti, turklāt ASV, Lielbritānijas un Vācijas nodokļu iekasēšanas dienesti dara ļoti daudz," klāstījis Vaitings.

Nodokļu nemaksāšanas problēma kļuvusi īpaši aktuāla, ņemot vērā dažu Eiropas valstu piedzīvotās finanšu grūtības. Nacionālās valdības aktīvi apkaro nodokļu nemaksāšanu, piemēram, Vācija, izsludinājusi prēmijas ziņotājiem par iespējamiem nodokļu nemaksātājiem.

Ieteikt šo rakstu? Jā(2)

Populārākie viedokļi

Pelēkais Vilks citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas.
==============
Es gan neliktu jahtas un nekustamos aktīvu pusē..
Tas laikam tāpēc, ka neesmu grāmatvedis, žurnaļuga vai jurisķaga, bet nabaga "ekzakts".
Nekas nav tik ātri gaistošs kā jahtas un nekustāmais..
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 3 ATBILDES  ATBILDĒT  23.jūlijs 2012 14:08
KRUSTTEVS ari caur parex parnemsanu nozagtaa nauda gul krsovicka kargina godmana slaktera skeles un citu iesaistito ofsoros...bet redzams ka lenam atgriezas musu ekonomikaa kargins atgriezas kreditesanas-auglosanas biznesaa sms kredit big bank un citi lidzigi kuri noformeti uz citiem cilvekiem..ari parejie negul..
 +3  Radius_box_plus Radius_box_minus  ATBILDĒT  23.jūlijs 2012 13:39
Plus_opinionvarbūt ka tā .
Hm, varbūt tomēr kāds papūlētos precizēt, vai, runājot par triljoniem, saprotam tos, kas tera-, vai tomēr par tiem, kuri exa-...
Info avots ir jeņķijā, un tur par triljonu tomēr dēvē ko gauži atšķirīgu, nekā pie mums.
Vai virsrakstā ir runa par summu, kura līdzinātos 4 500 Latvijas gada budžetiem?
Vai 4 500 000 000???
 +1  Radius_box_plus Radius_box_minus 6 ATBILDES  ATBILDĒT  23.jūlijs 2012 14:33

Skatīt visus viedokļus → Pievienot viedokli →

DELFI