IR

Pasaules bagātnieku elite dažādās ārzonās noslēpusi vismaz 21 triljonu ASV dolāru (aptuveni 10,5 triljoni latu), liecina pēc organizācijas "Tax Justice Network" pasūtījuma īstenotais pētījums par situāciju 2010.gada beigās, vēsta portāls Delfi, atsaucoties uz Krievijas aģentūru "RIA Novosti".

Konsultantu firmas "McKinsey" ekonomista Džeimsa Henrija ziņojumā "The Price of Offshore Revisited" norādīts, ka ārzonu kontos noslēptās naudas summa sasniedz ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta apjomu. Pētījumā gan esot ļoti konservatīvas aplēses, un reālais noslēptās bagātības apjoms var sasniegt pat 32 triljonus dolāru.

Henrijs skaidrojis, ka uzskaitījis naudu bankas kontos un investīciju kontos, nevis citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas. Viņš izmantojis Starptautiskās norēķinu bankas datus, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un nacionālo valdību datus.

Organizācija "Tax Justice Network" aicina likvidēt ārzonas, lai nepieļautu milzu peļņas slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Henrijs pētījumā norāda, ka 2010.gada beigās 50 lielas bankas pārvaldījušas savu privileģēto privāto klientu aktīvus ārpus tās valsts, kur personai jāmaksā nodokļi, kopumā par 12,1 triljonu ASV dolāru (6,5 triljoni latu). Ārzonās glabātā naudas summa 9,8 triljoni dolāri pieder mazāk nekā 100 000 cilvēku.

Ziņojumā norādīts, ka naudu aktīvi slēpj arī ļoti turīgi cilvēki no nabadzīgām valstīm. Pēc Henrija aprēķiniem, kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz 2010.gadam 139 attīstības valstu pilsoņi ārzonās noslēpuši no 7,3 līdz 9,3 triljoniem dolāru.

Daži eksperti gan apšauba Henrija secinājumus. Lielbritānijas valdības padomnieks nodokļu jautājumos Džons Vaitings paudis: "Skaidrs, ka kaut kāda nauda ir noslēpta, bet ko iesākt ar tādu naudas daudzumu?" Viņš atzīst, ka nevar apšaubīt ziņojumā iekļauto informāciju, taču tā šķiet "nereāla". "Rodas jautājums, kur skatās nodokļu dienesti, turklāt ASV, Lielbritānijas un Vācijas nodokļu iekasēšanas dienesti dara ļoti daudz," klāstījis Vaitings.

Nodokļu nemaksāšanas problēma kļuvusi īpaši aktuāla, ņemot vērā dažu Eiropas valstu piedzīvotās finanšu grūtības. Nacionālās valdības aktīvi apkaro nodokļu nemaksāšanu, piemēram, Vācija, izsludinājusi prēmijas ziņotājiem par iespējamiem nodokļu nemaksātājiem.